Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenotājiem jārēķinās, ka pārbaudītāji ļoti stingri raugās, vai ir izpildīti rezultatīvie rādītāji un sasniegti izvirzītie mērķi

Pastiprināti tiks vērtēta arī projektu ietekme uz visu tautsaimniecību kopumā un ekonomisko izaugsmi, intervijā DB uzsver Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa

Fragments no intervijas:

«Ja mēs kādreiz runājām par iznākuma rādītājiem, piemēram, apmācītie bezdarbnieki vai noasfaltētie kilometri, tad pašlaik tiešām koncentrējamies uz rezultātu – bezdarba mazināšanos vai, piemēram, satiksmes drošības uzlabošanos. Tā ir šī plānošanas perioda specifika. Un tādēļ, kā jau minēju, atbilstošo normatīvo aktu izstrāde programmu īstenošanai bija tik ilga, jo skrupulozi tika domāts par sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem un to ietekmi uz tautsaimniecību. Tas liek mainīt domāšanu gan finansējuma saņēmējiem, kam jāsaprot, ka no viņiem tiks prasīti tie rezultāti, kurus viņi solījuši, gan mums kā kontrolējošai institūcijai. CFLA, izvērtējot īstenoto projektu atbilstību, vislielāko vērību veltīs tieši tam, vai ir sasniegti izvirzītie mērķi. Līdz ar to mēs jau pašlaik ļoti daudz strādājam ar finansējuma saņēmējiem, stāstām, skaidrojam par šo pieejas maiņu. Jāatzīst, ka iepriekšējā periodā, runājot par sasniedzamajiem mērķiem, pieeja «kā var nesolīt» ir tikusi gana plaši piemērota, un pēc tam jau tika meklēti visādi iemesli, kādēļ tas nav izdevies. Šajā periodā kontrole par rezultatīvo rādītāju izpildi būs ļoti strikta. Tādēļ mēs, jau izvērtējot projektus, analizējam, vai to pieteicēji ir izvērtējuši visus iespējamos riskus, kādi varētu rasties projekta īstenošanas gaitā. Labs un noderīgs instruments rezultātu rādītāju sasniegšanā ir tā saucamās vienkāršotās izmaksas, kas tiek piemērotas no Eiropas Sociālā fonda finansētiem projektiem. Tā ir pieeja, kad CFLA nepārbauda izdevumus pamatojošos dokumentus, bet maksā par rezultātu.»

Vai tas nozīmē, ka šajā plānošanas periodā vairs nebūs tādu gadījumu kā iepriekšējā, kad tika par ES naudu izremontētas un nosiltinātas skolas, kuras, kā izrādās, pēc tam jāslēdz skolēnu trūkuma dēļ, vai, piemēram, tika izremontātas un iegādātas jaunākās tehnoloģijas tādās slimnīcās, kuras pēc tam tika pārveidotas par ambulatorās aprūpes centriem.

«Tiek ļoti rūpīgi domāts, lai novērstu tādas investīcijas, kuras sabiedrībai nav vajadzīgas.»

Visu rakstu Lai naudu ieguldītu jēdzīgi lasiet 8. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra