Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Viena no meklētākajām precēm sludinājumos ir mazlietoti un lietoti auto. Auto tirgus šobrīd ir plašs un potenciālajiem pircējiem ir ērti un pārskatāmi veidi, kā aplūkot un iegādāties auto. Lietotas automašīnas pārdošanas iespējas interneta mājaslapās jeb sludinājuma ievietošana vēl nekad nav bijusi tik vienkārša kā tagad. Kur un kā pārdot auto pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk? Lasi tālāk, lai noskaidrotu!

Auto sludinājumi Latvijā – kur tie atrodami?

Šobrīd lielākā daļa auditorijas un potenciālo pircēju ir atrodami tieši digitālajā vidē. Ja vēlies kaut ko pārdot, tajā skaitā auto, tad internets būtu lieliska vieta, kur to darīt. Auto sludinājumi Latvijā ir pieejami vairākās interneta vietnēs. Piemēram - Andele Mandele speciāli šim nolūkam ir izveidojusi transporta sadaļu ar auto un rezerves daļu pirkšanas un pārdošanas iespējām. Pēc dažādiem parametriem, vēlmēm un vajadzībām, potenciālais pircējs var meklēt sev vēlamo auto, un iegādāties to bez starpniekiem - tieši no pārdevēja. Tieši tik vienkārši! Turpinājumā uzzini, kā ātrāk pārdot savu auto.

Deli 850 000 sieviešu tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports, Indijas galvaspilsētas pašvaldībai cenšoties padarīt pilsētu drošāku.

Jaunais Deli valdības plāns paredz, ka nākamo divu vai trīs mēnešu laikā tiks īstenots projekts, piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu sievietēm.

Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals sacīja, ka plāna izmaksas gadā sasniegs 103 miljonus eiro, bet uzlabos drošību un samazinās satiksmes radīto piesārņojumu pilsētā.

Viņš piebilda, ka šogad Indijas galvaspilsētā plānots izvietot 150 000 videonovērošanas kameru.

Deli, kur dzīvo nepilni 20 miljoni cilvēku, ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi.

Indijas galvaspilsētas transporta sistēma ir nesakārtota. Daudzi cilvēki protestē pret pēdējos mēnešos notikušo atsevišķu metro biļešu cenas dubultošanu.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Mūsdienās uzņēmumam nebūt klāt tur, kur ir tā klienti, proti, sociālajos medijos, var nozīmēt reālus zaudējumus. Bet arī interneta vidē konkurence par cilvēku uzmanību saasinās un, lai gūtu panākumus, klientu «copēšanai» jāmeklē jauni triki.

Visā pasaulē 24% sociālo mediju lietotāju atzinuši, ka savās iemīļotajās sociālajās vietnēs iegriežas retāk nekā sākumā, kad tur tikko piereģistrējušies, liecina kompānijas Gartner veiktais pētījums. Valstīs, kurās sociālie mediji ir visattīstītākie – ASV, Japānā un Lielbritānijā – sociālo mediju tirgus jau varētu būt sasniedzis piesātinājumu. Apmēram 40% tur aptaujāto atzīst, ka savas iemīļotās sociālo mediju vietnes apmeklē retāk nekā sākumā, bet 20% tās vairs neizmanto vispār. Pētot sīkāk, Gartner speciālisti secinājuši, ka sociālie mediji sākuši garlaikot 31% gados jauno, aktīvo, zīmoliem draudzīgo lietotāju. Tajā pašā laikā 37% lietotāju, īpaši gados jaunie, kuri aizrāvušies ar datoriem, izmanto sociālos medijus pat regulārāk nekā iepriekš. Uz jautājumu, kas attur cilvēkus no sociālo mediju izmantošanas, pētījuma veicēji nav saņēmuši vienotu atbildi. Viens no biežāk pieminētajiem iemesliem – to minējuši 33% aptaujāto – ir raizes par privātumu.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Latvijas Satiksmes ministrija pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1. novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi, un patlaban potenciālie investori, atsaucoties uz laikrakstā ievietoto sludinājumu, jau sāk izrādīt interesi, Db.lv stāstīja par investora piesaisti atbildīgā airBaltic konsultanta IBS Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju.

Satiksmes ministijas pārstāve Elīna Balgalve Db.lv norādīja, ka sludinājuma ievietošanu tās uzdevumā organizē piesaistītais konsultants Prudentia.

«Patlaban, atsaucoties uz sludinājumu, potenciālie investori jau pamazām sākuši izādīt interesi,» Db.lv norādīja Prudentia partneris K. Krastiņš, tomēr vēl ir pāragri spriest par sludinājuma ievietošanas iznākumu, jo kopš tā publicēšanas pagājusi mazāk nekā viena diena.

Valdība ir ieinteresēta piesaistīt akcionāru, tomēr valdības mērķis nav šo procesu sasteigt, bet gan atrast labu partneri ilgtermiņā, pauda Prudentia partneris.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Noderīgs gan pūķotājiem un skeitbordistiem, gan jogas piekritējiem, turklāt – tik glīts, ka var kārt pie sienas gleznas vietā. Pagaidām dizaina līdzsvara dēļu ražošanas projekts ir sākumposmā, bet tā radītāji redz labas iespējas konkurēt arī pasaulē.

Pirms pusotra gada Rūdolfam Puķītim un Mārim Lazdiņam, kuri ikdienā darbojas pasākumu organizēšanas lauciņā un brīvajā laikā aizraujas ar dažādiem ūdens dēļu sporta veidiem, radās doma par līdzsvara dēļu ražošanu.

Šie dēļi domāti cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savas līdzsvara spējas. Visbiežāk tādus iegādājas tie, kuri aizraujas ar tādiem sporta veidiem kā slēpošana, sērfošana, skrituļošana, veikbords utt. Tomēr, sākot apzināt reālo mērķauditoriju, idejas autori apjautuši, ka jālūkojas nedaudz plašāk. Līdzsvara dēlis tikpat labi ir noderīgs tiem, kuri nodarbojas ar jogu, vai cilvēkiem, kuri ar dēļu sporta veidiem līdz šim nav aizrāvušies, bet vēlas to izmēģināt. «Ja pirmo reizi uzkāpsiet uz skeitborda dēļa, tad tas var beigties ar kājām pa gaisu un galvu uz asfalta, bet ar līdzsvara dēli ir iespēja sajust, ko nozīmē citi dēļu sporta veidi, un pēc tam izlemt – pievērsties kādam no tiem vai ne,» skaidro M. Lazdiņš.

Varasiestādes Indijas galvaspilsētā Deli, sākoties ikgadējā ziemas smoga problēmām, uz trim dienām galvaspilsētā aizliegušas iebraukt kravas auto.

Gaisa piesārņojumam sasniedzot bīstamu līmeni, ceturtdien vakarā noteiks aizliegums galvaspilsētā iebraukt teju 40 000 vidēja un liela izmēra kravas auto.

Izņēmums noteikts auto, kas pārvadā pārtiku un citas primāri nepieciešamās preces, norādīja Transporta ministrija, vienlaikus mudinot dīzeļa apvidus auto īpašniekus savus spēkratus atstāt mājās.

Gaisa kvalitāte Deli pasliktinās ziemā, kad dūmi no lauku saimniecībām nokļūst pilsētā un sajaucas ar industriālajiem un transporta izmešiem, radot neveselīgu kokteili.

Trešdien vakarā Deli iedzīvotāji pamatā ignorēja tiesas aizliegumu un hinduistu svētkus atzīmēja ar dūmojošām petardēm, līdz ar to piesārņojuma līmenis ievērojami palielinājās.

SIA Pērkons un Dēli apgrozījums pērn sasniedzis 455,5 tūkstošus latu, kas ir par 52,11% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā arī auguši tirgotāja zaudējumi, kas palielinājušies no 34,81 tūkst.Ls 2011.gadā līdz 40,67 tūkstošiem latu pērn.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norāda, ka pērn uzņēmums strādājis asas konkurences apstākļos un turpinājis pilnveidot sakaru tīkla pakalpojumu tirdzniecību kā Latvijas Mobilais Telefons distributors.

Aizvadītajā gadā SIA Pērkons un Dēli slēdzis savu tirdzniecības vietu Tukumā, līdz ar to no 1.jūnija klienti apkalpoti tikai tirdzniecības vietā Rīgā.

Šā gada janvārī tika pabeigts SIA Pērkons un Dēli reorganizācijas process, to pievienojot mātes uzņēmumam.

SIA Pērkons un Dēli reģistrēts 1993.gadā, taču šā gada janvāra beigās pabeigta uzņēmuma reorganizācija, un tas pievienots SIA LMT Retail & Logistics, kas savulaik bijis zināms kā SIA DT Mobile, bet vēl iepriekš – kā SIA Trodeks

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

SIA «Internet» un SIA «SS» Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto 15 000 eiro sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

«Internet» ir nosūtīta atkārtota vēstule ar lūgumu nekavējoties izbeigt negodīgas komercprakses īstenošanu. Pēc likuma uzņēmumam ir nekavējoties jāizbeidz negodīga komercprakse, ja tiek saņemta šāda vēstule, taču «Internet» to vēl nav izdarījis, uzskata PTAC.

Iesniegumi par soda pārsūdzēšanu Administratīvajā apgabaltiesā saņemti 27.septembrī un 2.oktobrī. Pagaidām nav zināms, kad lieta tiks izskatīta, jo mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas iesaistītajām pusēm ir jāsniedz paskaidrojumi un tad tiek noteikts tiesas sēdes datums, aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā.

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15 000 eiro sodu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

Uzlabojot pašapkalpošanās veikala Easy Deli iepirkšanās pieejamību, turpmāk ieeja tajos iespējama ne tikai ar Neste mobilo aplikāciju, bet arī ar bankas maksājumu karti.

“Esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir ātra, droša un vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā, Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.