Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna.
To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. „Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības — atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.
Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu. „Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.
Visu mainīja 2018. gada revolūcija
„2018. gadā īstenotās uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem tika atņemts stimuls šī nodokļa atlaides veidolā – ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nebija ekonomiskā izdevīguma,” atgādina J. Zelmenis. Viņš piebilst, ka 2021. gadā Saeima jau palielināja ziedotāju stimulu un būtībā atgriezās tajā situācijā, kāda bija pirms nodokļu reformas. „Ja uzņēmumi vairāku gadu desmitu laikā ir pieraduši, ka, daloties ar savas peļņas daļu, saņem pretī burkānu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides formā, tad kāpēc lai viņi tagad pēkšņi momentā kļūt par mecenātiem – ziedo, neko neprasot pretī?” uz jautājumu, kāpēc uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma 2018.-2021.gadā aizbaidījusi ziedotājus, ar pretjautājumu atbild J. Zelmenis. Viņš kā svarīgu niansi šajā kontekstā min faktu, ka kopš 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs vai veikti pirkumi, kas tiek pielīdzināti dividenžu izmaksai, savukārt pērn bija jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis arī par peļņu, kura netiek sadalīta dividendēs, kā rezultātā, ziedojot kādu summu, faktiski šī nodokļa samaksas apmēru varēja noturēt ļoti minimālā līmenī. „Protams, tā tas ir bijis visus pēdējos 27 gadus, turklāt 90. gadu sākumā uzņēmumiem–ziedotājiem bija atlaide nevis kā pašlaik - 85% no ziedojumu summas - , bet gan visi 90%, taču laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam šīs atlaides apmērs bija samazināts līdz 75%,” skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka būtībā uzņēmumi - ziedotāji par šādu padalīšanos ar savu peļņas daļu tika atalgoti ar valsts nepaņemto peļņas nodokļa daļu.
Visu rakstu lasi 4.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
