Investīciju trūkums, it sevišķi ražošanas un būvniecības sektoros, liek strukturālajam bezdarbam saglabāties augstā līmenī. Arvien vairāk palielinās gan cīņa par kvalificētiem darbiniekiem, gan arī strauji turpina pieaugt ienākumu līmenis valstī, tādējādi arī vajadzība pēc nekvalificēta darbaspēka kļūst arvien mazāka, kā rezultātā veidojas noteikts bezdarbnieku slānis, kam ir praktiski neiespējami atgriezties darba tirgū, jo pietrūkst mūsdienu tautsaimniecībai nepieciešamo prasmju, norāda Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

«Parādība, ka augot ekonomikai un darba samaksai, bezdarbs samazinās gausi un nodarbinātība nepalielinās, ir skaidrojama ar augstu strukturālā bezdarba līmeni. Iemesls tam ir zemais investīciju apjoms,» skaidro G.Belēvičs.

«Pēc samērā vāja 2014. gada izskaņas un gada sākuma, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādījusi jau labākus izaugsmes rādītājus, proti, 2.7% iekšzemes kopprodukta pieaugums pret attiecīgo periodu pērn. Šie rādītāji gan ir būtiski labāki nekā situācija Igaunijā un Lietuvā, kur šie rādītāji ir attiecīgi 1.9% un 1.4%,» norāda eksperts.

G.Belēvičs cecina, ka preču eksports uz Krieviju šī gada pirmajā pusē sarucis par vairāk nekā 20% un visvairāk cieš tās nozares, kuras skar embargo nosacījumi. Tomēr arī citiem ražotājiem nav viegli - Krievija ieslīgusi recesijā, bet rubļa vērtība, sekojot naftas cenām, augustā sasniedza šī gada zemāko punktu.

Budžeta «lāpīšanai» valdība izvēlējusies vieglāko ceļu - paņemt no tiem, kas godīgi maksā nodokļus un saņem Latvijas mērogiem lielas algas. «2016. gada budžeta veidošanas procesā valdība ne tikai nav turējusi solījumus par nodokļu pārskatāmību tuvākajā nākotnē un ne tikai gatavojas pārkāpt likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas paredz IIN likmes samazināšanu līdz 22% no 2016. gada 1. janvāra, bet arī ir nodarbojusies ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, piedāvājot ieviest «solidaritātes nodokli», kas tieši un sāpīgi skar nepilnus 5000 Latvijas iedzīvotāju. Uz šiem iedzīvotājiem un viņu darba devējiem tiek uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slogs. Varētu secināt, ka Finanšu ministrija izvēlējusies vieglāko ceļu - nevis karot ar ēnu ekonomiku, bet «pagrābt» no to iedzīvotāju kabatas, ko Latvijā varētu dēvēt par vidusšķiru,» uzskata G. Belēvičs.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra