Citas ziņas

Eksperti: Inflācijas apkarošans plāns vēl nav sācis darboties

, 08.08.2007

Jaunākais izdevums

Eksperti uzskata, rekordaugstā inflācija neturpināsies, un ir pāragri gaidīt inflācijas apkarošanas plāna ietekmi.

Inflācijas rādītājs atkal ir pārsniedzis visas prognozes, sasniedzot 1,2% pret iepriekšējo mēnesi. Šis līmenis ir negaidīti augsts priekš vasaras perioda, un notiekošais nesola neko labu arī nākošajos mēnešos, saka SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

"Ļoti būtiski inflāciju ietekmējis tabakas izstrādājumu cenu pieaugums un mājokļa apsaimniekošanas izmaksu straujais kāpums. Kā tradicionāli, inflācijas lielākie dzinuļi ir arī pārtikas cenu kāpums un sabiedriskās ēdināšanas sektora cenu kāpums. Līdz ar to gada inflācija jūlijā sasniedza 9,5%, kas ir desmitgades rekords.

Šobrīd nevaram nekādi atsaukties uz anti-inflācijas plāna pozitīvo ietekmi, jo tie faktori, kas cēla cenas jūlijā, nav ar šo programmu saistīti. Jebkurā gadījumā pakāpeniska banku realizētā piesardzīgā kredītpolitika un nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija uz gada beigām mazinās inflācijas spiedienu. Tomēr ar minētajiem faktoriem ir par maz, lai būtiski mazinātu inflāciju šobrīd. Šajā procesā ir jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem, lai situācija uzlabotos. SEB Unibankas gada vidējā inflācijas prognoze paliek esošajā līmenī – 7,8-8%," tā A. Vilks.

Pārstāvis no Ekonomistu apvienības 2010 Db.lv pastāstīja, ka šāds inflācijas pieaugums nebija prognozēts, jo nekustamā īpašuma cenu bums ir beidzies un cenas šajā jomā sāk nostabilizēties un pat kristies ārpus Rīgas centra. Ir ieviesta arī stingrāka kredītpolitika, kam arī vajadzēja ietekmēt jūlija inflāciju.

Gada prognozi Ekonomistu apvienība vēl nemainīs, jo uzskata, ka augustā inflācijas līmenis kritīsies.

Par valsts inflācijas apkarošanas plānu apvienības pārstāvis saka, ka tas vēl ir tikai savas darbības sākumā un būtiskāka tā ietekme būšot redzama augusta rādītājos.

AS Hansabanka makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomiste

Lija Strašuna saka, ka jūlija inflācijas līmenim sasniedzot 9.5%, tas ir pārsniedzis arī Hansabankas prognozes.

"Kā jau tika paredzēts, lielāko ietekmi uz PCI radīja pārtikas preču cenu pieaugums, tomēr tas izrādījās spēcīgāks (1.7% mēneša laikā) nekā mēs gaidījām. Lai gan straujš tabakas izstrādājumu cenu lēciens (14% mēneša laikā) bija sagaidāms akcīzes dēļ nodokļa palielināšanas janvārī un jūlijā, mēs domājām, ka cenu kāpums būs vienmērīgāks, izstiepts ilgākā laika periodā. Tomēr tas arī nozīmē, ka turpmāk tabakas cenu palielinājuma ietekme uz PCI būs mazāka," uzskata L. Strašuna.

"Gribētos uzsvērt, ka, kaut arī pati par sevi inflācija, mūsuprāt, nav lielākā Latvijas ekonomikas problēma, tā ir straujas un nesabalansētas izaugsmes sekas. Mūsuprāt, tieši ekonomikas nelīdzsvarotība (piem. iekšēja pieprasījuma nozaru lielais īpatsvars, lielais importa pārsvars pār eksportu) šobrīd ir Latvijas galvenā problēma. Ekonomikas attīstības nelīdzsvarotība sasniegusi līmeni, kad ir nepieciešami ātri un izlēmīgi stabilizācijas pasākumi, pretējā gadījumā būtiski pieaugs straujas korekcijas risks. Savukārt, padarot ekonomikas izaugsmi sabalansētu, mazinot iekšējo pieprasījumu un veicinot eksportu, pierims arī inflācija.

Kā jau Hansabanka vairākkārt ir teikusi, inflācijas samazināšanas plāns ir vērsts uz iekšzemes patēriņa samazināšanu, kas netieši iespaido inflāciju, tāpēc cerēt uz šī plāna ietekmi uz inflāciju vēl ir pāragri. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka plāns nestrādā. Tas darbojas un jau redzami pirmie rezultāti – kreditēšanas pieauguma palēnināšanās un nekustamo īpašuma cenu stabilizācija, kas savukārt novedīs pie iekšējā pieprasījuma izaugsmes tempa samazināšanās. Tādēļ šobrīd svarīgākais ir neatkāpties no inflācijas samazināšanas plāna un turpināt tā izpildi, nepārtraukti sekojot līdzi tā īstenošanai, lai laikus varētu pielāgot rīcību iecerēto mērķu sasniegšanai.

Inflācijas attīstību augustā-septembrī arī lielā mērā noteiks pārtikas cenu tendences. Nelabvēlīgā pārtikas cenu attīstība pasaulē, kā arī vietējo ražotāju izteiktais liecina, ka arī augustā Latvijā varētu nebūt pārtikas cenu deflācijas. Tāpēc, lai gan šobrīd Hansabanka saglabā savu vidējo cenu inflācijas prognozi 2007.gadam (7.5-8.5%), visticamāk tā drīzumā tiks pārskatīta uz augšu," saka L Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spurdziņš: nodokļa likmi nesamazināsim

Andrejs Vaivars, [email protected], 67084442, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šokējošais rekords

Rudīte Spakovska kopā ar Gerdu Monkeviču, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.

Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.

Nesagaidījām...

Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā gada inflācija - 17.7 % uzrādījusi samazinājumu, bet eksperti nelolo ilūzijas par tendenču izmaiņām. Toni noteiks gāzes cenas.

Vidējo cenu pieaugumu joprojām uzturēja cenu kāpums degvielai (gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai), kas mēneša laikā kļuva par 4.7 % dārgāka, visticamāk, Jāņu svinēšana veicināja svaigas gaļas cenas kāpumu jūnijā par 5.9 %. Tāpat cenas pieauga vairākiem dārzeņiem, tirdzniecībā nonākot jaunajai ražai. Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan atzina, ka jūnijā gaļas patēriņš bijis aptuveni tāds pats kā citos mēnešos. Gada griezumā jūnijā patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem pieauga līdzīgi - attiecīgi par 17.7 % un 17.6 %. Jūnijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 14.6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi strauji palēnināsies, inflācijas samazināšanās veicinās bezdarba līmeņa celšanos, savukārt Latvijas ekonomika normālu izaugsmi varētu piedzīvot tikai pēc 2 – 3 gadiem.

Dažādos laika periodos (2007. – 2008. gadā) Latvija uzstādījusi Eiropas Savienības (ES) rekordu inflācijas, tekošā konta deficīta, kredītu pieauguma, algu pieauguma un IKP pieauguma rādītājos, taču šobrīd situācija liecina, ka varētu tikt sasniegts vēl viens rekords: lielākais IKP pieauguma kritums vienā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, savā trešajā inflācijas pētījumā secina neatkarīgie eksperti BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags un REA ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Viņi meklējuši atbildes gan uz jautājumiem par inflācijas samazināšanās tempiem, gan analizējuši ekonomikas lejupslīdes iemeslus un sekas, ko tā radīs Latvijas ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: augstā inflācija ir pārsteigums

, 10.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā iepazīties ar Latvijas kredītiestāžu ekspertu komentāriem saistībā ar inflācijas rādītājiem.

AS SEB Latvijas Unibanka galvenā ekonomista Andra Vilka komentārs:

"Inflācijas spiediens turpinājās arī augustā, un šajā mēnesī diemžēl neizdevās ieraudzīt tos zemos inflācijas tempus, kas raksturīgi sezonāli augusta mēnesim. Inflāciju veicināja gan valdošais patēriņa bums un izmaksu kāpums, ko var redzēt kārtējam cenu pieaugumam ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī vairāku regulēto cenu ietekme (akcīze tabakai, siltumenerģija).

Visam tam caurvijas noturīgas inflācijas gaidas, kas arī veicināja tāda līmeņa inflāciju augustā. Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātām. Lai gan 12 mēnešu inflācija sasniegusi divciparu skaitli, tomēr gada vidējā inflācija līdz gada beigām visdrīzāk nesasniegs divciparu skaitli."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jānis Platais: Pārdomas par Latvijas Ekonomiku

Gada lekcijas ekonomikā lektors Jānis Platais, 21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekspertu viedokļi par gada inflāciju Latvijā

, 12.01.2009

No kreisās: Ieva Vēja, DnB NORD Bankas ekonomisko pētījumu grupas speciāliste, Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists, Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe, un Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Štokenbergs: nauda plūst pareizajā virzienā

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera pienākumu izpildītājs un Pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs piektdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka uzskata, ka pretinflācijas plāns ir sācis darboties un spekulatīvā nauda no nekustmao īpašumu nozares sākot plūst pareizajā virzienā.

Atbildot uz jautājumu, vai pretinflācija plāns ir sācis darboties, Štokenbergs teica: "Es domāju, ka plāns ir sācis darboties. Visi redz, kā ir nobremzēts cenu pieaugums nekustamo īpašumu sektorā. Un tas ir būtiski, jo arī mājokļa iegāde ir būtiska mājsaimniecības izdevumu sastāvdaļa."

Štokenbergs norādija, ka "līdz ar to ir pamats domāt, ka līdz šim spekulatīvos darījumos ieguldītā nauda tiks ieguldīta lietderīgāk. Kolēģi bankās man stāsta, ka arvien populārāki ir dažādi ieguldījumu fondi, kas pēc būtības ir ieguldījumi ražošanā. Tā kā es teiktu, ka ir sācis darboties, bet, protams, viņš ir nepietiekams, un to parāda arī inflācijas rezultāti."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā rekordinflācija, tās rimšanos vēl nesola

Rudīte Spakovska kopā ar Irēnu Zanderi, Harry Tuul, 09.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas rādītājiem tuvojoties 10 %, runas par iespējamo krīzi kļūst arvien skaļākas, tiesa, cerības vēl tiek liktas uz pretinflācijas plānu.

Salīdzinot šā gada jūliju ar pērnā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9.5 %, kas ir straujākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šo rādītāju Ekonomikas ministrija raksturo kā «ļoti strauju cenu pieaugumu» un prognozē, ka līdz gada beigām inflācijas tempi būtiski neizmainīsies un atslābumu gaidīt būtu veltīgi. «Ja vēl pirms pusgada šausminājāmies par cenu pieaugumu 7 procentu apmērā, tad tagad inflācija pārliecinoši pietuvojusies 10 procentu līmenim,» saka Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skolēnu idejas inflācijas ierobežošanai

, 24.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.aprīlī, ar fināla debatēm Finanšu ministrijā noslēdzās biedrības Junior Achievement – Latvija un Natālijas Draudziņas ģimnāzijas konkurss skolēniem Inflācijas ierobežošanas plāns, un par labāko inflācijas ierobežošanas plānu žūrija atzina Rīgas 2.vidusskolas jauniešu darbu, informē Junior Achievement – Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Kuzmina.

1.vietas ieguvēji, Elvijs Bērtulis, Matīss Vācietis, Mārtiņš Slišāns un Elīna Jakupane no Rīgas 2.vidusskolas 12.klases, konkursa fināla debatēs uzsvēra nepieciešamību ierobežot valsts pārvaldes tēriņus un veicināt pēc iespējas efektīvāku līdzekļu izlietojumu visās sfērās, tajā skaitā lielo būvprojektu celtniecībā.

Jaunieši savā inflācijas ierobežošanas plānā arī norādīja, ka, jāstrādā pie „ēnu ekonomikas” samazināšanas, maksimālas neatkarības energoresursu nozarē, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas starptautiskā tirgū un konkurences veicināšanas iekšējā tirgū, ka arī pozitīvas domāšanas stimulēšanas par inflācijas jautājumiem visos sabiedrības slāņos. Par īpašu aktivitāti debatēs Junior Achievement – Latvija specbalvu – portatīvo datoru – pasniedza uzvarētāju komandas pārstāvim Elvijam Bērtulim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperta viedoklis: Cenu izlīdzināšanās ar Eiropu ir noslēgusies

Aizkraukles bankas galvenais analītiķis, 11.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā patēriņa cenas ir kritušas par 0.4 procentiem, kas ir sekmējis inflācijas rādītāja samazināšanos līdz 15.7%. Tomēr, galvenais dzinējs inflācijas rādītāja kritumam ir sezonālo preču palētināšanās – augļu un dārzeņu cenu kritums, kā arī degvielas cenas samazināšanās, kas balstīta uz pasaules degvielas cenas pazemināšanos.

Leonīds Alšanskis, A/S Parex banka vecākais analītiķisTomēr, rudenī gaidāmais gāzes cenu pieaugums var pagriezt šo inflācijas krituma tendenci, un tuvākajos mēnešos inflācijas rādītājs var palielināties virs pašreizējā līmeņa. Tomēr, ilgtermiņa prognoze attiecībā uz inflācijas kritumu izskatās pozitīvi.

Cenu izlīdzināšanās Latvijā ar vidējām cenām Eiropā praktiski gandrīz jau ir noslēgusies. Tāpēc optimistiska attīstības scenārija gadījumā, inflācija 2009. gadā pazemināsies līdz 10 procentu atzīmei. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka augstas inflācijas nebūs pašā Eiropā. Ja cenas sāks augt visā reģionā, tas, dabiski, dos papildus grūdienu pašreizējam inflācijas kāpumam Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstītāji spiesti apturēt jau iesāktos projektus

Valters Grīnvalds kopā ar Vēsmu Lēvaldi un Ievu Mārtiņu, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.

«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un vai vispār norims inflācija?

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 29.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db viedoklis: Inflācijas apkarošanas pasākumi var panākt pretēju efektu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija ķērusies klāt Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kredītiestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības likumiem, lai, tajos izdarot nepieciešamos grozījumus, visbeidzot dzīvē ieviestu dažus no plaši apspriestā valdības inflācijas apkarošanas plāna punktiem.

Grozījumi paredz, ka kredītu ņēmēji pirms došanās uz banku būtu spiesti izņemt no VID izziņu par oficiālajiem ienākumiem.

Savukārt bankām un citām kredītiestādēm turpmāk pirms kredīta izsniegšanas par pienākumu tiktu uzlikts pieprasīt minētās VID izziņas. Ņemot vērā, ka agresīvā banku kreditēšanas politika ir veicinājusi inflācijas pieaugumu, skaidri iezīmējas tas, ka valdība mērķtiecīgi cenšas apgrūtināt kredītu izsniegšanu un saņemšanu, tā, iespējams, cerot mazināt kreditēšanas apjomus, kam it kā vajadzētu mazināt iekšējo pieprasījumu un attiecīgi inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji netic, ka spētu ietekmēt inflācijas līmeni

, 13.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GE Money veiktais pētījums liecina, ka 49% aptaujāto netic, ka spētu ar savu rīcību ietekmēt inflācijas līmeni, un visbiežāk par galvenajiem inflācijas pieauguma cēloņiem iedzīvotāji min nepareizu budžeta sadali, spekulatīvus darījumus ar nekustamo īpašumu un pārmērīgu kredītu izmantošanu.

Atbildīgas aizdošanas programmas ietvaros AS GE Money maijā aptaujājusi 417 tirdzniecības centra apmeklētājus un 400 GE Money klientus, lai noskaidrotu, cik lielā mērā iedzīvotājus satrauc pieaugošais inflācijas līmenis un kas tiek minēts starp galvenajiem inflāciju veicinošiem faktoriem.

Bažas par augsto inflācijas līmeni pauduši 78% no tirdzniecības centrā aptaujātajiem apmeklētājiem un 64% GE Money klientiem.

Kā vienu no galvenajiem inflācijas iemesliem 46% aptaujāto tirdzniecības centra apmeklētāju un 31% GE Money klientu minēja nepareizi plānotu valsts budžeta sadali, 43% tirdzniecības centra apmeklētāju un 13% GE Money klientu uzskata, ka inflāciju būtiski veicina spekulatīvi darījumi ar nekustamo īpašumu. Attiecīgi 42% un 13% aptaujāto par inflācijas cēloni minēja pārmērīgu kredītu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru