Galvenie ekonomikas izaugsmes dzinuļi turpina atrasties privātā patēriņa pusē, savukārt eksporta apjomu kāpums buksē, norāda eksperti.
Nākotnē ekonomika augs nedaudz lēnāk, viņi paredz.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ir palielinājies par 0,4%, bet, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, ir palielinājies par 2,1%.
Ziņojums par precizētu un izvērstu 3. ceturkšņa IKP tempu un vērtību tiks publicēts 28. novembrī. Informācija būs pieejama arī CSP datubāzē.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par ekonomikas perspektīvām iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Lija Strašuna
Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš joprojām ir bijis Latvijas izaugsmes galvenais dzinulis, ko turpināja balstīt algu kāpums un zema inflācija. Mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme gan bija nedaudz lēnāka 3.ceturksnī, ap 3% (2.ceturksnī ap 4%). Savukārt automobiļu un motociklu tirdzniecībā gan bija neliels uzrāviens. Rūpniecības izlaide jūlijā-augustā vēl bija par 2% mazāka nekā gadu iepriekš, bet auga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (ņemot vērā sezonālo ietekmi). Eksports, visticamāk, būs bijis vājāks, lai arī vēl arvien augošs (vismaz apjomu ziņā). Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kopumā saglabājas diezgan robusts – augustā-septembrī pasliktinājās, bet oktobrī jau atkal nedaudz pieauga.
Ņemot vērā vēsturisko datu pārskatīšanu, Swedbank, visticamāk, nedaudz mazinās augusta izaugsmes prognozi (2,5%) šim gadam. Tomēr ekonomika šogad vēl arvien augs straujāk par 2%. Sagaidāms, ka nākamgad izaugsme varētu kļūt sabalansētāka un, iespējams, nedaudz straujāka, paātrinoties eksporta un investīciju izaugsmei. Tam palīdzēs gan izaugsmes paātrināšanās eirozonā, gan Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizēšanās.
#2/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Lielos vilcienos ir skaidrs, ka galvenie izaugsmes dzinuļi turpina atrasties privātā patēriņa pusē. Inflācija ir zema, bet ienākumu apjomi pieaug straujāk. Tikmēr eksports turpina buksēt, ko lielā mērā nosaka stagnatīvie apstākļi Krievijas un eirozonas ekonomikās. Šos faktorus pastiprina ģeopolitiskais saspīlējums, kas nospiež arī investīciju aktivitāti. Neliela aktivizēšanās iespējama līdz ar ES fondu aktīvāku apgūšanu jaunajā finansējuma periodā. Viss liecina, ka izaugsme turpina palēnināties, kā dēļ jaunajai valdībai būs pastiprināti jāpievēršas izaugsmes vecināšanas pasākumiem, kas ietver turpmāku atbalstu eksporta tirgu apguvei, efektīvāku, mērķētāku fondu apguvi, birokrātijas mazināšanu un programmu, piemēram, energoefektivitātes veicināšanai, aktivizēšanu. Pašreizējām tendencēm par labu nenāk arī kreditēšanas nosacījumu izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas nosacījumiem, kas kavēs būvniecības un citas ar nekustamo īpašumu saistīto nozaru attīstību.
Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,5%. Nākamgad kāpums paātrināsies līdz 2,7%, kas lielā mērā balstās prognozēs, ka eirozonas ekonomika nostiprinās vājās atgūšanās gaitu. Pēckrīzes radītais atsitiens ir sevis izsmēlis, un noturēt izaugsmi balstoties vien uz privātā patēriņa rēķina var izrādīties neiespējami. Ja Eiropas un pašmāju politiķi nespēs īstenot nepieciešamās reformas un izaugsmes veicināšanas pasākumus, kas ļaus eksportam augt straujāk, nākamā gada perspektīvas var izrādīties arī blāvākas.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Ziņu, ka izaugsmes temps 3.ceturksnī ir palicis apmēram iepriekšējo ceturkšņu līmenī, var uztvert gan ar atvieglojumu, gan ar vilšanos. Šajā laikā Krievija ierobežoja pārtikas importu no ES un bija bažas, ka ietekme uz Latvijas ekonomiku būs skarbāka, nekā tā bijusi faktiski. Bija arī pamats cerībām par labāku iznākumu. Iemesli, kuru dēļ sākotnēji 2014.gadam tika prognozēts IKP pieaugums par 4-5%, nekur nav pazuduši, tikai to izpaušanos slāpē apstākļi, kas ļoti izskatās pēc pārejošiem. Kaut kad to ietekme zudīs, un vienmēr ir cerība, ka šis brīdis ir tepat aiz stūra. Saskaņā ar šodien publiskotajiem datiem, IKP gada pieaugums 3.ceturksnī bija 2.2%, kas ir nedaudz mazāk nekā 2.3% un 3.3% attiecīgi gada 1. un 2.ceturksnī. Pieticīgs ir arī ceturkšņa pieauguma temps.
Latvijas ekonomika ir kā motors, kura jauda tiek pamazām uzlabota, bet kura iespējas pagaidām netiek pilnībā izmantotas. Ja nekustamā īpašuma burbuļa laikā brīdi bija izaugsme bez attīstības, tagad attīstība ir straujāka par izaugsmi. Ne vienmēr dzīvē paveiktais darbs un gandarījums par to dzīvē nāk proporcionāli, kā ar aptiekas svariem sadalīts. Ekonomika šogad sagādā mazāk prieka galvenokārt dēļ tiem pašiem iemesliem, kas bojā garastāvokli jau kopš gadu mijas. Patēriņa kāpums atpaliek no potenciāla, neveiksmīgas sakritības dažās eksporta nozarēs kavē kvalitātes pārvēršanos kvantitātē.
Runājot par patēriņu, turpina krāties degviela tā straujākam kāpumam nākotnē. Uzkrājumu apjoms turpina strauji palielināties. Daļēji tas bijis saistīts ar eiro ieviešanu, bet kopš gada sākuma līkne turpina iet augšup.
Lielākais sāpju bērns pēdējā laikā ir bijis eksporta sektors. Tā potenciāls aug, pateicoties investīcijām, ieguldījumi pamatlīdzekļu veidošanā procentuāli pret IKP Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ar skaitļiem ir grūti vai neiespējami pastāstīt par procesu, kas eksporta kāpumam ir varbūt vēl svarīgāks, tas ir, produktu un to pārdošanas spējas attīstība.
Jau skaidrs, ka ekonomikas pieaugums šogad krasi atpaliks no iepriekš prognozētā, taču visinteresantākais vienmēr ir jautājums — kas notiks turpmāk? Veidojot valsts budžetu un arī uzņēmumu budžetus nākamajam gadam, ir saprātīgi balstīt to uz pieņēmumu, ka ekonomika augs apmēram par 3% gadā, kā tas arī visumā tiek darīts. Taču jāpiezīmē, ka ticamo rezultātu diapazons nākamgad ir ļoti plašs. IKP pieaugums nākamgad par 5% neradītu ne mazāko pārsteigumu, jo rezerves gan patēriņā, gan ražošanā, gan investīcijās ir ļoti lielas. Nevar izslēgt arī starptautiskās situācijas saasināšanos, kas var nest gan ar investīciju un patēriņa vājumu, gan jaunus eksporta ierobežojumus Austrumu virzienā. Tādā gadījumā savukārt pārsteigums nebūtu ekonomikas stagnācija. Iespēja, ka izaugsme būs virs 3%, šķiet esam krietni lielāka, taču pasaulē aizvadītā gada laikā ir notikušas daudzas iepriekš neparedzamas lietas.
#4/4
Ekonomikas ministrija
Privātais patēriņš turpina palielināties. Tomēr, tāpat kā kopējā ekonomikas izaugsme, arī privātā patēriņa pieauguma tempi šogad ir mērenāki nekā pagājušajā gadā. Lai gan šogad ir vērojams vidējās darba samaksas pieaugums, tajā pašā laikā nodarbinātības kāpums ir lēns. Atbilstoši privātā patēriņa dinamikai, irpalēninājusies izaugsme atsevišķās uz iekšējo tirgu orientētās nozarēs. Piemēram, mazumtirdzniecības apjomi šogad 3.ceturksnī bija par 3,8 % lielāki nekā pirms gada.
Sagaidāms, ka, līdzīgi kā gada pirmajā pusē, nozīmīgs devums IKP pieaugumā arī 3. ceturksnī būs būvniecības nozarei. Būvniecības apjomu pieaugumu sekmē publiskie pasūtījumi un ES fondu projekti. Vienlaikus jāņem vērā, ka būvniecības apjomi ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa un nozares salīdzinoši straujie pieauguma tempi lielā mērā ir saistīti ar zemo bāzes efektu.
Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomi šī gada 3.ceturksnī, visticamāk, būs mazāki nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Par to liecina salīdzinoši vājie darbības rādītāji jūlijā un augustā. Nozares izaugsmi ietekmē tendences ārējos tirgos – lēnāka nekā gaidītā ekonomiskā izaugsme ES, kā arī vājā ekonomiskā situācija Krievijā. Jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecības apakšnozarēs attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, vienā no lielākajām nozarēm – kokapstrādē - ražošanas apjomi pieaug. Strauja izaugsme turpinās datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā šogad IKP pieaugums var sasniegt 2,5%.