Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Ukrainas centrālā banka šodien nacionalizētajā bankā PrivatBank ieplūdinājusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, lai novērstu tās bankrotu un valsts finanšu sistēmas sabrukumu.

PrivatBank saņēma 15 miljardus grivnu (546 miljonus eiro), lai banka varētu turpināt darbību, kamēr tiek īstenota tās restrukturizācija.

Centrālajā bankā norāda, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu PrivatBank likviditāti, nodrošinātu nepārtrauktu klientu apkalpošanu un bankomātu darbību.

Šis aizdevums izsniegts ar gada procentu likmi 16% apmērā, un tas jāatmaksā līdz gada beigām.

Ukrainas valdība savā kontrolē svētdien, 18.decembrī, pārņēma 100% PrivatBank akciju. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka lūdza uz laiku noteikt valsts pārraudzību PrivatBank. Banka piederēja oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genadijam Bogoļubovam. Katrs no viņiem tieši vai netieši kontrolēja 45% bankas akciju.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

"Alfa-Bank Ukraine" akcionāri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens pagājušās nedēļas nogalē pauduši gatavību kapitalizēt banku par miljardu ASV dolāru, tomēr, ja valdība vai Centrālā banka lems par nepieciešamību nodot kontroli bankā valstij vai citam akcionāram, viņi ir gatavi ziedot savas akcijas Ukrainas valstij.

Tā teikts bankas līdzīpašnieka Mihaila Fridmana vēstulē Ukrainas Centrālās bankas vadītājam Andrijam Pišnijam, vēsta Ukrainas mediji.

"Mūsuprāt, privātās investīcijas ir labākais variants... Tajā pašā laikā, ja valdība vai Nacionālā banka sliecas uz lēmumu, ka "Alfa-Bank Ukraine" būtu jākontrolē valstij vai citam akcionāram, mēs esam gatavi nodot bankas akcijas bez maksas," teikts paziņojumā.

Fridmans šāda aicinājuma nepieciešamību skaidro ar "saskaņotu mediju uzbrukumu" bankai un skaļiem paziņojumiem publiskajā telpā par tās nākotni, radot bažas klientiem.

Pēc viņa teiktā, oktobrī Briselē paredzētas bankas pārstāvju tikšanās ar ES regulatoru par iespēju praktiski īstenot papildu kapitalizāciju vienu miljarda AS dolāru apmērā uz sankciju iesaldēto līdzekļu rēķina. "Uzskatām, ka šajā situācijā tā ir absolūti pareiza, lojāla, atbildīga rīcība attiecībā pret banku, klientiem, valsti, ņemot vērā Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamās investīcijas. Visa banku sistēma neizbēgami saskarsies ar nepieciešamību papildu kapitalizācijai. Jautājums, uz kā rēķina tas tiks darīts - privāto investoru vai valsts," sacīja Fridmans.

AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

«Mēs atbalstām Ukrainas veikto izvēli Eiropas virzienā un ticam, ka ar savu darbu varēsim veicināt šīs valsts ekonomikas izaugsmi. Iegādājamās bankas attīstīts filiāļu tīkls un komandas profesionālisms kļūs par drošu pamatu ilgtermiņa attīstības iniciatīvai. Ukrainas ekonomika ir tikusi pāri savas krīzes zemākajam punktam, un mēs ticam šīs valsts ekonomikas izaugsmē un potenciālā,» – uzskata bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot "Industra Bank" un "Rietumu banku" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Maiņas procesu nodrošinās "Industra Bank" filiālēs Rīgā un četrās Latvijas pilsētās un "Rietumu banka" Rīgā.

Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Par precīzu maiņas sākuma datumu informācija tiks sniegta Latvijas Bankas, "Industra Bank" un "Rietumu bankas" vietnēs.

Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm, bet stipri bojātas banknotes netiks mainītas. Maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 000 grivnu.

Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Grivnu un eiro maiņas kursu nosaka Ukrainas Nacionālā banka. Kurss tiek pārskatīts reizi nedēļā un publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv".

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums.

«Pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa (..) atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt,» teikts paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka šie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību.

«Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī,» piebilsts paziņojumā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos «Reģionālajā investīciju bankā». Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Ukrainas valdība savā kontrolē svētdien ieguvusi 100% bankas PrivatBank akciju, kas noticis pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka lūgusi PrivatBank uz laiku noteikt valsts pārraudzību.

Ukrainas valdība svētdienas vakarā paziņoja, ka kļuvusi par «īpašnieci 100% bankas akciju un solīja netraucētu institūcijas darbību un tās klientu naudas drošību».

Banka piederēja oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genādijam Bogoļubovam.

Vietējie mediji ziņojuši, ka banka aizdevusi naudu atsevišķiem bankas pārstāvjiem, un šie aizdevumi tā arī nav atdoti.

Kolomoiskis varētu būt aizdevis sev vai citām ar viņu saistītām personām summu, kas veido 80% bankas kredītportfeļa, turklāt lielāko daļu summas nav atmaksājis, liecina vietnei BNE Intellinews novembrī noplūdināti dokumenti. Šaubas radušās arī par spēju nodrošināt bankas kapitalizāciju atbilstoši Ukrainas centrālās bankas prasībām.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Pēc tam, kad noslēgsies Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas pārdošanas darījums, kredītiestāde tiks pārdēvēta par Norvik bank, atsaucoties uz bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova teikto, raksta UNN.

«Banka tiks pārdēvēta, un acīmredzot to sauks Norvik bank, jo tā būs Eiropā strādājošās Norvik bank meitasbanka,» viņš uzsvēris.

Pēc viņa teiktā, zīmola maiņa tiks veikta gan pircēja, gan pārdevēja interesēs.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

AS PrivatBank Latvijā šobrīd strādā ikdienas režīmā un nav vērojama pastiprināta klientu aktivitāte pēc Ukrainas valdības lēmuma par PrivatBank nacionalizāciju, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Vērojams, ka bankas klienti Latvijā sazinās ar savu banku un interesējas par pašreizējo situāciju.

AS PrivatBank ir autonomi strādājoša banka Latvijā, un tas nozīmē, ka tā nav Ukrainas bankas filiāle, bet patstāvīga banka, kas strādā atbilstoši Eiropas Savienības likumiem. Tās vairākuma akcionārs ir Ukrainā strādājoša banka “PrivatBank”, kam pieder 46.5% AS PrivatBank akciju. Pārējie ir mazākuma akcionāri, kam pieder mazāk par 10% no bankas balsstiesīgajām akcijām. Ņemot vērā Ukrainas valdības lēmumu par nacionalizāciju, AS “PrivatBank” ir netieši mainījies lielākais akcionārs – par PrivatBank Ukrainā īpašnieku ir kļuvusi Ukrainas valsts, kam tagad pieder 46.5% Latvijā strādājošās AS PrivatBank akciju.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Pagājušajā nedēļas nogalē nacionalizētās Ukrainas lielākās PrivatBank īpašnieks Ihors Kolomoiskis piektdien kritizēja varasiestādes par nepatiesu baumu izplatīšanu saistībā ar kredītiestādi, kas lika viņam vērsties pēc palīdzības.

Pirmajos komentāros kopš PrivatBank nacionalizēšanas Kolomoiskis norādīja, ka Kijevas amatpersonas nepatiesi apsūdzējušas viņu par tā dēvēto slikto kredītu izsniegšanu ar viņu saistītām personām un nepietiekama kapitāla esamību, lai turpinātu bankas darbību.

PrivatBank kļuvusi par centrālās bankas patvaļīgas valdīšanas upuri, sacīja Kolomoiskis. PrivatBank bija līdzsvarots, drošs kredītportfelis, ko apstiprināja starptautiskie auditori. Taču centrālā banka, pastāvīgi mainot savus noteikumus, turpināja radīt jaunus veidus kā mākslīgi samazināt bankas kapitalizāciju.

Ukrainas centrālā banka vēstīja, ka 97% no PrivatBank aizdevumiem Kolomoiskis izsniedzis saviem biznesa partneriem, kuri tos nav atmaksājuši vai to darījuši ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Ukrainas banka «PrivatBank» vēlas pārdot tai piederošos 46,5% Latvijas «PrivatBank» akciju.

Šim nolūkam Ukrainas «PrivatBank» padome nolēmusi piesaistīt finanšu konsultāciju kompāniju, kuras uzdevums būs meklēt pircēju Ukrainas «PrivatBank» piederošajām Latvijas «PrivatBank» akcijām, teikts Ukrainas «PrivatBank» paziņojumā.

«Šādas finanšu kompānijas piesaistīšana veicinās sarunu procesa ar potenciālajiem investoriem ātru īstenošanu un izvairīšanos no interešu konflikta ar citām kompānijām, kas pārstāv citu bankas īpašnieku intereses,» norādīts paziņojumā.

Pēc aģentūras «Interfax» rīcībā esošās informācijas, tiks piesaistīta finanšu kompānija «FinPoint», kas kopš 2009.gada ir «Rotschild» partneris Ukrainā.

Pēc aktīvu apmēra «PrivatBank» 2017.gada septembra beigās bija 16. lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas «PrivatBank», kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds