Lēnāka izaugsme un zemā inflācija veido apstākļus, kuros ieņēmumu prognozes ir jāsaglabā piezemētas, vismaz tuvāko divu gadu perspektīvā, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vairums prognožu iezīmē pozitīvāku skatījumu uz ekonomikas izaugsmi nākamgad. Tomēr, apstākļi, kas nospiež uzņēmēju aktivitāti, tai skaitā ģeopolitiskie, visticamāk, vēl nākamgad nekur nezudīs.

«Tāpēc prioritāšu priekšplānā izvirzījušies drošības jautājumi. Tikmēr spiediens no daudzām jomām, jo īpaši palielināt finansējumu sociālajām, augs. Tas nozīmē, ka pieaug nepieciešamība pēc intensīvākas šo jautājumu komunikācijas un aktīvāk ķerties pie strukturālo reformu veikšanas. Iezīmējas scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem un nodrošināt fiskālo stabilitāti,» norāda D. Gašpuitis.

Rezultātā noteiktais mērķis tuvoties sabalansētam budžetam attālināsies. Ļoti būtiski būs noturēt budžeta deficītu vismaz esošajā līmenī, kas nozīmē, ka vasaras beigās arvien biežāk parādīsies diskusijas par noteiktu tēriņu pārskatīšanu. Tajā pašā laikā jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas. Taču tas budžeta raizes neatvieglos, tomēr veidos labākus priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei nākotnē, saka SEB bankas eksperts.

Jāpiezīmē, ka 2014.gada laikā valsts parāds palielinājies par 1,8 procentpunktiem un veidoja 40% no IKP. Parāda apjoms pieauga, lai izveidotu uzkrājumus starptautiskā aizņēmuma pārfinansēšanai. Ieturot pragmatisku fiskālo politiku, turpmākajos gados valsts parāda līmenis kritīsies un būs starp zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū, uzsver D. Gašpuitis.

Savukārt Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka lēnāka ekonomikas izaugsme nekā plānots nozīmē būtisku izaicinājumu 2016.gada Latvijas valsts budžetam. Valdība jau rēķinās ar mazāk labvēlīgu vidi un Finanšu ministrija jau ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes. «Jau pērnā gada nogalē norādījām, ka budžeta deficīts būs lielāks nekā noteikts 2015.gada budžeta likumā, taču uzskatām, kas tas šogad milzīgas problēmas neradīs. 2015.gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi auga par 5,9% gada griezumā, vien par 0.5% atpaliekot no plāna. Tomēr lēnāka izaugsme šogad nozīmē mazāku nodokļu bāzi nekā plānots. Turklāt šī atšķirība gada laikā akumulējas, kas nozīmē, ka lielāka nodokļu ieņēmumu atpalikšana no plānotā var parādīties nevis šogad, bet 2016.gadā. Mūsuprāt šī iemesla dēļ valdība nevarēs atļauties 2016.gadā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1 procentpunktu, kā tas bija plānots iepriekš. Lai palielinātu ieņēmumus, tā cels mazākus nodokļus, piemēram, akcīzes nodokli, kā arī aktīvāk apkaros ēnu ekonomiku,» saka Lija Strašuna.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra