Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Arī Reizniece-Ozola atzina, ka pagaidām nekādu priekšlikumu vēl nav, turklāt pēc to izstrādes notiks diskusijām ar sociālajiem partneriem. Tajā pašā laikā finanšu ministre norādīja, ka problēmas nebanku kreditēšanas jomā pastāv.

«Piemēram, 60% no izsniegtajiem ātrajiem kredītiem tiek pagarināti atmaksas termiņi, daudzos gadījumos tie netiek atmaksāti laikā. Tas nozīmē, ka cilvēku spēja atdot parādu joprojām netiek pietiekami vērtēta. Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka pēdējais emigrācijas vilnis lielā mērā bija saistīts ar nespēju segt parādsaistības. Tāpat reģionos uzņēmēji stāsta, ka atsevišķos gadījumos darbinieki vēlas saņemt algu "aploksnē", lai neparādītos legāli ieņēmumi, kas būtu jānovirza parādu atdošanai, lai gan šie līdzekļi nepieciešami mājsaimniecības uzturēšanai,» stāstīja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) pausto, ka, iespējams, nākamajā gadā ātro kredītu nozarei varētu uzlikt jaunu nodevu, tādējādi vēl vairāk pasargājot patērētājus, lai tie nenokļūst nemitīgi augošos parādos, Reizniece-Ozola norādīja, ka valdība šajā jautājumā nekādu risinājumu vēl nav piedāvājusi.

«Pieņemu, ka ir politiska vēlme to darīt, bet varu apliecināt, ka premjers un ministri nepieņems sasteigtus lēmumus, lai sakasītu līdzekļus papildu izdevumu segšanai,» uzsvēra finanšu ministre.

Tikmēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš aģentūrai LETA sacīja, ka asociācija jau pirms nedēļas ir nosūtījusi lūgumu gan FM, gan EM iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām.

«Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu,» atzina Āboltiņš.

Viņš uzsvēra, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas.

«Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu vai sociālā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī,» teica asociācijas pārstāvis.

Nozares uzņēmumi rosina uzraugošajām iestādēm daudz lielāku uzmanību veltīt nelegālā tirgus apkarošanai, īpaši, ja domājam par nelicencētajiem lombardiem. Tas būtu efektīvs instruments, lai nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību un vienlaikus papildinātu valsts budžetu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā liecina, ka nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis pērn 31.decembrī bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada.

PTAC pārskatā apkopotā informācija arī liecina, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte pērn nedaudz pasliktinājusies, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram palielinoties un 2016.gada 31.decembrī sasniedzot 15,26% no kopējā kredītportfeļa apjoma. 2015.gadā šis īpatsvars bija 14,72%. Bez kavējuma kopējā kredītportfelī pēc apjoma 2016.gada 31.decembrī bija 84,73% kredītu. 2015.gadā šis īpatsvars bija 85,07%.

Jau ziņots, ka 2016.gadā stājās spēkā jauni nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai, kuru mērķis ir pasargāt patērētājus un nodrošināt, ka patērētāji niekļūst augošos parādos. Likuma grozījumi noteic, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tai skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.

LASI VĒL:

Nebanku aizdevēji: Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu
Pieļauj jaunas nodevas uzlikšanu ātro kredītu nozarei

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra