Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV pēc tam, kad neveiksmi cieta otrais samits starp Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, piektdien vēstīja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka ģenerāli Kimu Jončolu nošāva par «augstākā līdera nodošanu», pievēršoties ASV. Viņš plānoja februārī Hanojā notikušo samitu un pavadīja Kimu viņa privātajā vilcienā.

«Pēc izmeklēšanas martā Kimam Jončolam un vēl četrām Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersonām izpildīja nāvessodu Mirimas lidostā,» laikraksts citēja kādu anonīmu avotu. Pārējo amatpersonu vārdi netiek nosaukti.

Laikraksts, atsaucoties uz citu anonīmu avotu diplomātiskajās aprindās, arī norādīja, ka Kima Čenuna tulce Šina Hijona nosūtīta uz cietuma nometni par samitā pieļautu kļūdu. Viņa neesot iztulkojusi Kima jauno ierosinājumu, kad Tramps paziņoja, ka nebūs nekādas vienošanās un aizgājis no sarunu galda.

Marokas pretterorisma tiesa trešdien apstiprinājusi nāvessodus trīs vīriešiem, kuri jūlijā tika notiesāti par divu skandināvu tūristu slepkavību, un piesprieda nāvessodu ceturtajam apsūdzētajam.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 2018.gada 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Viņām bija nogrieztas galvas.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Trim apsūdzētajiem, tostarp grupas līderim Abdessamadam Edžoudam, jūlijā tiesa piesprieda nāvessodu, bet ceturtajam - mūža ieslodzījumu. Pretterorisma tiesa ceturtajam apsūdzētajam piesprieda nāvessodu.

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa jūlijā piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz 30 gadiem.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs (The U.S. Department of the Treasury’s Office of Foreign Assets Control, OFAC) vērš sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu un tā valdes locekli Turcijas pilsoni Huseinu Sahinu, kuram Latvijā pieder uzņēmums SIA «Falcon International», par sadarbību ar Ziemeļkoreju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs norāda, ka Turcijā reģistrētais uzņēmums SIA «Falcon International Group» ir mēģinājis tieši vai netieši importēt, eksportēt vai reeksportēt ieročus un luksusa preces Ziemeļkorejā, sacīts biroja 4.oktobrī izplatītajā paziņojumā. Birojs vērš sankcijas pret uzņēmumu, kā arī pret uzņēmuma valdes locekli un vienīgo īpašnieku Huseins Sahins un uzņēmuma ģenerāldirektoru Erhanu Culhu par darbībām, tieši vai netieši rīkojoties SIA «Falcon» interesēs vai SIA «Falcon» vārdā. Paziņojumā norādīts, ka SIA «Falcon International Group» arī ir filiāle Latvijā.

Līdz ar noteiktajām sankcijām ASV personām ir aizliegts sadarboties ar jebkuru no identificētajām personām.

"Šobrīd ir populāri referendumi, iespējams, ka šis ir jautājums [nāvessoda atjaunošana], ko varētu lemt referendumā," Latvijas televīzijas raidījumā Valsts pirmās personas sacīja iekšlietu ministrs un Tautas partijas priekšsēdētāja amata kandidāts Mareks Segliņš.

M. Segliņš intervijā norādīja, ka atbalsta nāvessodu un pirms astoņiem gadiem, kad šis jautājums bija jāizlemj nobalsojis pret tā atcelšanu.

"Ja esam Eiropas Savienībā, mums ir jāievēro tās normas, bet atgādinu, ka es biju pret nāvessoda atcelšanu," sacījis ministrs, piebilstot, ka esot cilvēku kategorijas, kuri, viņaprāt, nekad nelabosies un nemainīs attieksmi pret līdzcilvēkiem.

Nāvessoda atjaunošanu Latvijā iesācis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

Irākā atklāta skulptūra – kurpe, ar kuru pagājušajā mēnesī Irākas žurnālists preses konferences laikā meta ASV bijušajam prezidentam Džordžam Bušam, ziņo Associated Press.

Dīvāna izmēra ar varu klāta kurpe uz paaugstinājuma, kurš apklāts ar gludu audumu, oficiāli atklāta Irākas pilsētā, kas bija mājas agrākajam Irākas vadītājam Sadamam Huseinam.

Skulptūras autors Laits al-Amari (Laith al-Amari) norāda, ka tā veidota par godu žurnālistam Muntadaram al-Zeidi (Muntadhar al-Zeidi), kas ar to svieda Dž. Bušam. Autors norāda, ka vieta, kur atrodas kurpes skulptūra izvēlēta kā simbols pirmskara nostaļģijai.

Ražotājs, ar kura produkciju žurnālists metis Bušam, norāda, ka pieprasījums pēc šīs sērijas apaviem ir strauji audzis, un kompānijas īpašniekam bijis jāpieņem darbā papildus 100 darbinieki, lai tiktu galā ar pasūtījumiem. Pasūtījumi nāk ne tikai no Irākas, bet arī citām valstīm pasaulē, ieskaitot ASV, no kurienes pasūtīti jau 19 000 pāri šo apavu.

Prokurore Ieva Paeglīte izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam - «iesēdināja» Igoru Ivanovu. Laikraksta Diena pielikumam SestDiena viņa stāstījusi, ka, iespējams, lai nogalinātu sievu, ar kuru šķīrās, I. Ivanovs negribēja pārlieku tērēties, un cietums viņam ir tikai īslaicīgas neērtības.

Pēc I. Paeglītes izvirzītajām apsūdzībām Rīgas apgabaltiesā par Ellas Ivanovas slepkavību notiesāja vairākus vīriešus, tostarp par slepkavības pasūtīšanu uz 13 gadiem E. Ivanovas vīru - miljonāru Igoru Ivanovu. Līdz tam šis uzņēmējs, bijušais Arēna Rīga saimnieks un padomju laika milicis vairākkārt figurējis dažādu pasūtījuma slepkavību lietās, tostarp arī spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa nošaušanā, taču apsūdzēts, kur nu vēl notiesāts, nav bijis nekad, atgādina SestDiena.

Jautāta, «ko I. Ivanovs neizplānoja pareizi, kā rezultātā «iekrita»?», I. Paeglīte atbildējusi, ka, viņasprāt, lielākais paldies nozieguma atklāšanā jāsaka sniegam, kas pavisam negaidīti bija sācis snigt slepkavības vakarā. Operatīvajiem darbiniekiem tas ļāva ātri uziet šāvēja pēdas un nešaubīgi viņam sekot. Prokurore spriež, ka bez sniega to izdarīt būtu daudz grūtāk un lēnāk, arī ar suņiem, jo pa mežu staigājot cilvēki un pēdu ir bezgala. Otrs svarīgs faktors - nejaušības dēļ cilvēks, kam šāvējs Statoil benzīntankā Berģos bija jāuzņem mašīnā, nobijās. Tieši tobrīd pavisam nesaistīti benzīntankā padzert kafiju bija iebraukusi ceļu policijas ekipāža, kā arī Ādažu pašvaldības policijas patruļa, kas gan bija izsaukta uz slepkavības vietu, bet nolēmusi pieturēt benzīntankā un drošības labad uzvilkt bruņuvestes. Tā šāvējs palika bez «riteņiem» un tika aizturēts. Savukārt, šķetinot jau tālāk pavedienu, izrādījās, ka bailīgais šoferis ir labs paziņa ne tikai pašam šāvējam, bet arī I. Ivanova uzticamākajam darbiniekam. Tā tiesībsargi dabūja rokā personu ķēdi, kuru atlika pierādīt.

Ķīna otrdien pieprasīja, lai ASV atteiktos no pieprasījuma izdot Kanādā aizturēto telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei» finanšu direktori Menu Vaņdžou, un sāka vainot ASV šajā lietā, kas ir ļoti kaitējusi Ķīnas attiecībām ar Kanādu.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina sacīja, ka Menas lieta ne tuvu nav parasta un ka izdošanas līgums starp Kanādu un ASV ierobežo «Ķīnas pilsoņu drošību un leģitīmās tiesības un intereses».

Hua sacīja, ka Ķīna pieprasa, lai ASV atsauktu Menas aizturēšanas orderi un «neizteiktu Kanādas pusei oficiālu izdošanas pieprasījumu».

Mena, kas ir arī «Huawei» dibinātāja meita, 1.decembrī pēc ASV pieprasījuma tika aizturēta Kanādas pilsētā Vankūverā.

Vašingtona plāno oficiāli pieprasīt Menas izdošanu, lai viņa ASV atbildētu uz apsūdzībām banku maldināšanā par šī uzņēmuma darījumiem Irānā, pret kuru ir noteiktas ASV sankcijas.

Vairāk nekā 140 augstskolu mācībspēku un bijušo diplomātu ir parakstījuši atklātu vēstuli ar lūgumu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam atbrīvot Kanādas pilsoņus Maiklu Kovrigu un Maiklu Spavoru, kas decembrī tika aizturēti Ķīnā un tiek turēti apcietinājumā kā apsūdzētie «nacionālās drošības apdraudēšanā».

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Suecas kanāla pilsētā Ēģiptē pret valdību noskaņoti protestētāji iesaistījušies vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, neskatoties uz valsts prezidenta Muhameda Mursi pasludināto komandantstundu.

Lielākās nekārtības izraisījušās Portsaīdā, kur bruņoti protestētāji centās ielauzties vietējā cietumā, lai atbrīvotu ieslodzītos. Drošības spēkiem uzbrukumu izdevies atvairīt. Protesti notikuši arī citās Ēģiptes pilsētās – Suecā, Aleksandrijā un Ismaīlījā.

Demonstranti izklieguši saukļus, ar kuriem aicinājuši atkāpties Ēģiptes prezidentu Muhamedu Mursi un viņa valdību. Demonstranti uzskata, ka M. Mursi, kas par Ēģiptes prezidentu kļuva pēc ilggadīgā vadītāja Hosni Mubaraka gāšanas pirms diviem gadiem, nodevis revolūcijas ideālus. Savukārt M. Mursi atbalstītāji uzskata, ka opozīcija grib vardarbīgā ceļā gāzt Ēģiptes pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu.

Septiņiem vīriešiem Saūda Arābijā izpildīts nāvessods, liecina amatpersonu sniegtā informācija. Tas ir par noziegumu, kuru viņi pastrādājuši pirms 18 gadu vecuma, ziņo euronews. Nāvessods izpildīts, neskatoties uz ANO ekspertu un cilvēktiesību grupu aicinājumiem to nedarīt.

Cilvēktiesību aktīvisti Saūda Arābijā informējuši, ka vīrieši nošauti laukumā valsts dienvidu pilsētā Abhā.

Septiņiem vīriešiem nāvessods piespriests jau 2009. gadā par bruņotu laupīšanu, kas tika veikta 2006. gadā. Viņu nogalināšana bija plānota pagājušajā nedēļā, bet tika atlikta, kamēr varas iestādes pārskatīja šo lietu. Cilvēktiesību grupas apgalvo, ka vīrieši bija atsaukuši savas atzīšanās, kas esot iegūtas ar spīdzināšanu.

Otrdien ANO neatkarīgu ekspertu grupa mudināja Saūda Arābijas varas iestādes neizpildīt nāvessodu.

Bija gaidāms, ka vīriešiem nocirtīs galvas, bet varas iestādes bijušas spiestas vīriešus nošaut, jo esot trūcis cilvēku, kuri varētu izpildīt iepriekš plānoto nāvessoda veidu.

Amerikas Pilsonisko brīvību savienība (ACLU) publiskojusi ziņojumu, atklājot plašākai sabiedrībai nāves izpildi gaidošo ieslodzīto dzīves apstākļus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lielākā daļa no viņiem dzīvo ( tas var ilgt pat desmitiem gadu) vieni sīkās kamerās 22 līdz 24 stundas diennaktī. Viņu kontakts ar citiem cilvēkiem ir neliels vai nekāds, dienas gaismu viņi tikpat kā neredz. ACLU to dēvē par «nāvi pirms nāves».

Traģiskākais, ka šo nospiedošo dzīvi bijis jāizcieš arī nevainīgiem cilvēkiem, kuri vēlāk no ieslodzījuma ir atbrīvoti. Viens no šādiem cilvēkiem - Entonijs Greivs (Anthony Graves) - izteicies, ka nāvei nolemto izolācija burtiski padara ieslodzītos trakus.

Gadu aizvadīšana šajā ekstrēmajā izolācijā tā iedragājot garīgo veselību, ka cilvēki grib brīvprātīgi nomirt, nevis turpināt dzīvot šādos apstākļos. Daudzi ieslodzītie piedzīvojot lēnu un sāpīgu psiholoģisko nāvi vēl pirms valsts viņiem izpilda nāvessodu.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, tautas varēja atviegloti uzelpot. Taču ne valstīs, kurās viens okupācijas režīms nomainīja otru. Diemžēl arī Latviju piemeklēja šāds liktenis - nacistus nomainīja komunisti.

1946.gada 26.janvārī Rīgā sākās prāva, kurā tiesāja vācu ģenerāļus... Notiesāja, ja vien par tiesu var saukt procesu, kurā liecinieki pēc liecību sniegšanas tiek represēti, bet pulkvedis Aleksandrs Bekings, kuru publiski it kā pakar Rīgā, patiesībā mirst cietuma slimnīcā. Viņa vietā pakar kādu citu?!

Rīgā uz publisko nāvessodu sadzina tautu... Lai skatās un iegaumē - sākušies citi laiki! Laiki, kad cilvēka dzīvība un taisnīgs process nenozīmē neko.

Tiesas prāva ir spilgta laikmeta liecība. Tā parāda, ka tiesātāji ne par matu nav labāki par tiesājamiem. Andra Grūtupa grāmata "Ešafots" ļauj paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem, kuri risinājās Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados.

Marokas tiesa piespriedusi nāvessodu trīs cilvēkiem un vēl vienam - mūža ieslodzījumu par divu skandināvu tūristu slepkavību pagājušajā gadā.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz mūža ieslodzījumam, vēsta ziņu vietne «Hespress».

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Apgāds Atēna izdevis indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi pretrunīgi vērtēto romānu Sātaniskās vārsmas.

Sātaniskās vārsmas ir S. Rušdi ceturtais romāns, kas izdots 1988. gadā un tam par pamatu daļēji izmantots stāsts par Muhamedu. Tāpat kā citās rakstnieka grāmatās, arī šajā Rušdi atsaucas uz sava laika notikumiem un personām. Tiesa, musulmaņu pasaule rietumu lasītājam varētu šķist sveša un nesaprotama, tāpēc ikvienam, kas grasās ņemt rokās šo grāmatu, der nodrošināties ar izturību, zinātkāri un attiecīga satura skaidrojošo vārdnīcu vai enciklopēdiju.

Rušdi emSātaniskās vārsmas/em beidzot arī latviskiLiteratūrzinātnieki apgalvo, ka Rušdi šajā romānā mētājas ar frāzēm no hindu, arābu un urdu valodām, tādējādi rietumu lasītājam liekot sajusties kā autsaiderim. Autors ar lielāko prieku rotaļājas ar priekšstatiem par indiešu un arābu kultūrām, ko rietumu pasaule ir trivializējusi. Tādējādi rakstnieks ironizē par rietumnieku izkropļotajiem un vienkāršotajiem priekšstatiem par austrumu kultūru.

Pēc 27 gadu ilgiem meklējumiem, Pulicera balvas komitejai izdevies noskaidrot fotogrāfa personību līdz šim anonīmai bildei, kas šo balvu saņēma 1979. gadā.

Attēlā redzama eksekūcijas komanda, kas pēc islama revolūcijas Irānā izpilda nāvessodu 11 disidentiem, kas jaunajam reŽīmam, acīmredzot, ir bijuši neērti.

Fotogrāfs Džahangirs Razmī šo fotogrāfiju dēļ visu šo laiku bija spiests slēpties, jo vēl arvien pastāv reāli draudi viņa dzīvībai. Fotogrāfa pelrsonību izdevies atklāt biznesa izdevumam Wall Street Journal. Fotoattēls tika izdarīts tikai dažus mēnešus pēc islāma fundamentālistu nākšanas pie varas Irānā un tika publicēts preses izdevumos visā pasaulē.

Pats fotogrāfijas autors piekrita sava vārda publiskošanai.

ASV šis fotoattēls pat savulaik simbolizēja Irānas islāma fundamentālistu režīma brutalitāti. Pulicera balva ASV ir viena no prestižākajiem apbalvojumiem žūrnālistikā un literatūrā.

Minskas metro terorakta organizēšanā aizdomās turētajiem Dmitrijam Konovalovam un Vladislavam Kovaļovam Baltkrievijas Augstākā tiesa piespriedusi nāvessodu nošaujot, vēsta RIA Novosti.

Db.lv jau vēstīja, ka aprīlī Minskas metro stacijā Oktjabrskaja nogranda pamatīgs sprādziens. Teroraktā gāja bojā 15 cilvēki un vairāk nekā 200 tika ievainoti. Dienu vēlāk Baltkrievijas drošības dienesti aizturēja divus cilvēkus, kuri tiek uzskatīti par terorakta organizētājiem.

«Tiesa nākusi pie slēdziena, ka abiem vainīgajiem nepieciešams piemērot izņēmuma gadījuma sodu,» sacīja tiesnesis Aleksandrs Fedorcovs. Tiesnesis arī norādīja, ka terorakta organizētājs D. Konovalovs jau ir veicis teroraktus un ar katru nākamo centies palielināt bojā gājušo skaitu.

Savukārt V. Kovaļovs ilgus gadus esot zinājis par D. Konovalova darbībām un gatavošanos teroraktiem, bet neesot par to ziņojis tiesībsargājošām instancēm.

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vērsies ar atklātu vēstuli pie ārsta un Valsts prezidenta Valda Zatlera ar lūgumu neapmeklēt atklāšanas ceremoniju Pekinas olimpiskajās spēlēs. Vēstulē P. Apinis norāda, ka Ķīnā ik gadus tiek izdarīti 2000 – 4000 nāves sodi, bet visi orgāni izmantoti transplantācijai.

Savādi, ka pilnīgi visi šie uz nāvi notiesātie labprātīgi izsaka vēlmi atdot savus orgānus transplantācijai. Tiesa, šajā atklāsmes brīdī nekad nav bijis klāt neviens neitrāls novērotājs. Visi orgāni tiek izmatoti transplantācijai un rezultāti ir lieliski. Esmu lasījis vairākas publikācijas ar norādi, ka šādi rezultāti liecina par to, ka patiesībā notiek vivisekcija (orgāni tiek izņemti no dzīva ķermeņa).

Ir vēl kāds apstāklis, ko novēroja pasaules Medicīnas asociācijas eksperti. Neticami daudz Ķīnas saimniecisko ieslodzīto izsaka vēlmi ziedot transplantācijai vienu nieri, kā rezultātā tiek izmainīts viņu tiesas spriedums.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Strādājot pie jaunā Rīgas attīstības plāna, pilsētas dome iecerējusi tajā iezīmēt vietu 20 hektāru plašam atrakciju parkam, kas būtu lielākā šāda veida izklaides vieta Baltijā. Līdz šim vērtēts tā izvietojums Mežaparkā, pret ko aktīvi iebilst iedzīvotāji. Līdzīgu izpēti veiks arī par Lucavsalu un Zaķusalu, raksta laikraksts Diena.

Rudenī notikusī Mežaparka detālplānojuma apspriešana esot raisījusi spraigas diskusijas iedzīvotāju vidū, kuri iebilda pret atrakciju parka ieceri tajā.

«Šis projekts ir pietiekami interesants, un Mežaparks ir viena no labākajām vietām, kur tematisko parku varētu izvietot. Tādi paši pētījumi būs par Lucavsalu un Zaķusalu, varbūt vēl par kādu vietu, kur tas varētu parādīties. Tā ir tēma, ko mēs skatīsim triju gadu laikā,» teicis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC).

Lai gan Mežaparka detālplānojuma darba uzdevumā nebija paredzēts izvērtēt atrakciju parka izvietojumu šajā teritorijā, tomēr pēc RD pasūtījuma veikta šāda analīze, norāda laikraksts. Balstoties uz Skandināvijas valstu pieredzi, analīzē aprēķināts - apmeklētāju skaits gadā varētu būt no 500 līdz 700 tūkstošiem. Šāda veida parkiem raksturīgas tādas atrakcijas kā amerikāņu kalniņi, karuseļi, ūdens un izglītojošas atrakcijas, šovi un ielas animācija, tehniskās izrādes, arī filmu, teātra, tehnoloģiju elementi.

Izmaksas par lidostu drošības pasākumiem, kas pārsniedz Eiropas prasības, piemēram, ķermeņa skeneri būtu jāsedz no dalībvalstu budžeta, nevis pasažieru kabatas, uzskata Eiropas Parlaments (EP).

Parlaments direktīvas priekšlikumā par gaisa satiksmes drošības izmaksām grozījumos precizē, ka dalībvalstis joprojām varētu brīvi izvēlēties, kā sadalīt izmaksas par pamata pasākumiem, kas jau ir ietverti ES drošības prasībās, proti, metāla, sprāgstvielu un šķidruma detektori, dienesta suņi, iztaustīšana.

No valstu budžeta turpretim būtu jāapmaksā tādas ierīces, kas ES aviācijas drošības metožu sarakstā nav iekļauti.

Vairākas ES valstu valdības iebilst pret šādu direktīvu, kas prasītu drošības izmaksas segt no valsts finansējuma. Dalībvalstu valdības pašlaik var brīvi piemērot savus noteikumus. Vairākums lidostu šīs izmaksas liek segt lidsabiedrībām, un tā rezultātā izmaksas galu galā sedz pasažieri.

Vienas nedēļas laikā pie mobilo sakaru operatora Bite Latvija vērsušies divi Latvijas Mobilā telefona (LMT) klienti, kas saskārušies ar nelikumīgu LMT rīcību šo uzņēmumu mobilā operatora nomaiņas procesā, Db informēja Bite.

Bite uzskata, ka LMT pārkāpj Regulatora apstiprinātos Numura saglabāšanas pakalpojuma noteikumus. Tā rezultātā radīti būtiski finansiālie un morālie zaudējumi diviem uzņēmumiem - Levadija Holding un Uzars celtniecība.

«Piesakoties mobilā operatora nomaiņai uz Biti, saņēmām no LMT rēķinu ar apmaksas termiņu tajā pašā dienā. Apstākļu dēļ elektronisko rēķinu atvērt varējām vien pēc divām dienām, līdz ar to arī apmaksu veicām 2 dienas vēlāk, bet, pat nesagaidot mūsu maksājumu, LMT ne tikai atslēdza ienākošos un izejošos zvanus, bet arī vienpusēji lauza līgumu, kā rezultātā mēs nevaram atgūt savus mobilo tālruņu numurus. Zvanot uz mūsu tālruņiem dzirdamais «Šāds numurs neeksistē» ir graujošs uzņēmuma reputācijai laikā, kad valstī valda krīze,» žēlojas Levadija Holding finanšu direktore Ilze Skujiņa.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.