Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komiteja 22.novembrī atbalstījusi struktūrfonda finansējuma piešķiršanu vēl 224 Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtētiem projektiem par kopējo attiecināmo finansējumu (ESF finansējums un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums) 5 572 137.81 lati, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

ESF vadības komiteja apstiprināja 59 Sabiedrības integrācijas fonda administrētās grantu shēmas Motivācijas programmas sociālās atstumtības riska grupām projektus, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 959 076. 97 lati (no tiem ESF finansējums veido 1 567 261.60 latus, valsts budžeta līdzfinansējums - 391 815.37 latus), kā arī 28 grantu shēmas Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai projektus. To kopējās attiecināmās izmaksas veido 1 104 896.78 latus (ESF finansējums - 883 917.43 lati, valsts budžeta līdzfinansējums - 220 979.35 lati).

Apstiprināti tika arī 44 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās grantu shēmas Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībā projekti, kas izvērtēti laika posmā no š.g 1.septembra līdz 31.oktobrim. To kopējais finansējums veido 614 432.99 latus, no kuriem ESF finansē 204 978.95 latus, valsts budžets - 263 544.36 latus, bet privātais ldzfinansējums ir 145 909.68 lati. Grantu shēmas ietvaros minētajā laika periodā noraidīti 16 projekti par kopējo finansējumu 343 858.92 lati.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gada stabilo sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvē, uzsverot fonda «nozīmīgo lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā». Vienlaikus viņi aicina «pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību».

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, akcentēja ESF lomu.

Tikšanās laikā EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektora ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis ar FM pārstāvjiem pārrunāja arī ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas perioda jautājumus.

EK pārstāvji uzsvēra, ka, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir nepieciešams sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, sevišķi risinot administratīvās efektivitātes jautājumus.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komiteja rakstiskajā procedūrā atbalstījusi 12 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ESF grantu shēmas "Nodarbināto personu kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšana" un 3 Profesionālās izglītības attīstības aģentūras administrētā konkursa "Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem" ietvaros izvērtēto un atbalstīto projektu finansēšanu.

Grantu shēmā "Nodarbināto personu kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšana" atbalstīto 12 projektu kopējais attiecināmais finansējums ir 297 tūkstoši latu, no kuriem 97 tūkstoši latu ir ESF finansējums, 125 tūkstoši - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums, bet atlikušie 75 tūkstoši privātais līdzfinansējums. Grantu shēmas ietvaros noraidīti tika 15 projekti, to kopējās attiecināmās izmaksas sastāda 382 tūkstošus latu.

Šīs grantu shēmas mērķis ir atbalstīt visu veidu komercsabiedrību darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikācijas pasākumus.

Konkursā "Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem" ESF vadības komitejas atbalstīto 3 projektu kopējais attiecināmais finansējums ir 75 tūkstoši latu, no tiem 56 tūkstoši latu - ESF finansējums, 19 tūkstoši latu valsts budžeta līdzfinansējums. Šī konkursa ietvaros ESF vadības komiteja noraidīja 17 projektus par 374 tūkstošiem latu.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Otrdien, 10. jūlijā, valdībā tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojums par pamatbudžeta asignējumu pārdali, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu. Korekcijas veiktas starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ar rīkojumu asignējumi tiek pārdalīti Labklājības ministrijas un Vides ministrijas pamatbudžetu ietvaros.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu Labklājības ministrijas pamatbudžetā veiktas korekcijas apakšprogrammā "Eiropas Sociālā fonda (ESF) nacionālās programmas nodarbinātības veicināšanai", kas paredz ESF projekta "Labklājības ministrijas pētījumi" finansējumu 5378 latu apmērā novirzīt no atalgojumu sadaļas uz atlaišanas pabalstiem. Šādas izmaiņas veiktas, jo projektu plānots noslēgt.

Savukārt apakšprogrammas "ESF projektu īstenošana" ietvaros veikta līdzekļu pārdale, samazinot finansējumu kārtējiem izdevumiem par 47 872 latiem. Tas nepieciešams, lai palielinātu finansējumu subsīdijām un dotācijām 32 282 latu apmērā, kā arī 15 000 latu apmērā - mērķdotācijām pašvaldību budžetiem. Tādejādi tiks nodrošināta ESF projektu "Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešana", "Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai" īstenošana, kā arī tiks nodrošināta ESF atklāto projektu konkursos apstiprināto projektu realizēšana.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Latvija joprojām turpina saglabāt stabilas līderpozīcijas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē.

Tā liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati jūlija beigās, Db.lv informēja Finanšu ministrijā. « Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Piemēram, šā gada aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts finansējums 355 tūkstošu latu apmērā doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet šā gada jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.

Līdz 2013. gada janvāra vidum Eiropas Komisija Latvijas valsts budžetā atmaksājusi 325 milj. Ls jeb 79,3 % no kopējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīruma, informē Finanšu ministrija.

Minētais atmaksu apjoms ļāvis Latvijai kļūt par sekmīgāko ESF līdzekļu apguvēju. Otrajā vietā ierindojusies Igaunija, kam Eiropas Komisija atmaksājusi gandrīz 73,5 %, bet trešajā Īrija, kam atmaksāti gandrīz 70 % no kopējā ESF piešķīruma.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas panākumi ESF līdzekļu apguvē ir skaidrojami ar « ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados» un mērķtiecīgu šo līdzekļu izmantošanu darba tirgus aktivizēšanai.

Ne tik veiksmīgi sokas ar citu ES fondu apgūšanu – Eiropas Komisijas atmaksas par jau īstenotiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem veido 49, 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt Kohēzijas fonda finansējums atgūts mazliet vairāk nekā 46 % apmērā no kopējā piešķīruma.

Latvijas izglītības iestādes pilnībā, 100% apmērā izmantojušas Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) provizoriskie aprēķini.

Periodā no 2004. līdz 2006. gadam izglītībai Latvijā tika piesaistīti 48,38 miljoni latu, ko veido ESF un Latvijas valsts publiskais finansējums. Valsts ir uzņēmusies papildu virssaistības vairāk nekā 5 miljonu latu apmērā.

Visa plānošanas perioda laikā tika noslēgti līgumi par 665 atklāto konkursu projektu īstenošanu un 18 nacionālo programmu projektu īstenošanu. Kopā administrēti 683 projekti. Tos izstrādājušas un īstenojušas dažādas mācību iestādes visā Latvijā: gan valsts, gan pašvaldību, gan privātas izglītības iestādes, t.sk. augstskolas, vispārējās un profesionālās izglītības mācību iestādes. Projektus īstenojušas arī sabiedriskas organizācijas, biedrības u.c. organizācijas. Projektu tematika bijusi daudzveidīga, taču pamatā tā vērsta uz izglītības satura un materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un būtisku kvalitātes uzlabošanu, kā arī izglītības iestāžu prestiža celšanu.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Parakstīti līgumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanu sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai Rīgas plānošanas reģionā.

Rīgas plānošanas reģionā atbalstītie projekti tiks īstenoti par kopējo summu aptuveni 1,7 milj. Ls apmērā. Projektu īstenotājiem sociālo pakalpojumu attīstīšanā nebūs jāiegulda savs līdzfinansējums, jo visas projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā nodrošinās ESF atbalsts.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir noslēgusi līgumus ar 18 projektu īstenotājiem, kas ar ESF atbalstu attīstīs sociālos pakalpojumus Rīgas plānošanas reģionā. Lielāko daļu no Rīgas plānošanas reģionā atbalstītajiem projektiem (11) iecerēts īstenot Rīgā un Jūrmalā. Pa diviem projektiem tiks īstenoti Lielvārdes un Siguldas novados, pa vienam – Ikšķilē, Salaspilī un Salas pagastā. Rīgas pilsētā īstenojamie projekti galvenokārt ir vērsti uz bērnu un ģimeņu sociālo rehabilitāciju un aprūpi – bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, ģimenēm ar bērniem ar kustību un attīstības traucējumiem, ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana u.c. Īpašu sociālās rehabilitācijas programmu iecerēts izstrādāt un īstenot Bērnu slimnīcas Vecāku mājas iemītniekiem. Jūrmalā tiks veidoti dienas centri bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī romu tautības iedzīvotājiem, darbu uzsāks Jauno māmiņu māja. Plānots ieviest pavadoņa pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem. Siguldas novadā tiks uzsākts jauns pakalpojums – aprūpe mājās, savukārt Ikšķiles novada Dienas centrā iecerēts veidot Mobilo brigādi. Divu Rīgas plānošanas reģionā atbalstīto projektu aktivitātes ietvers no ieslodzījuma vietām atbrīvotu personu sociālo rehabilitāciju.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Eiropas Sociāla fonda (ESF) aktivitātē Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai tiks rīkota atlases otrā kārtā, lai nodrošinātu iespēju augstskolām motivēt studentus maģistrantūras studijām prioritāros studiju virzienos, piešķirot labākajiem studentiem stipendijas.

Otrās atlases kārtas kopējais finansējums ir 2,63 milj. Ls, no kuriem ESF līdzfinansējuma apmērs ir 89,53% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Projekta īstenošanai finansējums 10,47% apmērā tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbilstoši noteikumiem ESF stipendiju var saņemt maģistrants, kas studē pilna laika maģistra studiju programmā kādā no prioritārajiem virzieniem: dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; lauksaimniecība; veselības aprūpe; vides aizsardzība; transporta pakalpojumi un māksla (starpdisciplinārā studiju programmā).

Valdības apstiprinātie noteikumi paredz, ka otrajā atlases kārtā iesniegt projektus tiks uzaicinātas tikai tās augstskolas, kuras pēdējo trī gadu laikā nodrošinājušas studējošo skaita pieaugumu valstī prioritārajās maģistra studiju programmās.

Latvija starp divdesmit septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm joprojām ierindojas pirmajā vietā pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām atmaksām valsts budžetā Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros, liecina jaunākie dati.

Savukārt pēc EK atmaksām visu trīs fondu (ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) ietvaros Latvija starp divpadsmit jaunajām dalībvalstīm ierindojas sestajā vietā, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča.

«Tie ir ļoti labi rezultāti, pat neskatoties uz grūtībām ar privāto un pašvaldību līdzfinansējumu šī brīža ekonomiskajā situācijā, kas parāda, ka ES fondu vienkāršošanas ietvaros saīsinātie maksājumu termiņi un maksājumu plūsmas paātrināšana ir devusi rezultātu,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Lai piedāvātu iespēju noteiktu laiku strādāt valsts subsidētā darba vietā tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši u.c., Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi projektu pieņemšanu Eiropas fondu programmā nodarbinātības jomā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zvereva.

Tāpēc līdz 26.maijam LM aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu saņemšanai, lai turpmākos piecus gadus varētu līdzfinansēt aptuveni 500 darbavietas bezdarbnieku nodarbināšanai.

Iesniegtais NVA projekts tiks izvērtēts ne ilgāk kā triju mēnešu laikā, un LM ar NVA plāno līgumu noslēgt septembrī.

Strādājot valsts subsidētā darba vietā, bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

NVA izstrādātajā projektā ir jāparedz, ka nepieciešamības gadījumā darba vietā invalīdiem nodrošinās nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus – pavadoņus, surdotulkus vai ergoterapeitus.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Saskaņā ar reģionos izstrādātajām sociālo pakalpojumu attīstības programmām, nevalstiskās organizācijas, komersanti, valsts un pašvaldības institūcijas varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu alternatīvo sociālo pakalpojumu ieviešanai pilsētās un novados.

To šodien, 21.jūnijā, atbalstīja valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas izstrādātos MK noteikumus ESF aktivitātei Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos.

Lai ieviestu minētos pakalpojumus, paredzēts, ka jau šī gada rudenī Nodarbinātības valsts aģentūra izsludinās atklātu projektu iesniegumu konkursu, kurā piedalīties varēs valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un komersanti, kas ir reģistrējušās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Būtiski, ka projektu īstenotājiem nebūs jāiegulda līdzfinansējums, jo projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā segs ESF atbalsts.

Šodien, 2. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja divus Ministru kabineta noteikumus (noteikumi), kas nosaka īstenošanas kārtību divām Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātēm - kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana un sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana, tādējādi dodot iespēju drīzumā uzsākt projektu atlasi.

Pirmie noteikumi nosaka projektu izstrādes un atbalsta saņemšanas nosacījumus ESF apakšaktivitātei Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana, Db.lv informēja Valsts kancelejā.

Tās mērķis ir paaugstināt publiskā pārvaldes institūciju darbības un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šīs aktivitātes ietvaros projektus varēs iesniegt valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni un novadu pašvaldības. Plānots, ka līdz 2013. gadam atbalstu saņems 98 institūcijas un pārvaldes iestāžu skaits, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, pieaugs par 25 procentiem. Kopumā Latvijai pieejamais finansējums šai aktivitātei ir 2 248 973 latu, tai skaitā ESF līdzfinansējums 1 911 627 latu.

Bezdarbnieku nodarbināšanai subsidētajās darba vietās Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt gandrīz 3 miljonus latu. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ESF, bet pārējo – valsts budžets.

LM atbalstījusi gandrīz 500 darba vietu subsidēšanu no Eiropas fondu naudas, lai tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki, jaunieši, ilgstošie bezdarbnieki u.c. būtu iespēja noteiktu laiku strādāt un pēc tam iekārtoties pastāvīgā darbā.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013. gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93.4 miljonus latu no ESF un 11.7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas izstrādātās nodarbinātības veicināšanas programma saņēmusi 550,65 miljonu eiro jeb 387 miljonu latu finansējumu no ES. Programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izglītību un palīdzēt viņiem apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Ik gadu ESF kopumā nodrošina 10 mljrd. finansējumu ES valstīm. Paredzēts, ka no 2007. līdz 2013. gadam ES finansējums 27 savienības dalībvalstīm sasniegs 75 mlrd. eiro, kas ir vairāk nekā 10% no kopējā ES budžeta. Dalībvalstis un reģioni izstrādā un iesniedz ESF savas darbības programmas, ņemot vērā vietējās vajadzības. Latvijā ESF atbalstītajai darbības programmai septiņu gadu laikā ir paredzēts finansējums vairāk nekā 550 milj. eiro (aptuveni Ls 387 milj.) apmērā.

Latvijā ESF koncentrēsies uz izglītības sistēmas modernizēšanu un pielāgošanu darba tirgus prasībām. Tas palīdzēs cilvēkiem būt labāk sagatavotiem darbam, kā arī veicinās pašnodarbinātību un uzņēmējdarbības uzsākšanu. ES atbalstīs Latvijas centienus, lai padarītu darba vidi drošāku un veselīgāku un valsts pārvaldes sistēmu – efektīvāku. Turklāt fonds veicinās arī sociālo integrāciju, palīdzot ekonomiski neaktīviem vai nelabvēlīgos apstākļos nonākušajiem iedzīvotājiem atrast jaunas un labākas darba vietas.

Pašvaldībām pērnā gada nogalē avansā izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls, ko tās varēs izmantot savas administratīvās kapacitātes celšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Spriežot pēc VARAM apkopotās informācijas, pašvaldībām izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls dažādu speciālistu piesaistīšanai un vēl 1,088 milj. Ls - teritorijas plānojumu un attīstības plānu izstrādei.

VARAM Investīciju departamenta Reģionālās attīstības programmu nodaļas vadītāja Elīna Kārkla paskaidroja, ka līdzekļi, kurus pašvaldības saņēmušas speciālistu algošanai, izmaksāti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai. Uz ESF finansējumu 100 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām varējušas pretendēt visas pašvaldības, izņemot Rīgu. Nedz valsts, nedz pašu pašvaldību līdzekļi speciālistu algošanā netikšot ieguldīti - visi līdzekļi nāks no ESF.