Gandrīz puse nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju nav apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā

Lai spētu uzturēt izaugsmes tempu Latvijas alternatīvā finansējuma sektorā, nepieciešams labvēlīgs regulējums, kas vienlaicīgi aizsargā arī šo uzņēmumu klientus. Pirmais solis nesen sperts, izveidojot Kopfinansējuma pakalpojumu likumu, taču sektora konkurētspējas uzlabošanai vēl daudz darāmā ne tikai valsts, bet ES līmenī. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pārrobežu darījumi.

Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas un finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumi turpina iekarot savu vietu Eiropā, savukārt nebanku kreditētāji sāk darbu jaunās pasaules valstīs. Ņemot vērā, ka šīs kompānijas ir mobilas un spēj ļoti ātri savu darbību pārorientēt uz citām valstīm, Latvijai jādomā, kā tās noturēt šeit un kā veicināt uzņēmēju vēlmi dibināt šos uzņēmumus mūsu valstī. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums, patlaban tikai nedaudz vairāk nekā puse finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tikai 17% uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā valdība nodrošinās tiesiskās vides stabilitāti. LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, skatoties uz produktiem, kas varētu attīstīties nākotnē Latvijā, lielāko izrāvienu prognozē šādos segmentos: savstarpējo aizdevumu un pūļa finansējuma platformas, maksājumu veikšana un e-komercija, tiešsaistes kreditēšana, kā arī personīgo finanšu pārvaldīšana, lieli dati (Big Data) un analīze.

Kā liecina tirgus dati, salīdzinājumā ar pārējo kontinentālo Eiropu attiecībā pret vienu iedzīvotāju, caur Latvijā strādājošām savstarpējo aizdevumu platformām ir finansēts visvairāk aizdevumu un gada laikā apjomi auguši vairāk nekā trīs reizes.

Visu rakstu Jānovāc šķēršļi izaugsmei lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra