Pārkāpumi 36 miljonu eiro apmērā

ES nauda
2017. gada 14. septembris 09:35

Lielākā daļa pārkāpumu saistīti ar iepirkumu regulējošo normu neievērošanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa. Viņa norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašlaik notiek projektu iesniegšana un atlase, bet lielākie klupšanas akmeņi parasti mēdz rasties to īstenošanas fāzē, kas vēl tikai priekšā. Ar šo interviju DB uzsāk publikāciju ciklu, pētot, kā Latvijā notiek ES fondu apguve, nākamajos numuros pievēršoties arī konkrēto gadījumu analīzei.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, balstoties uz CFLA pieprasījumu, kāda valsts iestāde, kapitālsabiedrība vai pašvaldība par ES fondu izlietojumu ir bijusi spiesta veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu?

Jā, ja neatbilstības tiek konstatētas pēc tam, kad ir veikti visi maksājumi, neatbilstoši veiktie izdevumi finansējuma saņēmējam ir jāatmaksā. Jāsaka, ka joprojām ir atsevišķi gadījumi, kad no iepriekšējā plānošanas periodā īstenotajiem projektiem turpinās arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksa.

Lūdzu, miniet visas tās valsts iestādes, kapitālsabiedrības un pašvaldības, kurām pēc CFLA pieprasījuma likts veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu 2015. un 2016.gadā? Cik % gadījumu šajos gados neatbilstības ir konstatētas pēc visu maksājumu veikšanas?

CFLA uzraudzītajos projektos 2007.–2013. gada plānošanas periodā kopējais konstatēto neatbilstību apjoms bija 35,9 miljoni eiro jeb 3,58% no uzņemto saistību jeb ES fondu projektu līgumu apjoma. Ja nodalām 2015. un 2016. gadā konstatēto neatbilstību apjomu, kā rāda pašreiz no datu bāzes izgūstamā informācija, tas ir 11,5 miljoni eiro. Finansējuma saņēmēju grupā (valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības) 2015.–2016. gadā izdevumus atmaksāt pēc projektu pabeigšanas dažādā apjomā esam pieprasījuši sešu projektu ietvaros, ko īstenojuši pašvaldību uzņēmumi SIA Īslīces ūdens un SIA Varakļānu veselības aprūpes centrs, kā arī Talsu novada pašvaldība un Kuldīgas novada Ēdoles pagasta pārvalde.

Tāpat šajā divu gadu periodā CFLA ir lēmusi par izdevumu neattiecināšanu no ES fondiem arī divos valsts iestāžu projektos, ko īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Taču šādos gadījumos tālāk par līdzekļu atmaksu Eiropas Komisijai (EK) lemj Ministru kabinets.

Vēl šo divu gadu laikā CFLA ir pieņēmusi lēmumus par izdevumu neattiecināšanu, balstoties uz EK auditā konstatēto tā dēvēto sistēmisko neatbilstību, kas bija saistīta ar konkrētas Publiskā iepirkuma likuma normas neatbilstību ES prasībām. Kā valstiska problēma tā skāra visus lielos ES fondu būvdarbu publiskos iepirkumus. Šī iemesla dēļ no mūsu uzraudzībā esošajiem projektiem par finanšu korekciju jeb oficiāli – par ES fondu līdzekļu atgūšanu 5% apjomā no būvdarbu līgumiem - lēmām deviņu projektu kontekstā, ko bija īstenojušas vairākas slimnīcas, kā arī Rīgas, Cēsu un Rēzeknes pašvaldības.

Bet vēlreiz jāuzsver, ka šī informācija attiecas tikai uz CFLA uzraudzīto projektu daļu no visa ES fondu projektu kopuma 2007.–2013. gada plānošanas periodā.


Visu interviju Pārkāpumi teju 40 milj. eiro apmērā lasiet 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra