Finanses

Fiksētas likmes izsolē nepārdod visas valsts obligācijas

Valters Paiders [email protected], 23.01.2003

Jaunākais izdevums

Lai gan trešdien valsts obligāciju izsole noritēja veiksmīgi, vakar fiksētas likmes izsolē Valsts Kasei tomēr neizdevās pārdot visas obligācijas.

Jāatzīmē, ka netika pārdota tikai neliela daļa no piedāvātajām obligācijām (piedāvāja obligācijas 5 milj. Ls vērtībā, pārdeva obligācijas 4.98 milj. Ls vērtībā). Jāatgādina, ka trešdien Finansu ministrija konkurējošā daudzcenu izsolē komercbankām piedāvāja iegādāties 5 gadu obligācijas 20 milj. Ls nominālvērtībā. Komercbanku interese bija liela un tika pārdotas visas piedāvātās obligācijas. Ienesīguma likme tika noteikta 4.65% gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo izsoli, obligāciju ienesīguma likme ir samazinājusies par 73 bāzes punktiem.

Izsoles rezultāti diezgan asi kontrastē ar situāciju obligāciju otrreizējā tirgū - līdzīga termiņa obligācijas Fondu biržā varēja iegādāties, ja to ienesīgums bija 4.10 - 4.20 %. Iespējams, ka arī otrreizējā tirgū obligāciju ienesīguma likmes kaut nedaudz, bet tomēr kāps un tirdzniecība ar valsts obligācijām aktivizēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valsts parādzīmes arī var būt pievilcīga investīcija

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.

Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Latvijas Unibankas» Latvijas naudas tirgus apskats 8.-12. septembrī

Valters Paiders [email protected], 12.09.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Unibanka

Trešdien valsts desmit gadu obligāciju izsolē netika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri, bet to vidējā diskonta likme palielinājās. Kopumā izsolē, kurā piedāvāja obligācijas 12 miljonu latu vērtībā, piedalījās sešas bankas. Tās vērtspapīrus pieprasīja 11,346 miljonu latu vērtībā. Tomēr obligācijas tika pārdotas tikai 8,946 miljonu latu apjomā, jo valsti neapmierināja visas banku piedāvātās likmes. Bankas piedāvāja gada peļņas likmes no 5,45% līdz 4,95% un vidējā likme, salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju izsoli, palielinājās par 0,26 procentpunktiem līdz 5,15%.

Savukārt ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika piedāvātas obligācijas par trīs miljoniem latu, taču izsoles dalībnieku pieteikumi bija tikai par 1,5334 miljoniem latu. Izsolē piedalījās divi dalībnieki, kas vēlējās iegādāties obligācijas ar desmit gadu atmaksas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB Unibankas Latvijas naudas tirgus apskats 9.-13. maijā

Valters Paiders [email protected], 13.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibanka

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē 11. maijā samazinājās sešu mēnešu parādzīmju likmes, bet visi vērtspapīri netika pārdoti. Izsolē, kurā sešu mēnešu parādzīmes piedāvāja par 4 miljoniem latu, piedalījās trīs bankas, kas sešu mēnešu parādzīmes pieprasīja 9,86 miljonu latu vērtībā. Tika pārdoti vērtspapīri 1,2 miljonu latu vērtībā, jo Valsts kasi neapmierināja visas piedāvātās likmes. Sešu mēnešu parādzīmju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 2,4% apjomā, kas ir par 0,72 procentpunktiem mazāka nekā iepriekšējā izsolē, kas notika janvārī.

Valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē 12. maijā pārdotas visas piedāvātās sešu mēnešu obligācijas. Latvijas Centrālajā depozitārijā notikušajā izsolē piedalījās trīs dalībnieki, kuru pieteikumi veidoja 1,115 miljonus latu. Izsolē pārdotas valsts parādzīmes viena miljona latu apmērā. To vidējā diskonta likme, kas tika noteikta 11.maija konkurējošajā izsolē un lietota nekonkurējošajā izsolē, bija 2,4% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» naudas tirgus apskats 20.-24. janvārī

Valters Paiders [email protected], 24.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management analītiķis

Par interesantāko notikumu Latvijas naudas tirgū pagājušajā nedēļā neapšaubāmi var uzskatīt Latvijas valdības iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoli - pirmo šajā gadā, kurā interesentiem tika piedāvātas jau ierastās 5 gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2007. gada maijā par kopumā 25 miljoniem latu. Trešdienas konkurējošajā izsolē bija novērojama salīdzinoši liela interese par šiem vērtspapīriem (banku kopējais pieprasījums pārsniedza 30 miljonus LVL), ko var skaidrot gan ar janvāra beigās gaidāmo 3 gadu obligāciju emisijas 25 miljonu latu apjomā dzēšanu, gan ar pašu faktu, ka tādi papīri tirgū sen nav redzēti (pēdējo reizi 5 gadu obligācijas tika izsolītas gandrīz piecus mēnešus atpakaļ). Dažu tirgus dalībnieku interese bija tik dedzīga, ka tie nopirka obligācijas ar 4.29% zemu ienesīgumu. Tajā pat laikā agresīvāk noskaņotie dalībnieki savā īpašumā ieguva obligācijas ar 4.84% augstu ienesīgumu. Rezultātā izsolē tika pārdotas visas obligācijas un vidējais ienesīgums izsolē bija 4.65% - par 0.73 procenta punktiem zemāks nekā iepriekšējā šo vērtspapīru izsolē septembra sākumā. Arī ceturtdienas fiksēta ienesīguma izsolē tika pārdoti praktiski visi vērtspapīri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no šā gada septembra līdz gada beigām.

ST fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«UNIBANKAS» naudas tirgus apskats 26.03.-01.04.

Ainars Sedlenieks [email protected], 01.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Otrdien 22. martā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē tika pārdotas visas piedāvātās piecu gada obligācijas 16 miljonu latu vērtībā, bet to procentu likme sasniedza vēsturiski viszemāko līmeni. Izsolē piedalījās astoņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 54.9 miljonu latu nominālvērtībā. Obligāciju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 3,3% apjomā, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Arī 23. martā valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri kopumā četru miljonu latu apjomā. Izsolē piedalījās septiņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 12.11 miljonu latu nominālvērtībā. Kopumā piecu gadu obligācijas šogad paredzēts pārdot 40 miljonu latu vērtībā, un pirmās izsoles par 20 miljoniem latu notika jau februārī. Tādējādi pēc marta šie vērtspapīri vairs netiks izsolīti. Pašlaik piecu gadu obligācijas ir apgrozībā 228 miljonu latu vērtībā. Latu likviditāte komercbanku sistēmā saglabājas augstā līmenī, tādēļ arī vienas nakts likme komercbanku sistēmā pārskata perioda laikā nav būtiski mainījusies. Komercbanku obligātās rezerves Latvijas Bankā pārskata perioda beigās bija LVL 273 miljonu apmērā un vēl LVL 30 miljoni bija izvietoti depozītos Latvijas Bankā, turpretī obligāto rezervju prasība ir tikai LVL 224 miljoni. Tādēļ sagaidāms, ka procentu likmes tuvākā mēneša laikā neaugs, savukārt to tālāku kritumu ierobežo apstāklis, ka par Latvijas Bankas depozītā izvietotajiem latu resursiem komercbankas var nopelnīt vismaz 2% atkarībā no depozīta termiņa. RIGIBOR vienas nakts likme pārskata perioda laikā samazinājās par 3 punktiem līdz 2.39% līmenim. Vienas nedēļas likme nokritās par 6 punktiem līdz 2.63%. RIGIBOR trīs mēnešu likme samazinājās par 21 punktu līdz 2.99%, un arī sešu mēnešu likme nokritās par 21 punktu līdz 3.19%. Savā 22. marta sanāksmē ASV centrālā banka paaugstināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2.75%. Tas bija jau septītais bāzes likmes paaugstinājums kopš 2004. gada jūnija, pa vienam katrā centrālās bankas sanāksmē. Daudz lielāka uzmanība finansu tirgos tika pievērsta centrālās bankas norādei, ka inflācija ASV pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusies, kas varētu kalpot par ieganstu straujākai procentu likmju paaugstināšanai tuvāko ceturkšņu laikā (+50 bāzes punkti jūnija beigās paredzētajā sanāksmē). Lai arī Čikāgas Tirdzniecības Padomes nākotnes darījumi rāda, ka tirgus joprojām sagaida, ka gan maijā, gan jūnijā bāzes likme tiks paaugstināta par 25 bāzes punktiem, augstāki inflācijas rādītāji tuvāko 3 mēnešu laikā varētu likt ASV centrālajai bankai izlemt par straujāku likmju paaugstināšanu. Tā jau marta inflācijas rādītāji, kas tika publicēti pēc pēdējās ASV centrālās bankas sanāksmes, pārsniedza prognozes un krietni saviļņoja finansu tirgus. Katrā ziņā jāsaka, ka ASV centrālā banka ir spērusi pirmos soļus, lai sagatavotu finansu tirgus iespējamai straujākai procentu likmju paaugstināšanai. Tas ir licis arī tirgus dalībniekiem apsvērt, ka šī gada otrajā pusē bāzes likme varētu sasniegt 4%, kas pēc pēdējiem pētījumiem ir likmes “neitrālais līmenis”, pie kura procentu likmes nedz stimulē, nedz bremzē valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt eiro bāzes likme jau 21 mēnesi ir nemainīgā 2% līmenī. Eiropas Centrālās Bankas sniegtais reģiona ekonomisko risku novērtējums liecina, ka Eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempiem ir tendence samazināties, savukārt inflācijai – tieši pretēji, palielināties, kas saistāms arī ar patlaban zemo procentu likmju izraisīto naudas daudzuma palielināšanos. Tādēļ tirgus dalībnieki sagaida, ka šī gada trešajā ceturksnī bāzes likme varētu tikt palielināta par 25 bāzes punktiem un tam sekojošo divu ceturkšņu laikā – vēl par 25 bāzes punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātpersonas Latvenergo obligācijas iegādājušās pat vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā

Nozare.lv, 12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātpersonas iegādājas AS Latvenergo obligācijas pāris tūkstošu līdz vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, liecina banku pārstāvju teiktais.

SEB bankas brokerpakalpojumu vadītāja Nataļja Točelovska teica, ka raksturīgākās summas ir 10 000 eiro, 20 000 eiro, arī 50 000 eiro (7000 - 35 000 latu). Savukārt Swedbank vecākā finanšu produktu pārdošanas speciāliste Jekaterina Komkova norādīja, ka summas ir dažādas, sākot no pāris tūkstošiem eiro pēc nominālvērtības līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Viņa piebilda, ka apjomu nosaka katram klientam pieejamie brīvie līdzekļi, kā arī katra konkrētā klienta jau esošais investīciju portfelis, ja tāds ir.

Lūgta novērtēt privātpersonu interesi, Točelovska sprieda, ka viss ir relatīvs. Ņemot vērā, ka korporatīvās obligācijas tirgū līdz šim bija pieejamas minimāli, Latvenergo mēroga obligāciju nebija un tirgus nebija aktīvs, viņasprāt, aktivitāti var vērtēt kā labu. Komkova privātpersonu interesi vērtēja kā ļoti labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«UNIBANKAS» naudas tirgus apskats 20.09.-24.09.

Ainars Sedlenieks [email protected], 27.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Trešdien 22. septembrī valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē Finanšu ministrijai izdevies pārdot visas piedāvātās desmit gadu obligācijas 12 miljonu latu vērtībā. Izsolē piedalījās sešas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 27,273 miljonu latu nominālvērtībā. Obligāciju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 4,86% apjomā, kas ir par 0,02 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Savukārt 23. septembrī valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri kopumā trīs miljonu latu apjomā. Izsolē piedalījās septiņi dalībnieki, kuru pieteikumi sasniedza 9,85 miljonus latu. Pārskata perioda beigās, tuvojoties rezervju izpildes perioda beigām, vienas nakts likme komercbanku sistēmā būtiski samazinājās, kas saistāms ar virsrezervēm atsevišķu komercbanku rīcībā. Komercbanku sistēmas likviditāti palielināja arī apgrozībā esošo Latvijas Bankas swap un repo izsolēs izsniegto latu resursu palielināšanās par 7 miljoniem latu. Sagaidāms, ka nākamajā pārskata periodā līdz ar jauna rezervju izpildes perioda sākšanos vienas nakts likme atkal atgriezīsies pie 3.5% līmeņa. Līdz ar jauna rezervju izpildes perioda sākumu RIGIBOR vienas nakts likme nedēļas laikā palielinājās par 22 punktiem līdz 4.04% līmenim. Vienas nedēļas likme palielinājās par 21 punktu līdz 4.10%. RIGIBOR trīs mēnešu un sešu mēnešu likmes palika nemainīgā 4.14% un 4.37% līmenī attiecīgi. Savā 21. septembra sanāksmē ASV centrālā banka palielināja bāzes likmi par 0.25% līdz 1.75% līmenim. Tas bija trešais bāzes likmes paaugstinājums pēc kārtas, tomēr bāzes likme joprojām ir zemākajā līmenī kopš 1962. gada. Pie patreizējās ekonomiskās izaugsmes tempiem procentu likmes ir neatbilstoši zemā līmenī un, ja tiktu atstātas nemainīgas ilgākā laika posmā, tās varētu izraisīt inflācijas kāpumu. Tādēļ ASV centrālās bankas veiktā rīcība tiek uzskatīta par procentu likmju palielināšanu līdz ekonomiskajai izaugsmei atbilstošajam līmenim, nevis ekonomikas pieauguma tempu iegrožošanu. Attiecībā uz tālāko procentu likmju attīstību centrālā banka norādīja, ka arī turpmāk procentu likmes tiks paaugstinātas pakāpeniski. Taču, ņemot vērā bankas minēto inflācijas pieauguma tempu samazināšanos, tiek pieļauts, ka kādā no šajā gadā atlikušajām 2 sanāksmēm (10. novembrī un 14. decembrī) bāzes likmes varētu arī tikt atstātas nemainīgas. Patlaban Čikāgas Tirdzniecības Biržas nākotnes darījumi paredz 81% varbūtību, ka ASV centrālās bankas novembra sanāksmes laikā bāzes likme tiks paaugstināta līdz 2%, kas nozīmē, ka decembra sanāksmes laikā ASV centrālā Banka atstās tās nemainīgas. Tomēr būtiska ietekme uz tālāku procentu likmju pieaugumu būs arī sekojošajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas sniegs labāku priekšstatu par ekonomiskā pieauguma raksturu. Savukārt Eirozonā bāzes likme joprojām ir nemainīgā 2% līmenī. Lai arī pēdējo nedēļu laikā līdz ar augošo naftas cenu izraisīto inflācijas kāpumu aktuāls ir kļuvis arī jautājums par bāzes likmes paaugstināšanu, šādu soli neļauj veikt visai lēnā ekonomiskā izaugsme. Patērētāji joprojām ir neaktīvi un norūpējušies par savām un reģiona ekonomikas nākotnes izredzēm, tādēļ ekonomiskā pieauguma pamatā ir tikai eksports. Šādos apstākļos arī Eiropas Centrālās Bankas prezidents ir norādījis, ka bāzes likmes paaugstināšana tuvākajā laikā nav gaidāma. Patreizējos ekonomiskajos apstākļos Eiropas Centrālā Banka procentu likmes eiro varētu paaugstināt ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Pensija Indexo - vai viss ir tik skaisti, kā tiek solīts?

Arturs Miezis, valdes loceklis, Ieguldījumu brokeru sabiedrība «Amenda Markets», 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neilgi pēc ziņas par Indexo 2. līmeņa pensiju plānu reģistrāciju Twitter pamanīju šādu diskusiju:

https://twitter.com/krizdabz/status/881888088263450625

Biju pārsteigts, kad, cenšoties atrast dažādus viedokļus, tajā skaitā, par riskiem, tā arī neko neatradu. Pamatā varēja novērot «reliģisku» indeksu fondu slavināšanu un jebkura cita viedokļa kritizēšanu bez plašākiem argumentiem. Arī no Indexo puses kādu paškritiskāku «blakusefektu» apskatu viņu pārvaldīšanas metodei neatradu.

Lai arī absolūti atbalstu konkurences palielināšanos un pamatotu komisiju samazināšanu pensiju pārvaldīšanas jomā, tomēr vēlos īsi ieskicēt, ka Indexo piedāvātajā variantā ir arī savas ēnas puses. Diemžēl šeit neiztikt bez iedziļināšanās tehniskās finanšu niansēs, un tas tikai pierāda, ka viss nav tik vienkārši, kā tiek pasniegts. Vēl jo vairāk - jāatceras, ka šajā gadījumā uz spēles ir likti būtiski nākotnes uzkrājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parex Asset Management Baltijas naudas titrgus apskats

Ainars Sedlenieks [email protected], 26.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset ManagementLatvija Aizvadīto nedēļu Latvijas starpbanku naudas tirgus likmes noslēdza ar sīku pieaugumu. Nedēļas laikā RIGIBOR overnight likme pakāpās par 0.03 procenta punktiem, līdz 3.94%, vienas nedēļas likmes pieauga par 0.06%, līdz 3.99%, bet mēneša likme palielinājās par 0.07%, līdz 4.00%. Sagaidāms, ka arī nākamajā nedēļā likmes daudz nemainīsies, jo banku rezervju apjomi pašreizējā brīdī nedaudz pārsniedz Latvijas Bankas noteikto minimālo rezervju līmeni. Apmierinot pieprasījumu pēc latu resursiem, Latvijas Banka ar Repo izsoļu palīdzību tirgū iepludināja mazliet vairāk par 83 miljoniem latu, no kuriem lielākā daļa (96.3%) tika izsniegti darījumos ar atmaksas termiņu 7 dienas. Rīgas Fondu biržā parāda vērtspapīru tirgus kopējais apgrozījums atskaites periodā samazinājās līdz 2.26 miljoniem latu. Lielākais apgrozījums tika reģistrēts ar Hipotēku Bankas ķīlu zīmēm, kuru dzēšanas termiņš ir 2013. gada 15. augusts. Tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem veidoja lielāko daļu (53%) no apgrozījuma. Aizvadītajā nedēļā latu obligāciju cenas nedaudz pieauga, bet eiroobligāciju cenas nedaudz samazinājās. 26. augstā notika valsts vērtspapīru izsole, kurā piedāvāja 12 mēnešu parādzīmes 8 miljonu latu apmērā. Izsolē pārdeva visu piedāvāto apjomu ar vidējo svērto diskonta likmi 3.64%. Valsts Kases noteiktā maksimālā likme bija 3.80%. Arī nākamajā dienā notikušajā fiksētas likmes izsolē tika pārdoti visi vērtspapīri 2 miljonu LVL apjomā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, ražotāju cenas šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājušās par 0.5%. Ja salīdzina ražotāju cenas ar 2003.gada jūliju, tad tās ir pakāpušās par 9.3%. Pēc Valsts kases informācijas, valsts parāds ir pieaudzis par 8.7 miljoniem latu, līdz 935.4 miljoniem latu. Lietuva Aizvadīto nedēļu Lietuvas starpbanku naudas tirgus likmes noslēdza praktiski bez izmaiņām. VILIBOR O/N likme nedēļas laikā samazinājās par 0.02 procenta punktiem, līdz 2.03%, vienas nedēļas darījumu likme noslīdēja par 0.01 procenta punktu, līdz 2.07%, kamēr viena mēneša darījumu likme pārskata periodu noslēdza par 0.02% augstāk, pie 2.18% atzīmes. Lietuvas valsts parāda vērtspapīru izsolē 23. augustā tika pārdotas 1 gada parādzīmes 20 miljonu litu apjomā. 2005. gada 28. jūlijā dzēšamo vērtspapīru vidējā ienesīguma likme palielinājās par 0.026%, līdz 2.347%, salīdzinot ar šīs pašas emisijas parādzīmju izsoli 26. jūlijā. Nākošā izsole notiks 30. augustā, kurā papildus izsolīs 3 gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2007. gada 19. jūlijā. Pagājušajā nedēļā valsts parāda vērtspapīru apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā samazinājās līdz 13.2 miljoniem litu. Kārtējo reizi lielāko apgrozījuma daļu (98%) veidoja darījumi ar papīriem, kuru dzēšanas termiņš ir virs gada. Pārskata perioda ietvaros litos nominēto valsts obligāciju un Lietuvas eiro obligāciju cenas nedaudz samazinājās. Lietuvas Statistikas pārvalde augustā prognozē patēriņa cenu pazeminājumu par 0.2%. Jūlijā ražotāju cenu indekss pieaug par 3.8%, salīdzinot ar 2003.gada jūliju Igaunija Igaunijas starpbanku naudas tirgus likmes arī pagājušajā nedēļā nemainījās. Viena mēneša TALIBOR likme turējās pie 2.37% atzīmes, bet sešu un divpadsmit mēnešu darījumu likmes atskaites periodu noslēdza attiecīgi 2.50% un 2.63% līmeņos. Pagājušajā nedēļā Igaunijas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēto parāda vērtspapīru kopējais apgrozījums saruka līdz 4.58 miljoniem kronu. Pārskata periodā visaktīvāk tika tirgotas Fenninger AS obligācijas. Darījumi ar šīm obligācijām sastādīja 76% no kopējā apgrozījuma ar parāda vērtspapīriem. Igaunijas vietējās valūtas nominēto obligāciju cenas palielinājās, bet ārvalstu valūtās nominēto obligāciju cenas nedēļas laikā nemainījās. Kā ziņo Igaunijas Statistikas birojs, ražotāju cenu indekss jūlijā nemainījās, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, ražotāju cenas ir pieaugušas par 3.8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neliels pieprasījums pēc vērtspapīriem

, 29.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 28.martā valsts vidēja termiņa vērtspapīru konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdotas obligācijas ar atmaksas termiņu 2 gadi par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 145 tūkstoši ar vidējo peļņas likmi 5,959% gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts kase.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē tika piedāvātas obligācijas par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 12 miljoni, bet pieprasījuma apjoms bija Ls 4,395 miljoni.

Ņemot vērā augstās ienesīguma likmes šajā izsolē, kā arī likviditātei pieejamo finanšu resursu atlikumu, ko Valsts kase papildināja, palielinot iepriekšējās izsolēs pārdoto parādzīmju un obligāciju apjomus, šodien notikušajā izsolē tika pieņemts lēmums ierobežot aizņemšanās apjomus.

Salīdzinoši nelielo pieprasījumu pēc vērtspapīriem šajā izsolē noteica zemā latu naudas tirgus likviditāte, par ko liecina arī paaugstinātās procentu likmes darījumiem starpbanku naudas tirgū.

Valsts kases maksimāli pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 6% līmenī. Maksimālā apmierinātā peļņas likme šajā izsolē bija 6%, bet vidējā svērtā – 5,959%. Šī vidējā svērtā peļņas likme tiks izmantota 29.marta fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošajā) izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika procentu likmju tendences ir izsaukušas noguldītāju vilšanos. Latvijas finanšu tirgi nekad agrāk nav pieredzējuši tik zemas procentu likmes. Daudzos gadījumos tās ir zem 1% gadā, vairāk nekā divreiz mazākas par inflācijas līmeni. Tas raisa pārdomas - kā nodrošināt, lai mūsu uzkrājumi pelna vairāk, nekā atņem inflācija.

Dainis Rozenfelds,

Mandatum Life Latvijas filiāles Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Kāpēc tas notika?

Procentu likmju svārstības laika gaitā ir parasts process. Tas atspoguļo makroekonomiskos ciklus. Ekonomika vienmēr ir attīstījusies viļņveidīgi, un procentu likmes tāpat. Kad pasaules ekonomika piedzīvo augšupeju, tajā pašā virzienā dodas arī procentu likmes. Un pretēji – kad ekonomikas izaugsme palēninās, procentu likmes samazinās.

Skatoties no šīs perspektīvas, var viegli prognozēt, ka noguldījumu likmes kādu dienu atkal kāps, taču tas nenotiks tik drīz. Tādēļ cilvēkiem, kas savus uzkrājumus ielikuši noguldījumos, joprojām galvassāpes sagādās tas, kā parūpēties, lai nauda nezaudētu savu vērtību inflācijas dēļ. Pašreiz inflācijas līmenis ir apmēram divreiz augstāks par vidējām noguldījumu procentu likmēm tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST jaudas fiksētās maksas kompensēšanai plānots 30,476 miljonu eiro finansējums

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā likumprojektā, ko otrdien plānots skatīt valdībā.

KEM norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsoļu aisberga neredzamā daļa

Ingrīda Drazdovska, Db, 25.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

Komentāri

Pievienot komentāru