ES jaunie noteikumi par maksājumu pakalpojumiem varētu turpmāk mazināt to izmaksas, ļaujot tirgū ienākt jauniem dalībniekiem, kas piedāvā klienta vārdā veikt maksājumu ar mobilo vai tiešsaistes rīku starpniecību. Atjauninātos noteikumus EP deputāti pieņēma ceturtdienas balsojumā. Noteikumi, kam neoficiāli piekritušas arī dalībvalstis, uzlabos arī maksājumu pakalpojumu drošību, atrunājot datu aizsardzības un finansiālās atbildības noteikumus, kas jāievēro visiem tiešsaistes maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem, informē Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«ES maksājumu pakalpojumu tirgus joprojām ir sadrumstalots un dārgs: tas izmaksā 130 miljardus, jeb vairāk nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta gadā. ES ekonomika nevar atļauties šīs izmaksas, ja tā vēlas būt konkurētspējīga pasaulē », teica par rezolūcijas izstrādi atbildīgais EP deputāts Antonio Tajani (EPP, Itālija). «Jaunie noteikumi samazinās izmaksas, uzlabos maksājumu drošību, atvieglos jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un stimulēs novatoriskas mobilās vai tiešsaistes maksājumu metodes», viņš piebilda.

Maksātājs, kas lieto tiešsaistes kontu, būs tiesības lietot maksājumu programmatūru, ierīces un lietojumprogrammas, ko nodrošina pilnvarota trešā puse un viņam būs tiesības autorizēt trešo pusi veikt maksājumu tā vārdā.

Tas nozīmē, ka, piemēram, iedzīvotājiem, kam nav kredītkartes vai debetkartes, būs tiesības autorizēt jaunus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, piemēram, kā SOFORT Vācijā, Trustly Skandināvijas valstīs vai IDEAL Holandē, lietot viņu bankas kontu, lai veiktu maksājumus viņu vārdā.

Maksa, ko maksājumu pakalpojuma sniedzējs iekasē no pircēja, nedrīkstēs pārsniegt tiešās izmaksas, kas radušās par maksājumu instrumenta izmantošanu: tas veicinās to, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji peļņu gūtu no tirgotājiem, nevis patērētājiem.

Papildu izmaksas par maksājumu instrumentu, kā kredītkaršu vai debetkaršu, izmantošanu, par kurām tiek piemērota starpbanku komisiju maksa, būs aizliegtas.

Banka, kas apkalpo maksātāja kontu, varēs liegt trešās puses pakalpojumu sniedzējam piekļuvi vienīgi objektīvi pamatotu drošības iemeslu dēļ, kas ir paziņoti arī uzraudzības iestādēm. Tas novērsīs jebkādu iespēju bankām «bloķēt» tirgu, lai tajā nevarētu iekļūt jaunu maksājumu pakalpojumu piedāvātāji.

Trešo pušu maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem būs no savas puses jānodrošina lietotāja droša autorizācija sistēmā un jāmazina krāpšanas risks. Viņiem būs arī jānodrošina, lai maksājumu datus nosūtītu pa drošiem kanāliem un tos tālāk izplatītu vienīgi ar lietotāja piekrišanu.

Ja no maksātāja konta veikts neautorizēts maksājums, konta turētājs nedrīkstēs zaudēt vairāk nekā 50 EUR, ja maksājuma instruments ir nozaudēts, nozagts vai ļaunprātīgi izmantots. Maksājuma nodrošinātājs, kas nespēj novērst krāpšanu pēc paziņojuma par nozaudēšanu vai zādzību, vai nepieprasa spēcīgu klienta identitātes apliecinājumu vajadzības gadījumā, būs finansiāli atbildīgs par klienta zaudējumiem.

Tiesību akts tagad jāpieņem ES dalībvalstīm, lai tas nekavējoties varētu stāties spēkā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra