Ekonomikas ministrija 26.oktobrī nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Tirgus uzraudzības pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai pilnveidotu un nostiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu Latvijā, tādējādi nodrošinot vienādus konkurences apstākļus uzņēmējiem un patērētāju aizsardzību no negodīgas konkurences un nedrošām precēm.

Pamatnostādnēs noteikti tirgus uzraudzības pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes tirgus uzraudzības veikšanā turpmākajiem 5 gadiem, informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū pieejamas tikai drošas, noteiktām būtiskajām prasībām atbilstošas preces.

Tirgus uzraudzības politikas virsmērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Sociālā darba attīstības jomā turpmākajiem septiņiem gadiem noteikts mērķis radīt vienotu sistēmu, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Kopumā sociālā darba pamatnostādņu īstenošanai būs nepieciešami 17,7 miljoni latu, tai skaitā ES struktūrfondu līdzekļi – 4,8 milj.latu. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu valdība izskatīs valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi un pasākumi būs vērsti uz to, lai pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus, veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju un atbalsta sistēmu, kā arī organizētu metodiskā atbalsta pasākumus. Tāpat Sociālā darba pamatnostādnēs iekļautajā uzdevumu un pasākumu plānā iecerēts veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos un attīstīt sociālo darbu kopienā.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.

20 no valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018- 2021. gadam ietvertajiem 100 uzdevumiem pilnībā nav izpildīti

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Pašlaik tapšanas stadijā ir vienotais nodokļu nomaksas konts, kuru plānots iedarbināt jau no 2021. gada, savukārt neskaidrība ir par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu mazajai uzņēmējdarbībai un nodokļu rēķina automātiskas apmaksas risinājuma ieviešanu. To, ka par nodokļu reformas rezultātiem vēl ir pāragri spriest, atzina gan atbildīgās komisijas deputāti, gan Finanšu ministrijas speciālisti.

Vēlmes neatbilda iespējām

Savulaik, 2017. gada maijā, akceptētajās nodokļu politikas pamatnostādnēs bija iecerēts viens, bet realitātē ir kaut kas cits. Piemēram, bija paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā tiks saglabāta ienākumiem, kuri gadā pārsniedz 45 000 eiro, bet ieņēmumiem līdz šim slieksnim tiktu piemērota 20% likme. Savukārt realitātē Latvijā tika ieviestas veselas trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 20 % ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23% likme, bet tiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, jau 31,4% likme. Tāpat bija paredzēts, ka ar 2018. gada 1. janvāri tiek atcelts solidaritātes nodoklis, taču tā vietā šis nodoklis piedzīvoja rekonstrukciju, taču atcelts netika. Pamatnostādnēs bija paredzēts, ka, atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā, ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī; no ienākumiem virs 95 100 eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā). Turklāt par vienu procentpunktu tika paaugstināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likme.

Vairāku tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji šodien notikušajā Tirgus uzraudzības padomes sanāksmē norādīja, ka jau šobrīd savā ikdienas darbā pastiprinātu uzmanību pievērš uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai, vienlaikus uzsverot, ka atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 2. novembrī, sasauca Tirgus uzraudzības padomes sēdi, uzsākot diskusiju un tikšanās ciklu ar komersantus uzraugošajām institūcijām, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas mehānismiem un uzsāktu «konsultē vispirms» principa ieviešanu.

«Tiekoties ar uzņēmējiem reģionos, vērojama spriedze starp valsts uzraugošajām iestādēm un sabiedrību. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Savukārt, pēdējā laikā publiskotie stāsti par valsts un pašvaldību iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem ataino sodīšanas praksi kā ierastu tirgus uzraudzības mehānismu. Tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan nodrošināt, ka uzņēmēji, pirmkārt, zina par saviem pienākumiem gan pret saviem klientiem un darbiniekiem, gan pret valsti, un otrkārt, ka viņi godprātīgi tos pilda,» sanāksmē uzsvēra A. Ašeradens.

Ar 2007.gada 11. janvāri pilntiesīgi sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā "Biedru un emitentu uzraudzības komiteja" (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti. Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaus biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Uzraudzības komitejas locekļus uz trīs gadiem ievēl Rīgas Fondu biržas padome. Padomes apstiprinātajā Uzraudzības komitejā darbosies septiņi neatkarīgi eksperti, kuriem ir zināšanas finanšu tirgus un juridiskajos jautājumos:

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Valdība otrdien pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā.

Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā, informē Tieslietu ministrijas pārstāve laura Majevska.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā,. Plānots organizēt arī informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Nodokļu reformas pamatnostādnēs veselībai neparedzēs novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, un risinājums veselības nozares finansējumam tikšot piedāvāts vēlāk.

Ministru prezidents Māris Kučisnkis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka arī iepriekš nebija iecerēts nodokļu pamatnostādnēs norādīt, ka veselībai tiks novirzīts 1% no sociālajām iemaksām. Tā esot bijusi "pārrakstīšanās", ka tas tika iekļauts pamatnostādnēs.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē bija panākta vienošanās par sasaisti starp nodokļa maksājumu un veselības budžetu, tomēr neesot bijis domas pamatnostādnēs rakstīt par 1% no sociālajām iemaksām, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs skaidroja, ka par šo jautājumu nebija panākta vienošanās, jo pret 1% novirzīšanu iebilda Labklājības ministrija, kā arī arodbiedrības.

Cerot būtiski nostiprināt Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmu, Eiropas Komisija iecerējusi izveidot divas institūcijas, kas rūpēsies par finanšu tirgus stabilitāti, lai nākotnē izvairītos no pasaules mēroga finanšu krīzēm.

Saskaņā ar EK ieceri tiks izveidota Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK), kuras uzdevums būs atklāt apdraudējumus finanšu sistēmai kopumā, jo īpaši nodrošināt agrīno brīdināšanu, lai būtu iespējams ātri rīkoties.

«Mūsu mērķis ir aizsargāt Eiropas nodokļu maksātājus, nepieļaujot, ka atkārtojas 2008. gada rudens drūmās dienas, kad valstu valdības bija spiestas ieguldīt banku glābšanā miljardiem eiro. Šī Eiropas sistēma var rosināt izveidot arī pasaules mēroga uzraudzības sistēmu, un par to mēs centīsimies pārliecināt Pitsburgā [G20 samitā],» sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Straujās jauno psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai nepieciešams vispārējais aizliegums un kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību, norāda Ekonomikas ministrijā notikušās Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki.

Šobrīd kriminālatbildība ir paredzēta par darbībām ar tādām jaunajām psihoaktīvajām vielām vai to saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota (ir piemērots t.s. pagaidu aizliegums vai viela iekļauta aizliegto vielu sarakstā).

Ņemot vērā pēdējā laikā novēroto straujo jauno psihoaktīvo vielu izplatību un to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību, Ekonomikas ministrija sasauca ārkārtas Tirgus uzraudzības padomes sēdi, lai apspriestu Latvijas tirgus uzraudzības iestāžu līdz šim īstenotos pasākumus psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, iespējas veikt ārkārtas pasākumus un Saeimas rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos šo vielu izplatīšanas ierobežošanai.

Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku, stāsta Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.

Saeima jau drīzumā varēs uzsākt diskusijas par nepieciešamajiem pilnveidojumiem finanšu sektora uzraudzībā – tiesa gan, likumu grozījumiem, kurus otrdien akceptēja valdība, nav nekāda sakara ar Latvijas Krājbankas krīzi, tomēr tie paredz uzlabot sadarbību starp finanšu sektora, tostarp banku uzraugiem.

Proti, grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā ir nepieciešami, lai ieviestu ES direktīvas prasības, kas savulaik tika izstrādātas, izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas.

Reformas paredz izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi, kas aizstāt Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteju un Eiropas Banku uzraugu komiteju, kas darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim .Jaunizveidotajām iestādēm piešķirtas plašākas pilnvaras.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.