Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

16.februārī Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

3.Latvijas un Gruzijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dzintars Zaķis (JL), bet par vietnieci - Silva Bendrāte (JL).

4.Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Boriss Cilevičs (SC), bet par vietnieku - Jakovs Pliners (PCTVL).

5.Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais (LPP), bet par vietnieku - Nils Ušakovs (SC).

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAPRESES DIENESTS

Jēkaba ielā 16, Rīga, LV 1811 Tālrunis: 708 7266 o Fakss: 708 7244

Ziņa presei

Ceturtdien, 16.februārī, Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Latvijas sabiedrības lielākā problēma ir jūsmināšanās par savu nevarību un apzināta traucēšana tam, kuram «lietas virzās sekmīgāk», atzina ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Valstī notiek pietiekami daudz labu lietu, tomēr ne tāpēc, ka progress tiek īpaši veicināts no valsts puses, bet tādēļ, ka cilvēki ir kreatīvi un iniciatīvas bagāti. Latvijas problēma ir zināms mazohisms un jūsmināšanās pašiem par savu nevarību. Otra lieta ir nacionālās mentalitātes problēma - nenovīdība un traucēšana tam, kuram lietas virzās sekmīgāk. Stāsts par lielāko prieku saistībā ar kaimiņa nosprāgušo govi diemžēl ir aktuāls. Pazīstu uzņēmējus, kuru projektus sabiedrība «norakusi» elementāras skaudības dēļ. Piemēram, Tukuma lidostas projekts apstādināšana, būšot par daudz trokšņa. Par investīcijām un darbavietām tajā brīdī tiek aizmirsts,» sacīja Emsis.

Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka «rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā», norāda ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Gatavojamies iestāties eirozonā vissliktākajā brīdī. Eiro priekšrocības sāk zust, vienlaikus sāk izpausties eiro trūkums. Ja nebūtu notikumu sakarā ar eiro krīzi, kas pārņēmusi vairākas Eiropas dienvidu valstis, atbilde būtu - ir jāiet. Eiro ieviešana Eiropā savulaik notika nekonsekventi. Eiro tika ieviests, neizveidojot vienotu valūtas uzraudzības un regulācijas mehānismu, proti, katra valsts, kas ir eirozonā, varēja rīkoties relatīvi brīvi. Tas noveda pie totāla haosa, kam neredzu ne gala, ne malas,» sacīja Emsis.

Viņš arī norādīja, ka situācija Latvijā ir īpatnēja, jo Latvijas Banka rīkojas tā, it kā jau valsts būtu iestājusies eirozonā.

Republika.lv raksta, ka, iespējams, tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Emsis paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 tūkstoši dolāru, taču — tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6,5 tūkstošu dolāru apmērā.

Skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījusi aizdomas KNAB pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, uzsākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeri. Paskaidrojumus birojam esot sniedzis ne tikai Emsis, bet arī viņa partijas biedrs Viesturs Silenieks.

Emsis esot vēlējies savas saimniecības vajadzībām iegādāties traktoru, tādēļ vērsies pie kāda sava paziņas ar lūgumu aizdot minēto summu. Paziņa piekritis. Aizdevumu Emsis no labvēļa nav saņēmis ar bankas pārskaitījumu vai pats personīgi, bet to viņam atgādājis Silenieks. Pēc tam Emsis esot devies uz Ministru kabineta ēku, kur notikusi koalīcijas partneru tikšanās. Tur arī Emsis esot neveiksmīgi aizmirsis savu portfeli, visticamāk, premjera ēdamzālē. Tomēr tiesībsargi vairāk sliecoties domāt, ka nekāds aizdevums reāli nav noticis, un ka Silenieka savam priekšniekam nodotā nauda varētu tikt definēta savādāk.

Vilcināšanās risināt Jūrmalas domes situāciju liecina par Štokenberga uzdevumiem no ŠŠ un ciešo saikni ar R. Munkevicu

Atbildot uz RAPLM valsts sekretāra izteikumiem A. Stucka izteikumiem (Nedēļa Nr. 33-34), informēju, ka vienmēr esmu pastāvējis uz jaunu vēlēšanu nepieciešamību Jūrmalā.

Jau 2005.gada oktobrī vērsos pie toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas ar lūgumu nākt ar likumdošanas iniciatīvu, ka nepieciešamas jaunas vēlēšanas Jūrmalā un ar aicinājumu ievēlēt Jūrmalas domes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās.

Lai gan Jūrmalā fiksēta pirmā pierādītā politiskā korupcija Latvijā, no prezidentes saņēmu noraidošu atbildi. Tāpēc lūdzu astotās Saeimas deputātiem izvērtēt stāvokli Jūrmalā un ierosināt jaunas vēlēšanas. Lai gan varas frakciju vadītāji atzina kritisko situāciju, nekas nemainījās.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Partija Saskaņas centrs šodien, 24.maijā, prezidenta amatam oficiāli izvirzīja Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītāju, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, informē Saskaņas centrs.

Opozīcijas politiķi A. Endziņu uzrunājuši tikai šodien no rīta, taču viņš esot piekritis, jo medijos diezgan daudzi sabiedrības pārstāvji viņa kandidatūru minējuši kā piemērotu šim amatam.

Saskaņas Centrs priekšsēdētājs Nils Ušakovs par A. Endziņa izvirzīšanu prezidenta amatam: "Pirmkārt, A. Endziņa desmit gadu vadības perioda laikā Satversmes tiesa vienmēr ir bijusi neatkarīga un vadījās tikai un vienīgi no likuma. A. Endziņš ir pierādījis savas spējas stāvēt pāri politiskām kaislībām un cīņām un pieņemt neatkarīgus lēmumus. Šāda īpašība valsts galvai ir ļoti nozīmīga.

Saskaņas Centrs kā Saeimas opozīcijas pārstāvis ir vērsies ar iesniegumiem Satversmes tiesā un ieguvis pārliecību par viņa objektivitāti.

Mūžībā devies kādreizējais iekšlietu ministrs, uzņēmējs un Latvijas Motosporta federācijas prezidents Dzintars Jaundžeikars, aģentūra LETA uzzināja federācijā.

Bijušais politiķis miris 66 gadu vecumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jaundžeikars dzimis 1956.gada 14.februārī. Viņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Lauksaimniecības uzņēmumu augstākajā vadības skolā.

Jaundžeikars ir bijis AS "Limbažu piens" valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, SIA "Vidrižu lauksaimnieks" un SIA "Viva Agro" valdes priekšsēdētājs; SIA " Limbažu siera vērtspapīri" valdes priekšsēdētājs, SIA "Ievziedi" un SIA "Piensaimnieku laboratorija" valdes loceklis, SIA "Vidrižu vidzemnieks" izpilddirektors.

2001.gadā viņš kandidējis Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Mēs - pagastam" un ievēlēts par deputātu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Publicējam jaunās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) biogrāfiju.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA «PK» prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu «Lāču ledus».

No 1999.gada līdz 2000.gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA «Formula».

31.janvārī Latvijas Universitātes Studentu padome pēc divām neveiksmju sērijām ievēlēja LU SP priekšsēdētaju un jauno valdi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Uz LU SP priekšsēdētāja amatu kandidēja Juridiskās fakultātes maģistratūras studente Loreta Skaburska, kas par LU SP priekšsēdētāju sēdē tika ievēlēta ar lielu vienprātību.

Loreta Skaburska, uzsākot pildīt amata pienākumus, izteica vēlmi aktīvi darboties un sasniegt vēl nebijušus mērķus.

Tāpat ar lielu klātesošo biedru balsu vairākumu par priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Rinalds Gulbis, LU Vēstures un filozofijas fakultātes 3.kursa students, iepriekšējais LU SP Izglītības komisijas vadītājs.

Par Izglītības komisijas vadītāju ievēlēta LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studente Ilze Stundiņa.

Par Informācijas un sabiedrisko attiecību komisijas vadītāju ievēlēts LU Fizikas un matemātikas fakultātes students Mārtiņš Bisenieks.

1.jūlijā Talsu novada domes pirmajā sēdē par Talsu novada domes priekšsēdētāju ar balsu pārsvaru ievēlēts Miervaldis Krotovs.

Talsu novada domes priekšsēdētāja vēlēšanām deputāti izvirzīja trīs kandidātus - Miervaldi Krotovu, Solvitu Ūdri, Aivaru Lācaru.

Miervaldis Krotovs novada domē ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un līdz šim bija Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs, kā arī Talsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. Solvita Ūdre domē ievēlēta no partijas LPP/LC saraksta un līdz šim bija Stendes pilsētas domes priekšsēdētāja, tomēr viņa savu kandidatūru priekšsēdētāja amatam atsauca. Aivars Lācarus domē ievēlēts no Tautas partijas saraksta un līdz šim bija Talsu pilsētas domes un Talsu rajona padomes priekšsēdētājs.

Aizklāti balsojot, par Talsu novada domes priekšsēdētāju ar 11 balsīm par un sešām balsīm pret tika ievēlēts M.Krotovs.

Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis atzinies nepatiesu liecību sniegšanā un samaksājis 5040 latu lielu soda naudu, informēja Prokuratūras preses centrs.

2007.gada 21.septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā tika uzsākts kriminālprocess pret Induli Emsi par nozieguma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā.

2007.gada 17.oktobrī prokurors Juris Juriss Indulim Emsim izsniedza apsūdzību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā lietās, kas tika izmeklētas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tas ir, pēc Krimināllikuma 300.panta otrās daļas. Pēc apsūdzības saņemšanas, būdams nopratināts kā apsūdzētais, Indulis Emsis savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnīgi, kā arī apliecināja nožēlu par izdarīto.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

Valsts prezidenta Valda Zatleta paziņojums saistībā ar informāciju, ka pret Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi sākts kriminālprocess.

"Esmu saņēmis Latvijas Republikas ģenerālprokurora sniegto informāciju, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, jo pastāv reāla iespēja, ka I.Emsis ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu – apzināti sniedzis nepatiesas liecības.

Uzsveru, ka minētā kriminālprocesa virzība ir vienīgi procesa virzītāja – Ģenerālprokuratūras - kompetencē. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi, lai izmeklēšana notiktu neatkarīgi, objektīvi un tiesiski.

Respektējot nevainīguma prezumpcijas principu, uzsveru, ka valsts augstāko amatpersonu rīcības standartiem ir jābūt daudz augstākiem nekā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, jo amatpersonas rīcības sekas skar ne vien pašas personas reputāciju, bet arī būtiski ietekmē Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts tēlu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

7.decembrī Saeimā izveidotas piecas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ungārijas, Japānas, Maķedonijas un Islandes parlamentiem, kā arī grupa Eiropas parlamentārieši Āfrikai (AWEPA), Db.lv informēja Saeima.

1.Deputātu grupa sadarbībai ar Ungārijas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Vitālijs Orlovs (SC).

2.Deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Porietis (TP), bet par vietnieku - Artūrs Rubiks (SC).

3.Deputātu grupa sadarbībai ar Maķedonijas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Leopolds Ozoliņš (ZZS).

4.Deputātu grupa sadarbībai ar Islandes parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Uldis Ivars Grava (JL).

5.Deputātu grupa "Eiropas parlamentārieši Āfrikai (AWEPA)". Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ingrīda Circene (JL), bet par vietnieku - Staņislavs Škesters (ZZS).

Pirmajā pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas meži” padomes sēdē 2.septembrī par priekšsēdētāju ievēlēts AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps, bet par vietnieku - AS "Augstsprieguma tīkls" padomes loceklis Aigars Ģērmanis.

“Pirmajā padomes sēdē mēs tikām iepazīstināti ar šā brīža vadības uzsāktajām pārmaiņām, kuras tiek īstenotas atbilstoši ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības interesēm. Iestrādes labas korporatīvās pārvaldības, risku vadības un audita jomās, kā arī izstrādātie grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā”, vides izglītības programmas “Zaļā klase” attīstības koncepcijā u.c. liecina par tālredzīgu un profesionālu vadības darbu,” uzsvēra T.Auškāps.

Tostarp sēdē padome vienojās par tuvākajos divos mēnešos veicamajiem darbiem, kā prioritāti izvirzot atbilstošāko kandidātu atlasi “Rīgas Mežu” valdei, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijas aktualizēšanu.

Pagājušajā nedēļā notikušajā AS Latvijas zoovetapgāde kārtējā akcionāru sapulcē mainīta uzņēmuma padome un valde, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

No valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aldis Taurītis, saglabājot viņam valdes locekļa amatu. No valdes locekļa amata nolemts atbrīvot Dinu Kleimani un Viju Enkuzenu.

Par jauno valdes priekšsēdētāju uz trim gadiem ievēlēts Andrejs Gvozdevičs, savukārt valdes locekļa amatā ievēlēts Aivars Dresmanis.

No uzņēmuma padomes locekļa amata atbrīvots Atis Grundmanis, Andis Jaksis, Ilona Baumane, Māris Ūtēns un Svetlana Zača.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā uz trīs gadiem ievēlēts Jānis Leimanis, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Andrejs Martinovs. Padomē ievēlēts arī Edgars Leimanis.

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.