Šodienas lēmums samazināt depozītu likmi par 0,1% līdz mīnus 0,3% un pagarināt paplašināto aktīvu pirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada martam lika tirgiem vilties, jo prognozes bija pesimistiskākas – depozītu likmes samazināšana par vismaz 0,15% un vērtspapīru pirkšanas apjoma palielināšana vismaz par 10 miljardiem eiro mēnesī, saka Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Līdzšinējie pasākumi pagaidām nav bijuši pietiekami efektīvi ekonomikas izaugsmes stimulēšanā, jo iepludinātā likviditāte nepietiekamā apjomā nonāk reālajā ekonomikā. Saglabājoties nelabvēlīgai investīciju videi, bankas ir piesardzīgas aizdot, savukārt potenciālie kredītņēmēji nesteidzas ar aizņemšanos. Šodien pieņemtais lēmums ir vairāk kā signāls tirgiem, ka ECB ir gatava iet vēl tālāk, lai veicinātu izaugsmi un radītu inflāciju eirozonā, saka eksperts.

Nenoliedzami, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izvērtētu ECB monetārās politikas efektu uz reālo ekonomiku. Visticamāk, šīs programmas izdošanos varēs vērtēt tikai pēc aptuveni pusgada. Pēdējie dati no Eiropas gan liecina, ka kreditēšana mazliet sāk atkopties, ekonomika sāk augt straujāk nekā prognozēts, savukārt inflācijai vajadzētu normalizēties jau 2016.gada sākumā, uzsver G. Belēvičs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra