Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kopumā Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret apdrošināšanu ir pozitīva, novērtējot nepieciešamību apdrošināties kā vēlamu rīcību. Tomēr, pat apzinoties vajadzību, reāli apdrošināto cilvēku skaits ir daudz mazāks, kā galvenos iemeslus minot līdzekļu trūkumu un bažas vajadzības gadījumā nesaņemt apdrošināšanas atlīdzību. Indeksa rezultāti rāda, ka 39% Latvijas, 37% Lietuvas un 24% Igaunijas iedzīvotāju neizmanto nevienu brīvprātīgās apdrošināšanas produktu.

«Lielākajai daļai iedzīvotāju joprojām nav pietiekamu rezervju, lai darba zaudējuma vai ilgstošas slimošanas gadījumā spētu iztikt paši saviem spēkiem. Drošības spilvena trūkums cilvēkus padara finansiāli viegli ievainojamus un ģimenes budžetu ātri vien var iedzīt mīnusos. Lielākā daļa iedzīvotāju Baltijas valstīs (66% Latvijā, 65% Lietuvā un 63% Igaunijā) atzīst, ka tiem nav pietiekamu uzkrājumu, lai parūpētos par savas ģimenes finansiālo stabilitāti neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Plāns B, piemēram, dzīvības, īpašuma vai veselības apdrošināšana, var izrādīties būtisks, taču, kā to apliecina pētījuma rezultāti, šādu iespēju joprojām izmanto salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa,» stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Visbiežāk apdrošināšanas pakalpojumus Baltijas valstīs izmanto Igaunijā dzīvojošie. Tai pat laikā jāņem vērā fakts, ka visās trijās valstīs ir salīdzinoši daudz iedzīvotāju (52% Latvijā, 30% Lietuvā un 45% Igaunijā), kuriem ir kāds no obligātās apdrošināšanas produktiem, piemēram, kredītā iegādātiem mājokļiem vai līzingā iegādātiem auto. Gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā populārākais apdrošināšanas veids, uzreiz aiz obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, ir mājokļa apdrošināšana, ko izmanto 23% Latvijas, 29% Lietuvas un 46% Igaunijas iedzīvotāju. Otrais populārākais apdrošināšanas veids Latvijā un Igaunijā ir transportlīdzekļu KASKO apdrošināšana (izvēlas attiecīgi 19% Latvijā un 36% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt Lietuvā otrs populārākais apdrošināšanas veids ir dzīvības apdrošināšana, ko izmanto 20% iedzīvotāju. Vērts atzīmēt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā dzīvības apdrošināšana ir piektajai daļai iedzīvotāju, turpretī Latvijā tā ir tikai vienam no desmit iedzīvotājiem.

Vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju izmanto apdrošināšanu kā galveno motivāciju minot drošības sajūtu. Šim emocionālajam pamatojumam – sevis un savu tuvinieku finansiālai aizsardzībai neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā – seko racionāli argumenti: 43% Latvijā, 29% Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo uzskata, ka lētāk ir apdrošināties, nekā segt zaudējumus no pašu līdzekļiem, atgadoties kam neparedzētam.

Vērtējot gatavību ik mēnesi atvēlēt daļu no ienākumiem apdrošināšanai, redzams, ka Latvijā dzīvojošie, salīdzinot ar Igaunijā un Lietuvā dzīvojošajiem, visbiežāk šim mērķim gatavi atvēlēt iespējami mazāku summu. Lielākā daļa Baltijas valstīs dzīvojošo īpašuma un dzīvības apdrošināšanai gatavi veltīt līdz 10 eiro mēnesī (48% Latvijā, 38% Lietuvā un 27% Igaunijā).
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra