«Drošības spilvens» būtu jāsāk veidot, jau pārsniedzot 21-25 gadu slieksni.
Sākt veidot uzkrājumus nekad nav par vēlu, uzskata eksperti, gan aicinot sākt veidot ieguldījumus vai uzkrājumus pēc iespējas ātrāk, lai sasniegtu normālu labklājības līmeni un to spētu noturēt vai vairot līdz pat mūža beigām. No ekspertu teiktā izriet, ka, neskatoties uz vecumu un ienākumu līmeni, uzkrājumi ir jāveido, tostarp salīdzinoši konservatīvi ieguldījumi uzkrājumu veidošanai jāveic gadījumos, kad rocība nav liela, tiesa gan, vēlams, lai tie būtu 5-10% no ienākumiem. Savukārt, ja parādās lieki līdzekļi, tos var ieguldīt arī riskantākos aktīvos ar mērķi vairot kapitālu.
No apkopotās informācijas izriet, ka daudzus gadus cilvēkiem būtu jākrāj līdzekļi nevis pensijai, bet gan bērniem - to audzināšanai un izglītībai. Par to, kad jāsāk krāt pensijai, ekspertu viedokļi atšķiras, jo tas atkarīgs no ienākumu līmeņa, tomēr papildu pensiju privātajā pensiju fondā jeb trešajā pensiju līmenī būtu jāsāk uzkrāt ne vēlāk kā 30 gados. Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons aicina visus ieguldījumus un uzkrājumus sadalīt četriem mērķiem, no kuriem pirmais ir uzkrājumi drošībai, otrie ir uzkrājumi pensijai, trešā grupa ir citi uzkrājumi dažādiem mērķiem, tostarp bērnam, un ceturtie ieguldījumi ir naudas apjoma saglabāšanai vai palielināšanai. Viņaprāt, vēlams arī ievērot šo secību un nekrāt kādam citam mērķim, ja vēl netiek domāts par «drošības spilvena» izveidi.
Par vienu no sava veida ieguldījumiem tiek uzskatīta izglītība, kas tiek apgūta, sasniedzot un pārsniedzot 20 gadu vecumu, jo tā nākotnē var ietekmēt ienākumu līmeni. Lai arī šajā laikā, vismaz sākotnēji, studenti parasti tērē savu vecāku līdzekļus, tomēr, sākot darba gaitas, būtu iespēju robežās jāsāk veidot arī savs pirmais «drošības spilvens», liecina ekspertu teiktais. Iespējams, vērts atgādināt arī par vecvecāku tradīciju un ģimenē bērniem ieaudzināt līdz 10% no ienākumiem atvēlēt «krājkasītei». «Galvenās pamatvērtības šajā vecumā ir izglītība un karjeras veidošana, kas jāsabalansē ar izklaidēm un augošām prasībām pēc materiālām lietām - stilīgs apģērbs, mašīnas, ceļošana, pasākumi. Pats galvenais ir iemācīties taupīt un ierobežotu ienākumu gadījumā izvēlēties sev svarīgas prioritātes. Ja neveidojas taupīšanas paradums jaunībā, to būs grūti, bet ne neiespējami, attīstīt vēlākos gados. Individuālās iemaksas pensiju fondos parasti netiek veidotas, jo naudai ir lielāka šodienas vērtība un ieguldījums savā attīstībā var dod lielāku atdevi,» domā Nordea bankas uzkrājumu produktu attīstības vadītājs Armands Jaševs. «Līdz 25 gadiem visi līdzekļi jāiegulda izglītībā vai profesijā un vienlaikus jāmēģina uzkrāt «drošības spilvenu». Kad izveidojas «drošības spilvens» - tiek uzskatīts, ka summa līdz trīs mēnešu ienākumiem ir pietiekama - var sākt krāt speciāliem mērķiem, un katram cilvēkam šie mērķi varētu būt atšķirīgi atkarībā no dzimuma, vecuma, izglītības, sociālā statusa, interesēm un tml.,» tā IPAS Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs. Līdzīgi domā arī R. Jansons: potenciālajam krājējam uzsākot darba gaitas (aptuveni 23 gadi), ja vēl nav stabilas ģimenes, ir īstais brīdis veidot «drošības spilvenu». Viņaprāt, ieteicams arī paralēli, bet mazākā apjomā, veidot uzkrājumus vecumdienām.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Sekojiet ziņām