Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

"Salīdzināmajās cenās nodokļu reformas ģenerētais publisko investīciju pieaugums ar uzviju kompensē ES fondu samazinājumu reālistiskajā scenārijā," sacīja Sakss.

FM jau iepriekš vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai norādīja, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada Latvijai pieejamais fondu finansējums var sarukt no 15% līdz 30%.

FM vēstulē uzsvēra, ka ES fondi pastāvēs arī jaunajā plānošanas periodā. Sarunās Latvija aizstāvēs finansējuma saglabāšanu Kohēzijas politikai, cenšoties panākt pēc iespējas lielāku Latvijai pieejamo finansējumu.

Tomēr reālistiski var prognozēt, ka samazinājums varētu būt ap 15-20%, bet pesimistiskajā scenārijā sasniegt 30% samazinājumu. “Līdz ar to nav pamata runāt, ka ES fondi Latvijai nebūs vairs pieejami,” piebilda FM.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra