Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Nē, uz to nevar atbildēt.

Bet vai tas ir pareizs uzstādījums?

Tas ir saprotams un loģisks uzstādījums. Pirmie Baltijas jaunuzņēmumi, kam ir bijusi pieeja riska kapitālam, tiešām nav palikuši Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā, bet ir kļuvuši par starptautiskām kompānijām. Tāda tiešām ir starptautiskā tirgus reālija.

Viens aspekts, kā uz to skatīties, ir saprast, kā vietējā ekonomika aizvien var turpināt no tādas internacionalizācijas iegūt. Viena atbilde ir prasmju pārnese uz vietējo ekonomiku, kad šīs internacionalizētās kompānijas turpina lielu daļu savu tehnoloģiju būvēt vietējā tirgū, jo viņi labi pazīst tā konkurētspējīgās puses.

Kā investoriem un uzņēmējiem mums ir jāsaprot, ko kompānijas varētu gribēt pārcelt uz lielākiem Eiropas tirgiem vai ASV, tomēr ļoti bieži tieši inovatīvo tehnoloģiju ražošana paliek turpat. Un tas nozīmē, ka šeit tiek radītas kvalificētas darbavietas. Ir jāņem vērā, kuriem mērķa tirgiem produkti tiek radīti un ASV vai britu klients vislabāk gribēs pirkt no savas jurisdikcijas kompānijas, tāpēc tai ir jābūt tur. Bet kur attiecīgā tehnoloģija ir radīta un ražota, klientam jau vairs nav svarīgi.

Tas ir līdzīgi kā ar diasporas kompetenci, kas paliek mūsējā, arī esot citur.

Precīzi. Citos tirgos tas ir vēl izteiktāk nekā Latvijā, bet talantīgo cilvēku zaudēšana īstermiņā daudzviet ir izrādījies ieguvums ilgtermiņā. Jo cilvēkiem ir tieksme atgriezties, un atgriežas viņi ar lieliskām prasmēm un pieredzi. Un arī paliekot citur, viņi ļoti labi darbojas zināšanu pārnesē. Ir pat grūti novērtēt to jauno tehnoloģiju profesionāļu labvēlīgo efektu, kas ir pieredzējuši starptautisko korporāciju un tirgu vērienu un tad izpratni par to ienes savā vietējā tirgū.

Šeit, Baltijā, jau nav dziļu tirgu. Piemēram, programmatūras inženierijā Latvijā ir ļoti grūti sameklēt programmētājus dažām valodām, jo iepriekš tās nav bijušas pieprasītas. Bet kāds latvietis citur pasaulē gan jau to zina. Tas arī nav tikai ar skolu un izglītību vien atrisināms jautājums. Konkrētu programmētāju deficīts ir problēma viscaur Centrālajā un Austrumeiropā. Jūsu augstskolas dara lielisku darbu, izglītojot programmētājus, bet tam ir arī cits līmenis – ka attiecīgie talanti ir jāpiesaista, un tie var tikt apmācīti atšķirīgi.

Vai jūs kā ERAB kļūstat aktīvāki inovācijas finansēšanā?

Mēs no sākta gala esam bijuši aktīvi inovācijā un riska kapitālā, bet pašlaik krustojas vairāki faktori, kas šo vidi padara daudz saistošāku. Tie tas ir gan investoru, gan aktīvu pārvaldītāju, gan tehnoloģiju kompāniju pusē. Tirgū ir daudz vairāk zināšanu un prasmju nekā pirms desmit gadiem, kad šeit tāda riska kapitāla nebija, un nebija arī fondu pārvaldītāju ar piemērotām prasmēm. Attiecīgi uzņēmējiem šis kapitāls nebija pieejams.

Tagad ir cita pasaule. Valdības atbalsts inovācijai ir dziļš un izprasts, un tam tiek veltīts reāls, apjomīgs kapitāls gan no ES līmeņa, gan vietējiem avotiem, un, kas ir vēl svarīgāk, no komerciāliem avotiem. Jo interesi izrāda arī pensiju fondi un citi aktīvu pārvaldītāji. Viņi redz, ka šādi var gan gūt peļņu, gan dažādot tirgus iespējas. Investīcijas tehnoloģijās un inovācijā dod to, ko citas aktīvu klases nedod.

Piemēram, vairums no tehnoloģiju un inovācijas investīcijām nav atkarīgas no vietējā tirgus, jo iesaistītās kompānijas nav tieši saistītas ar vietējiem ekonomiskajiem cikliem. Ja jūs investējat Latvijas vai Lietuvas jaunuzņēmumā, kas pēc savas dabas ir starptautisks, tad jūs esat investējis globāli, un šī investīcija nav tik saistīta ar vietējiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem.


Visu interviju Izaicinājumiem ir jāpielāgojas lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra