Šobrīd Baltijas valstu eksportētāji bruģē ceļu uz alternatīviem tirgiem, tāpēc īslaicīga finanšu rādītāju pasliktināšanās visās trijās valstīs ir neizbēgama, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

No otras puses, Krievijas sankcijas pret Baltijas biznesu nav nekas ārkārtējs, tāpēc alternatīvu tirgu meklēšana tika aizsākta vēl pirms Krievijas un Ukrainas konflikta. Galvenais uzdevums arī turpmāk uzņēmumiem visās Baltijas valstīs būs jaunu eksporta tirgu meklēšana. Igaunijas eksporta īpatsvars uz Krieviju veido aptuveni 10%, Latvijas – 16% un Lietuvas - gandrīz 21%.

Visā pasaulē jau labu laiku ekonomisko izaugsmi ietekmē pretrunīgie faktori. Naftas cenu samazināšanās un rekordzemās procentu likmes ir pozitīvs stimuls gan Baltijas valstīm, gan daudzām citām pasaules valstīm.

Šā brīža ģeopolitiskie faktori, Krievijas recesija un sarežģītā ekonomiskā situācija atsevišķās eirozonas valstīs rada zināmas bažas, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempi Baltijas valstīs turpinās būt starp augstākajiem Eiropas Savienībā. 2015. gadā sagaidāms, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 2,6%, bet Latvijas un Igaunijas - attiecīgi par 2,4% un 2,2%. Jaunu tirgu apgūšana Baltijas valstīm kādu laiku būs nopietns izaicinājums, kas liek sagaidīt arī vājākus eksporta un finanšu rezultātus.
Krievijas un Ukrainas konflikts visai spēcīgi ietekmē Baltijas valstis, kam vēsturiski bijušas ciešas tirdzniecības attiecības ar Krieviju.

SEB grupas galvenais ekonomists Roberts Bergkvists komentē situāciju: «Protams, šis konflikts un Krievijas ekonomikas lejupslīde raisa bažas visai pasaulei, tomēr sankciju un recesijas ietekme visvairāk jūtama Baltijas valstīs un Somijā. Visticamāk, ģeopolitiskā situācija saglabāsies saspringta vēl pietiekami ilgi, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmēji turpina aktīvi meklēt alternatīvus tirgus un attīstīt savu darbību jaunos virzienos. »

Taču reģiona turpmāko izaugsmi kavē atsevišķu valstu parāda slogs, banku sektora problēmas, kas joprojām nav pilnībā atrisinātas, kā arī Krievijas ekonomiskā lejupslīde. Tajā pašā laikā eirozonas ekonomiskās izaugsmes pozitīvo faktoru skaits, kuru efektivitāti sekmē Eiropas Centrālās bankas piekoptā politika, pieaug. «Zemas naftas cenas, globālās ekonomikas atveseļošanās pazīmes un vājš eiro, tuvākajā laikā kalpos par pozitīvu impulsu eirozonas ekonomikai,» atzīst R. Bergkvists.
Saskaņā ar SEB bankas prognozēm, 2015. gadā eksportam visās trijās valstīs būs raksturīga neliela izaugsme, savukārt 2016. gadā var sagaidīt straujāku eksporta attīstību un taustāmus rezultātus alternatīvu tirgu apguvē. To nodrošinās spēcīgāka eirozonas ekonomikas atveseļošanās, kā arī iespējas iekļūt jaunos tirgos - Tālajos Austrumos, Latīņamerikā, ASV.

«Jebkurā gadījumā, eksporta novirzīšanas process turpināsies visās Baltijas valstīs, un tā panākumus daļēji noteiks arī ārējie faktori, kas nav atkarīgi no uzņēmējiem. Vienlaikus, ir būtiski, ka uzņēmēji turpina plānot savu darbību un investēt tās attīstībā. Saglabājot pārmērīgu piesardzību, panākt vēlamo eksporta diversifikāciju un uzlabot konkurētspēju būs ārkārtīgi sarežģīts uzdevums,» papildina D.Gašpuitis.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra