Jaunākais izdevums

Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018. gadā), respektīvi USD 55 un USD 60. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir USD 50. Prognoze ir pazemināta par USD 5, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējusies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums. Taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžeti, tomēr investīciju tēriņi, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, joprojām ir par 50% zemāki.

Pasaules naftas tirgus 2017. gadā varētu svārstīties starp atrašanos līdzsvarā un deficītu līdz 1miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma. Ja šāds deficīts saglabāsies visa gada garumā, krājumu apjomi samazināsies līdz ierastam līmenim. 2017. gadā galvenie riski būs saistīti ar lielāku kritumu ne OPEC valstīs un tādās valstīs kā Nigērija, Lībija, Angola u.c.

Ne-OPEC valstīs straujais uzplaukuma posms, kas bija vērojams no 2013. līdz 2015. gadam, šogad noslēdzies un ieguve sarūk. Ieguves apjomi saruks arī turpmāk, kam pamatā ir strauji samazinātās investīcijas.

OPEC ražošanas apjomi jūlijā bija tuvu rekordam. Ieskaitot Gabonu kā OPEC locekli, ražošanas apjomi bija 33.2 miljoni bareli. OPEC naftas ieguves apjomi nākamgad varētu pieaugt līdz vidēji 33.3 miljoniem barelu.

ASV slānekļa nozare atgūstas un tas ir noticis straujāk nekā gaidīts. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir izveidoti 90 jauni urbumi un uzņēmumu budžeti piesardzīgi pieaug. Tomēr tas ir nepietiekami, lai apstādinātu ieguves krišanos. Taču nozare ir elastīga un būs efektīvs instruments naftas cenu kāpuma ierobežošanai nākotnē.

Pieprasījuma pieaugums ir tuvu vēsturiskajām normām un tiek prognozēts, ka nākamgad tas kāps par 1.4%. Šogad kāpums ir veselīgs – 1.5%.

Pēdējo divu gadu laikā strauji augošie naftas krājumi, šogad ir saglabājušies stabili, norādot uz to, ka tirgus kopumā ir līdzsvarots. Tomēr OECD jēlnaftas un produktu krājumi ir rekordaugstā līmenī. Lai tie atgrieztos ierastā līmenī, ir nepieciešams 1% pasaules naftas piegādes deficīts vismaz gada garumā.

Nākamgad, visticamāk, tirgus svārstīsies starp līdzsvaru uz deficītu līdz 1 miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma. Tomēr arī nenoteiktība ir vērā ņemama. Tas ir, neskaidrība par ne OPEC piegādes apjomu stabilitāti un atsevišķiem OPEC dalībniekiem. Ja, piemēram, Lībija un Nigērija atdzīvinās ieguvi, tirgū varētu atgriezties pārpalikums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftai jauni rekordi, šogad prognozē lielāku svārstīgumu

Žanete Hāka, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) trešdien negaidīti vienojās samazināt jēlnaftas ieguves apjomu ar mērķi veicināt tās cenu celšanos, paziņoja organizācijas dalībvalstu naftas ministri.

Šī ziņa nekavējoties izraisīja jēlnaftas cenu kāpumu par vairāk nekā 5%, jo tirgus dalībnieki bija gaidījuši, ka OPEC sanāksme Alžīrā beigsies bez vienošanās.

Londonas biržā Brent markas jēlnaftas cena piegādēm novembrī pieauga par 2,72 ASV dolāriem līdz 48,69 dolāriem par barelu, bet Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm novembrī palielinājās par 2,38 dolāriem līdz 47,05 dolāriem par barelu.

OPEC dalībvalstis, kas kopā iegūst 40% no visas pasaules jēlnaftas, ir vienojušās samazināt ieguves apjomu par 750 000 barelu dienā līdz 32,5 miljoniem barelu dienā, vēstīja aģentūra Bloomberg News, savukārt naftas ministri minēja nedaudz atšķirīgus skaitļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu, liecina ekspertu prognozes jaunākajā AS Swedbank apskatā.

Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram 2 miljoniem barelu dienā līdz 1,4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps.

Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāri un nākamajā gadā - jau 61 dolārs par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas. Naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem.

Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Naftas cenas pieauguma potenciāls sāk sevi izsmelt

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija pasaulē vedina domāt, ka pēdējās nedēļas naftas cenu pieaugums sevi būs iztukšojis, raizes sagādā arī pārprodukcija globālajā tautsaimniecībā

Neraugoties uz visai pesimistiskajām prognozēm par situācijas attīstību pasaules naftas tirgū, februāris nāca ar kardinālām pārmaiņām, kuru ietvaros melnā zelta cena piedzīvoja visai strauju kāpumu.

Kopš 11. februāra Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir palielinājusies apmēram par trešdaļu un pēdējās dienās svārstās ap 40 dolāru par barelu atzīmi. Tik strauju cenas pieaugumu būtu visai pagrūti dēvēt tikai par tehnisku korekciju un, raugoties no šāda viedokļa, būtu pamats uzskatīt, ka melnais zelts ir atgriezies pie cenas izaugsmes.

Tomēr ir visai daudz apsvērumu, kuri vedina domāt, ka pēc šī pieauguma tirgus atkal piedzīvos negatīvu korekciju un arī ilgtermiņā cenas pieaugums, ja arī notiks, būs visai lēzens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Karstais atvaļinājumu mēnesis finanšu tirgos

DNB Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka vēsturiski augusts ir slavens kā atvaļinājumu mēnesis, kura laikā šogad galvenā uzmanība ir veltīta Brazīlijā notiekošajām olimpiskajām spēlēm, finanšu tirgi turpina pārsteigt.

Anglijas Banka izziņo vairākas izmaiņas monetārajā politikā, savukārt ASV akciju tirgus indeksi sasniedz jaunas vēsturiski augstākās virsotnes.

Lai mazinātu Brexit referenduma ietekmi uz ekonomiku, Anglijas Banka pagājušajā nedēļā veica vairākas izmaiņas monetārajā politikā. Pirmkārt, no 0,5% līdz 0,25% ir samazināta refinansēšanas likme. Līdz šim vairākus gadus diskusija ir notikusi par to, kad un par cik likmi paaugstinās, jo britu ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā ir bijusi daudz augstāka salīdzinājumā ar Rietumeiropu, arī bezdarbs ir noslīdējis tuvu dabiskajam līmenim. Banka arī signalizē par vēl vienu iespējamu likmes pazeminājumu šogad. Otrkārt, tiek paplašināti kvantitatīvās stimulēšanas (QE) pasākumi ar papildu valsts vērtspapīru pirkumiem 60 miljardu mārciņu apmērā, kopējo apjomu palielinot līdz 435 miljardiem. Visbeidzot, banka pirks nefinanšu uzņēmumu investīciju reitinga obligācijas par 10 miljardiem. Tātad diezgan visaptverošs pasākumu kopums, taču banka arī signalizē, ka tās iespējas ir ierobežotas, jo Brexit šoks ir strukturāls — tas atšķirīgi ietekmēs dažādas ekonomikas daļas. Procentu likmju samazinājumu gaidīja gandrīz visi aptaujātie ekonomisti, bet izsludinātie QE pasākumi bija brašāki par prognozētajiem, liekot nedaudz samazināties mārciņas vērtībai. Monetārās politikas veidotāji sagaida, ka nākamgad IKP pieaugums samazināsies līdz 0,8 %, tam atkal pakāpjoties līdz 1,8 % 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Palēnināt «ātro modi»

Inga Blumberga, zīmola Hebe dibinātāja un vadītāja, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ātrās modes» solis vēl nekad nav bijis tik straujš! Diemžēl modes industrija joprojām ir otra lielākā pasaules piesārņojuma veicinātāja aiz naftas rūpniecības, tādējādi vēršot plašumā arī vispasaules nabadzību, sociālo nevienlīdzību un apkārtējās vides iznīcību. Mūždien mainīgās modes tendences un patērētāju iksezonas «pērc–uzvelc–izmet» attieksme liek «ātrās modes» mašinērijai skriet uz priekšu vēl negausīgāk. Izdabājot attīstīto rietumvalstu modes zīmolu un patērētāju nepieciešamībām un iegribām, masveida ražošanā vēl aizvien tiek nodarbinātas tieši Āzijas attīstības valstis.

Tūkstošiem legālu un nelegālu rūpnīcu jeb tā saukto «svetšopu» nodarbina maznodrošinātu, niecīgi apmaksātu un pārslogotu darbaspēku, un vairākumā gadījumu pārkāpj cilvēktiesības. Nemaz nerunājot par tekstila atkritumu un pārprodukcijas pārstrādes politikas neesamību! Beigu beigās šie atkritumi tiek sadedzināti vai atstāti izgāztuvēs, kur tie veicina pasaules ekoloģisko postažu. Savukārt patērētāji nemaz neapzinās, cik milzīga ir pārprodukcija – pilnīgi jauni apģērba gabali, kas ne reizi netiks uzvilkti vai pat uzmērīti. Realitāte ir skaudra – Lielbritānijas pircēji ik gadu iegādājas 2,15 miljonus tonnu jauna apģērba. Tikmēr ASV patērētāji katru gadu izmet 10 miljonus tonnu apģērba!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Pasaules ekonomikas izaugsmē būs vērojami anēmijas simptomi

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad pasaules ekonomikas izaugsmē būs vērojami anēmijas simptomi, savukārt eirozonas IKP pieauguma tempi šogad varētu sasniegt 1,7% un 1,8% nākamajā gadā, SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozē eksperti.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir salīdzinoši labas – izaugsmi diktēs privātais patēriņš un mājsaimniecību pirktspēju stiprinās algu pieaugums, taču tas sāk apdraudēt konkurētspēju. Turklāt, inflācija saglabāsies zemā līmenī.

«No vienas puses, Latvijā šogad turpinās pieaugt privātais patēriņš un augs atalgojuma līmenis. No otras puses, investīcijas uzņēmējdarbībā vēl joprojām kavējas, sarūk eksporta apjomi un, visticamāk, šogad atkārtosies pagājušā gada scenārijs: vājš pirmais ceturksnis, kam seko augstāka aktivitāte pārējos ceturkšņos,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru