Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Ko paredz atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem?

Tās ir investīcijas 40 000 apmērā lauksaimniecībai, kurai jau ir savs resurss, īpašniekiem ir izglītība un zināšanas, lai varētu attīstīt savu biznesu un stiprinātu savu saimniecību. Tiesa, šajā programmā visa nauda jau ir apgūta, un jauni pieteikumi pašlaik pieņemti netiek. Kopumā jāteic, ka visos investīciju pasākumos ar naudas apguvi veicas ļoti labi, jau ir apstiprināti projekti par 50% no šajā plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Mūsu programmās nebija pārrāvuma starp iepriekšējo un šo plānošanas periodu. Jāteic, ka paši lauksaimnieki ļoti rūpīgi seko līdzi programmām, viņi zina, kuras jau ir apgūtas, kurās pieteikšanās vēl tikai gaidāma. Publiski visa šī informācija ir pieejama, līdz ar to lauksaimniekiem ir iespēja jau savlaicīgi sākt gatavot projektus viņus interesējošās programmās.

Kādas ir šā plānošanas perioda programmu atšķirības no iepriekšējā, vai ir kādas būtiskas izmaiņas nosacījumos?

Kā jau minēju, galvenie atbalsta virzieni ir palikuši tie paši – lauksaimnieki, nelauksaimnieciskā darbība lauku apvidos, atbalstu saņem arī pašvaldības grantēto lauku ceļu sakārtošanai pie ražošanas objektiem. Ja runājam par šā plānošanas perioda specifiku, tad pašreizējiem projektiem ir jāizvirza precīzs mērķis. Lauku atbalsta dienests ļoti stingri sekos līdzi, kā šie izvirzītie mērķi tiek sasniegti. Mērķis vairs nevar būt tikai tehnikas iegāde. Izvirzītie mērķi var būt vai nu ekonomiski, vai saistīti ar vides kvalitāti. Ekonomiskais mērķis var būt, piemēram, ražošanas apjomu palielināšana, lielāka efektivitāte. Lielākajai daļai projektu, kas iesniegti jau pirmajā šā plānošanas perioda gadā, mērķis ir jāsasniedz trešajā projekta īstenošanas gadā. Tātad tas būs nākamais, 2018. gads, kad mēs vērtēsim tieši izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ mēs aicinām lauksaimniekus, kuriem ir grūtības ar mērķa sasniegšanu, jau savlaicīgi nākt uz dienestu un runāt, un meklēt risinājumus, jo, ja mērķis netiek sasniegts, tad atbilstoši nesasniegtajai mērķa daļai saņemtais atbalsts būs jāatmaksā. Piemēram, ja mērķis palielināt ražību ir sasniegts tikai par 90%, tad 10% no saņemtā atbalsta būs jāatmaksā.


Visu interviju Apgūta jau vairāk nekā puse pieejamā ES finansējuma lasiet 31. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra