Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī augusi atbilstoši prognozēm, veselīgi attīstoties, norāda eksperti.
Ekonomikas izaugsmi veicinājis gan iekšējais patēriņš, gan eksports.
Db.lv jau rakstīja, ka 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir pieaudzis par 2,5%. Arī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4%.
IKP pieaugumu sekmēja kāpums ražošanas nozarēs par 3% un pakalpojumu nozarēs (izņemot tirdzniecību) par 2%. Tirdzniecībā
radītā pievienotā vērtība palielinājusies par 3%.
Kā jaunākos datus vērtē eksperti un kādu dinamiku prognozē nākotnē iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#1/5
CBL Asset Management Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska
Neskatoties uz izaicinājumiem ārējos tirgos, Latvijas ekonomika ir spējusi uzturēt samēra veselīgo izaugsmes ātrumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizorisko novērtējumu, iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī ir audzis par 2,5% gada griezumā, salīdzinājumā ar 2,7% pieaugumu iepriekšējā ceturksnī.
Apstrādes rūpniecības sektors, acīmredzot, ir palicis starp izaugsmes līderiem arī trešā ceturkšņa laikā. Pozitīvo impulsu ekonomikas izaugsmei turpināja sniegt arī augošais privātais patēriņš. Tā, mazumtirdzniecības apjomi 3. ceturksnī ir palielinājušies par 4,7% gada griezumā. Tai pat laikā, Latvijas IKP ciparos arī šā gada trešajā ceturksnī negatīvi atbalsojās Krievijas ekonomikas nedienas. Kaut arī detalizētāki dati par atsevišķo nozaru sniegumu tiks publicēti tikai pēc mēneša, ekonomikas izaugsmi, acīmredzot, turpināja bremzēt atslābums transporta un vairumtirdzniecības nozarēs.
Krievijas ekonomika patlaban ir lejupslīdes zemākā punkta meklējumos, turklāt ekonomikas stabilizāciju kavē vārgs privātais pieprasījums, kas joprojām atrodas brīvā kritiena fāzē. Zināmo atspaidu problēmām Austrumu tirgos turpina sniegt eksporta pieaugums uz citām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritāniju, Baltiju un Skandināvijas valstīm. Latvijas eksportētāji līdz šim vēl nav izbaudījuši arī eirozonas ekonomikas atkopšanās augļus un eksports uz šo reģionu ir lielākoties stagnējis. Tas ļauj mums sagaidīt, ka eirozonas ekonomikas noturīga izaugsme ar zināmo novēlojumu radīs savu atbalsi arī Latvijas eksporta un ekonomikas izaugsmes ciparos.
Kopumā Latvijas ekonomika līdz šim ir attīstījusies saskaņā ar mūsu šā gada bāzes scenāriju. Ekonomikas izlaide 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos ir palielinājusies par 2,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Mēs atstājam mūsu gada prognozi nemainīgu, sagaidot, kā arī 2015. gadā kopumā Latvijas IKP varētu pieaugt par 2,4%.
#2/5
Ekonomikas ministrija
Latvijas eksporta dinamika ir cieši saistīta ar norisēm ārējos tirgos. No vienas puses eksporta dinamiku ierobežo vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet no otras puses eksporta iespējas pozitīvi ietekmē pakāpeniskā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū – ES. Kopumā 2015. gada astoņos mēnešos preču eksports bija par 1,8% lielāks nekā pirms gada. Uz ES valstīm eksports šajā laikā pieauga par 3%, savukārt uz NVS valstīm – samazinājās par 17,1%. Uz pārējām valstīm eksports pieauga par 16,5%, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj atrast jaunus noieta tirgus.
Darba samaksas kāpums un zemā inflācija uztur iedzīvotāju pirktspēju. Privātā patēriņa pieaugums pozitīvi ietekmē uz iekšējo tirgu orientētās nozares. Savukārt investīciju dinamika šogad ir mērena, ko ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. Arī zems banku kreditēšanas līmenis joprojām ir viens no investīcijas ierobežojošiem faktoriem.
Nozaru griezumā straujš pieaugums šogad vērojams apstrādes rūpniecībā (astoņos mēnešos pieaugums gada griezumā par 6%), kur lielākais ieguldījums ir metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei. Stabili aug arī mazumtirdzniecības apgrozījums (deviņos mēnešos pieaugums gada griezumā par 5,6%). Palielinās sniegto komercpakalpojumu apjomi. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no pagājušā gada rādītājiem.
Ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās 2. un 3. ceturksnī ļauj prognozēt, ka šogad kopumā ekonomikas pieaugums varētu būt straujāks nekā tika paredzēts iepriekš un sasniegt 2,5%. Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. Vienlaikus nozīmīgs devums izaugsmē būs arī privātā patēriņa pieaugumam, ko sekmēs darba samaksas kāpums.
#3/5
Finanšu ministrija
Ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes novērtējums par 2015. gada trešo ceturksni nav pārsteigums, skatoties uz spēcīgo rūpniecības un stabilo mazumtirdzniecības nozaru attīstību. Tādējādi šī gada trešajā ceturksnī IKP gada pieaugums ir pietiekoši spēcīgs – 2,5%.
Pieaugumu nodrošināja pamatā iekšzemes pieprasījums, jo Latvijas eksports piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un trešajā ceturksnī eksporta izaugsme varētu būt ļoti vāja, ņemot vērā nepārliecinošos preču eksporta datus par jūliju un augustu.
Taču ārējās tirdzniecības dati par Latvijas preču eksportu šī gada astoņos mēnešos rāda, ka, lai arī eksports uz Krieviju samazinājās par 21,8%, uz pārējām valstīm tas pieauga par 4,5%. Tas ļauj secināt, ka grūtībām eksportā ir pagaidu raksturs, jo Latvijas eksportētājiem ir nepieciešams laiks, lai pārorientētos uz citiem eksporta tirgiem.
Eiropas Komisijas apkopotais un ikmēnesi publicētais ekonomikas noskaņojuma indekss oktobrī ir nedaudz pieaudzis. Arī rūpniecības konfidences indekss kopumā liecina par stabilitāti nozarē un izaugsmes iespēju palielināšanos tuvākajā laikā, jo ir pieauguši eksporta pasūtījumi. Tāpat arī patērētāju konfidences indekss oktobrī ir diezgan stabils. Līdz ar to IKP gada izaugsme 4. ceturksnī būs līdzīga 3. ceturksnī uzrādītajai, kā rezultātā gadā kopumā IKP pieaugums būs nedaudz augstāks par Finanšu ministrijas prognozēto.
#4/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Pieaugums ir ievērojami lēnāks, nekā varēja gaidīt, un izziņotie dati rada vienu svarīgu jautājumu. Šodien tiek vēstīts, ka kāpums ražošanas nozarēs ir bijis 3%. Tas ir patiess pārsteigums. Saskaņā ar CSP jau publicētajiem datiem, divos no trijiem 3.ceturkšņa mēnešiem rūpniecības izlaide vidēji kāpa vairāk nekā par 7%. Vai septembrī var būt noticis kas tāds, kas varētu krasi mainīt kopainu? Kāda slavena Liepājas rūpnīca, par spīti tās diezgan nelielajai pievienotajai vērtībai un ietekmei uz nodarbinātību mēdz rūpniecības datus šūpot ar savu lielo apgrozījumu, redzēsim. Nav šaubu, ka ražošanas apjoms ir strauji audzis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ievērojot izcilo graudu ražu. Jāpiebilst, ka, par spīti zemai šā produkta cenai, vēl 1.pusgadā nozīmīgi auga arī piena ražošanas apjoms, kuru acīmredzot vairāk ietekmē agrāk iesākto investīciju projektu pabeigšana, nevis īstermiņa cenu svārstības. Laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi mežsaimniecībai.
CSP arī ziņo, ka tirdzniecībā pievienotā vērtība pieaugusi par 3%. Šis vērtējums atbilst gaidām. Nav šaubu, ka mazumtirdzniecībā pieaugums bijis straujāks, taču austrumu kaimiņvalstu krīzes dēļ ar nopietnām grūtībām saskaras vairumtirdzniecība, kuras īpatsvars Latvijas ekonomikā ir ļoti liels. Citās pakalpojumu nozarēs pieaugums tiek vērtēts vidēji 2% līmenī, arī tas šķiet pamatoti. Šī grupa ietver vairākas dinamiskas nozares, kā finanšu pakalpojumi, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi, informācijas pakalpojumi. Taču kopējo sniegumu šajā ceturksnī varētu būt vilkusi uz leju nekustamo īpašumu nozare, daļēji bāzes efekta dēļ — pērn 3.ceturksnī tā strauji auga.
Atliek vien gaidīt vēl papildus informāciju par nozarēm un to, vai IKP pieauguma temps tiks būtiski pārvērtēts papildinātajos un precizētajos datos pēc mēneša.
Šobrīd reāls priekšstats par ekonomikā notiekošo ir īpaši svarīgs, jo valsts budžeta apspriešanas laikā ekonomikas norisēm tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un ne vienmēr tas notiek ļoti konstruktīvi, jo intereses mēdz gūt virsroku pār objektivitāti. Tāpēc šeit uzsvēršu trīs, manuprāt, svarīgākās patiesības. Izaugsmes bremzēšanos pēdējo 2 gadu laikā, galvenokārt radīja acīmredzami pārejoši faktori. Tie bija, hronoloģiskā secībā — krīze metālu ražošanā; eiro ieviešanas ietekme uz cenu uztveri un patēriņu; Krievijas ekonomikas grūtības un importa ierobežojumi. To ietekmei izsīkstot, izaugsme paātrināsies – jautājums ir tikai kad, nevis vai. Ekonomikas potenciālais pieauguma temps augstāks nekā šībrīža sniegums. Starptautiskais Valūtas fonds vērtē, ka tas ir ap 4% un tas ir ticami.
Šajā desmitgadē IKP pieaugums var paātrināties virs šī tempa, strauji pieaugot no jauna izsniegtu kredītu tempam, to var veicināt arī veiksmīgas apstākļu sakritības eksportā. Taču, ja šāds izaugsmes izrāviens notiks, tā iemesli un ilgtspēja būs jāvērtē ļoti piesardzīgi.
Valsts budžeta veidošana un šī procesa saceltā emociju vētra rada daudz kategorisku paziņojumu par ekonomisko politiku un tās ietekmi uz izaugsmi. Ir kritiski vērtējami lēmumi, kā solidaritātes nodoklis un jo īpaši tā kuriozais pamatojums no Finanšu ministrijas puses. Taču šo lēmumu ietekme nebūs tik liela, lai izšķiroši ietekmētu ekonomikas attīstības gaitu.
#5/5
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Kā arī bija gaidāms, 3.ceturksnī ekonomikas izaugsme nedaudz palēninājās. Visticamāk, izaugsme bijusi plaša. Mazumtirdzniecības apgrozījums 3.ceturksnī auga par 4,7%, norādot uz robustu mājsaimniecību patēriņa kāpumu. To veicina straujš algu pieaugums un kopumā stabilas patēriņa cenas. Eksporta izaugsme gan kļuvusi lēnāka nekā gada sākumā, bet rudens mēnešos to balstīs graudu eksports. Investīciju aktivitāte, visticamāk, arī turpinājusi augt, bet vēl nedroši - būvniecības apjomi ir krituši, kamēr mašīnu un iekārtu imports kāpj. Aktīvāka kļuvusi arī jaunā kreditēšana, bet struktūrfondu apguve no jaunā perioda vēl arvien kavējās.
Izskatās, ka šogad kopumā izaugsme būs nedaudz straujāka par 2,1%, ko prognozējām augustā, un būs tuvu pērnā gada rezultātiem. Tā būs arī straujākā Baltijas valstu vidū. Tajā pat laikā risku izaugsmei vēl arvien ir daudz, gan attiecībā uz ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem Krievijā, gan nesabalansētībām un izaugsmes pavājināšanos citos attīstības tirgos, piemēram, Ķīnā, kas var bremzēt ekonomikas izaugsmi pasaulē.