Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi izsniegt SIA Transact Pro licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, informē FKTK pārstāvji.

SIA Transact Pro valdes locekļi, darbības plāns un finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestādes darbību, atzinusi komisija.

Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā.

FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro.

Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Šodien ir izsniegta pirmā licence elektroniskās naudas iestādei.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome trešdien pieņēma lēmumu par licences izsniegšanu SIA Qiwi Wallet Europe elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus.

Šobrīd licence izsniegta divām Latvijā strādājošām elektroniskās naudas iestādēm, pārējās iestādes ir reģistrētas FKTK reģistrā, informē komisijas pārstāvji.

FKTK reģistrā reģistrētās Elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedāvāt e-naudas un maksājumu pakalpojumus tikai Latvijas teritorijā un to apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Ja pakalpojuma sniedzējs darbību grib attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi SIA «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) sniegt maksājumu pakalpojumus izņēmuma veidā, informē FKTK.

Turpmāk tai nav nepieciešams reģistrētas iestādes statuss, jo to paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izmaiņas.

Ņemot vērā minēto FKTK padome 04.11.2019. ir pieņēmusi lēmumu anulēt «Latvijas Mobilais Telefons» SIA ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. Ieraksts elektroniskās naudas iestāžu reģistrā anulēts pēc pašas «Latvijas Mobilais Telefons» SIA iesnieguma par atteikšanos no reģistrētas elektroniskās naudas iestādes statusa, jo piedāvāto pakalpojumu sniegšanai tai kā elektronisko sakaru komersantam vairs nav nepieciešama elektroniskās naudas iestādes darbības atļauja.

Turpmāk Latvijā darbosies viena licencēta un septiņas reģistrētas elektroniskās naudas iestādes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt SIA Dukascopy Payments licenci elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Šī ir trešā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā.

FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci ENI darbībai.

Uzņēmumi Transact Pro, Dukascopy Payments un QIWI Wallet Europe nodibinājuši Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociāciju, informē asociācijas pārstāvji.

Tās mērķis ir sekmēt Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas iestāžu nozares attīstību un nostiprināšanos tirgū.

Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija dibināta, lai radītu vienotu platformu viedokļu paušanai un izpratnes veidošanai par nozares aktuālajiem jautājumiem, kā arī veicinātu nozares attīstību, pārstāvot tās dalībnieku intereses. Pamatus asociācijas dibināšanai likušas trīs licencētās elektroniskās naudas iestādes - SIA Transact Pro, SIA Dukascopy Payments un SIA QIWI Wallet Europe.

Transact Pro valdes loceklis Maksims Jaroševskis: «Mēs, tāpat kā arī citi nebanku maksājumu pakalpojumu tirgus dalībnieki, esam ieinteresēti mūsu pārstāvētās nozares stabilā attīstībā. Lai to panāktu, mums ir nepieciešams efektīvāk sadarboties gan savā starpā, gan arī ar uzraugošajām un regulējošajām institūcijām, gan arī ar likumdevēju, lai veicinātu vienotu izpratni par biznesa procesiem un standartiem. Tas bija arī viens no asociācijas dibināšanas mērķiem līdztekus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aicinājumam, jo pašreiz, diskutējot par jaunu prasību ieviešanu vai grozījumiem likumos, tiek sniegti daudz un dažādi viedokļi un ieteikumi, kas nekādi neatvieglo uzraugošo institūciju un likumdevēja darbu, kā arī neļauj izkristalizēties vienotam, pamatotam viedoklim, izpratnei un vīzijai par maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas iestāžu lomu maksājumu pakalpojumu tirgū un tās funkcionalitāti. Tādēļ apvienojoties, t.sk. apvienojot resursus, plānojam sniegt savu artavu nozares sakārtošanā.»

Transact Pro, kas ir pirmā licencētā elektroniskās naudas iestāde Latvijā, ir kļuvusi par pilnvērtīgu Visa Europe biedru, informē uzņēmuma valdes loceklis Maksims Jaroševskis.

Transact Pro ir pirmā Latvijas nebanku iestāde, kas uzņemta Visa Europe biedru rindās, viņš uzsver.

«Tas nozīmē, ka no šī brīža saviem klientiem varam piedāvāt projektu īstenošanu divu pasaules vadošo maksājumu sistēmu ietvaros. Arī MasterCard International nolēmusi paplašināt mūsu uzņēmuma darbību savā organizācijā, izsniedzot licenci elektroniskās komercijas (ekvairings) pakalpojumu sniegšanai,» stāsta M. Jaroševskis.

Transact Pro kļuvusi par elektroniskās naudas iestādi, kura ir tiesīga nodrošināt tādus pakalpojums kā maksājumu karšu izsniegšana - ekvairings un elektroniskās komercijas pakalpojuma sniegšana. Dalība SWIFT un SEPA uzņēmumam ļauj savus pakalpojumus sniegt lielākoties bez banku starpniecības.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi vairākos likumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pilnveidos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības normatīvo vidi un nodrošinās iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) veikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku liela apjoma pārbaudes saīsinātos termiņos un specifiskās jomās. Tādejādi FKTK būs tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, iesaistot trešo personu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek pilnveidots sankciju režīms, palielinot to apmēru par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Otrkārt, likumprojekts paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas profesionālās kvalifikācijas atbilstības prasības, kādas ir izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām kredītiestāžu amatpersonām. Treškārt, likumprojekts paredz palielināt kredītiestādēm piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem pārskatiem.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, ņemot vērā tirgus dalībnieka iesniegumu, 23.septembrī ir pieņēmusi lēmumu anulēt elektroniskās naudas iestādes SIA «Dukascopy Payments» licenci, informē FKTK.

Lēmums pieņemts saskaņā ar iestādes iesniegumu, kurā tā apliecina vēlēšanos atteikties no licencētas elektroniskās naudas iestādes statusa un pārtraukt sniegt pakalpojumus klientiem. Vienlaikus ir saņemts iestādes apliecinājums, ka tai nav saistību pret tās klientiem – elektroniskās naudas turētājiem.

Līdz ar šā lēmuma pieņemšanu Latvijā turpina darboties viena licencēta e-naudas iestāde.

«Dukascopy Payments» tika reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 700 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Šveices «Dukascopy Bank», bet patiesie labuma guvēji ir Šveices pilsoņi Andrejs Duka un Veronika Duka, liecina «Firmas.lv» dati. 2018.gadā «Dukascopy Payments» apgrozījums bija 34 755 eiro, bet zaudējumi - 36 365 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par neregulētas elektronisko norēķinu sistēmas Webmoney Transfer darbību Latvijā, kā arī par Latvijas uzņēmumu interesi piedalīties šajā sistēmā, informē FKTK.

Webmoney Transfer ietvaros iespējams veikt savstarpējus norēķinus ar sistēmas piedāvāto norēķinu līdzekli – webmoney, kas denominēts ASV dolāros, Krievijas rubļos, euro, zeltā, Bitcoin un citās vērtībās. Persona webmoney var iegūt dažādos veidos, tai skaitā apmainot reālo naudu pret webmoney pie kāda no sistēmas dalībniekiem.

FKTK brīdina, ka Webmoney Transfer Latvijā nav regulēta un webmoney ir pielīdzināma virtuālajai valūtai, nevis naudas līdzekļiem, kas tiek izmantoti regulētu maksājumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā un Eiropas Savienībā. Webmoney Transfer negarantē webmoney atpirkšanu par to pašu nominālvērtību, jo valūtas vērtība var mainīties atkarībā no sistēmas iekšienē noteiktā maiņas kursa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Latvijā nav nevienas skolas, kurā mēs nebūtu uzstādījuši kādu multimediju tehnoloģijas iekārtu, stāsta SIA Baltijas biroju tehnoloģijas direktors Agris Porejs.

SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus,Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi FKTK noteikumus «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi», kas šodien publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt SIA FSC EU ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, informē FKTK.

FKTK SIA FSC EU darbībā ir konstatējusi nozīmīgus trūkumus un nepilnības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā, kā arī būtiskus un ilgstošus vairāku normatīvo aktu pārkāpumus.

Saskaņā ar pieņemto lēmumu SIA FSC EU pakalpojumu sniegšana tiek apturēta ar 22.martu.

SIA FSC EU ir pienākums naudas līdzekļus, kas tās klientu vārdā saņemti līdz 22.marta plkst. 00.00, pārskaitīt uz klientu kontiem kredītiestādēs. Savukārt pēc 22.marta plkst. 00:00 SIA FSC EU nepieņem klientu un trešo personu naudas līdzekļus savu klientu vārdā.

FKTK ir noteikusi pienākumu SIA FSC EU nekavējoties informēt savus klientus un sadarbības partnerus par pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Lietuvas centrālā banka piektdien paziņoja, ka tā piešķīrusi elektroniskās naudas iestādes licenci uzņēmumam, kuru izveidojis ASV interneta gigants «Google».

Šī licence dod tiesības uzņēmumam «Google Payment Lithuania» izdot un atpirkt elektronisko naudu, kā arī sniegt maksājumu pakalpojumus.

«Google» jau ir elektroniskās naudas iestādes licence Lielbritānijā, un kompānijas pūliņi iegūt licenci Lietuvā, kas ir derīga visā Eiropas Savienībā (ES), varētu būt saistīti ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, jo bezvienošanās «Breksits» radītu riskus britu kompānijām zaudēt piekļuvi ES tirgum.

«Google Payment Lithuania» ietilpst «Google» mātesuzņēmumā «Alphabet Inc.».

Oktobrī dibinātais «Google Payment Lithuania» šomēnes palielināja savu kapitālu no 2500 eiro līdz 2,368 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka britu «Akce group» ietilpstošais Lietuvas uzņēmums «European Merchant» un Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums «Revolut» šomēnes Lietuvā saņēma specializēto bankas licenci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17. augustā pieņēma lēmumu izsniegt AS "Mintos Marketplace" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanai un izsniegt SIA "Mintos Payments" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir: rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, ieguldījumu konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir: finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana, ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.