Priekšlikums izmantot pensiju līdzekļus kāda infrastruktūras projekta vai vajadzību finansēšanai, izjaucot pensiju sistēmas darbību, ir vērtējams tikai un vienīgi destruktīvi, portālam db.lv sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Kopumā pensiju līdzekļu izmantošana infrastruktūras projektu finansēšanā ir atbalstāma, un pasaulē ir daudz piemēru, kad tā dēvētā garā pensiju nauda (ņemot vērā, ka pensiju fondi veic ieguldījumus ilgtermiņā) tikusi veiksmīgi ieguldīta nacionāli svarīgos infrastruktūras projektos, tostarp ceļu projektos.

Šādi pensiju fondu ieguldījumi varētu veidot pat 10% no kopējiem pensiju aktīviem. Taču ir jāatzīmē, ka pensiju līdzekļu ieguldīšana notiek, pensiju fondiem iegādājoties konkrēta projekta vai tā operatora finanšu instrumentus, parasti - ilgtermiņa obligācijas -, daudz retāk - akcijas.

Dažreiz pensiju fondi veic ieguldījumus infrastruktūras fondos, kas tālāk novirza līdzekļus konkrētiem projektiem.

Savukārt priekšlikums izmantot pensiju līdzekļus kāda infrastruktūras projekta vai vajadzību finansēšanai, izjaucot pensiju sistēmas darbību, ir vērtējams tikai un vienīgi destruktīvi. Pirmkārt, tiek sagrauta uzticība pensiju sistēmai, kas var izraisīt daudz un dažādas sekas, tostarp juridiska rakstura. Piemēram, priekšlikums var tikt pamatoti apstrīdēts (Satversmes tiesa vai sociālā rakstura - arvien lielāka nevēlēšanās maksāt nodokļus). Otrkārt, netiek atrisināta primārā problēma, kas ir iemesls, kādēļ infrastruktūras objektos sistemātiski netiek veiktas pietiekamas investīcijas.

Apkopojot iepriekšminēto, ir pienācis laiks diskusijām par pensiju līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras projektos, tostarp ceļu infrastruktūras uzlabošanu saistītos. Taču svarīgi uzsvērt, ka pensiju līdzekļu ieguldījumi var tikt veikti tikai esošās pensiju sistēmas ietvaros, kas jau nodrošina pietiekamas iespējas to realizēt un kuras līdz šim nebija izmantotas.  

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra