Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

“INVL Baltic Sea Growth Fund”, ko pārvalda Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums “INVL Asset Management”, veiksmīgi pabeidzis savu trešo, pēdējo investīciju piesaistes kārtu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 164,7 miljonus eiro.

"Mēs esam priecīgi, ka šī investīciju piesaistes kārta ir saņēmusi spēcīgu atbalstu no mūsu investoru bāzes. Esam nolēmuši nepagarināt fonda izvietošanu, ņemot vērā , ka piesaistītais apmērs ir pietiekams, lai īstenotu mūsu ieguldījumu stratēģiju un sniegtu būtisku atdevi mūsu investoriem. Mēs aktīvi strādājam pie vairākiem jauniem ieguldījumiem, kas ļauj mums īstenot sarežģītus darījumus ar daudzsološām izaugsmes perspektīvām,” skaidro “INVL Baltic Sea Growth Fund” vadošais partneris Darius Šulnis.

Saskaņā ar viņa teikto, “INVL Baltic Sea Growth Fund” mēģinās atkārtot Invalda INVL panākumus, sasniedzot 27% bruto IRR un 2,4x CoC vidējo rādītāju.

Lietuvas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "INVL Asset Management" izveidojusi fondu "INVL Sustainable Forest and Agricultural Land Fund II" ("SFALF II") ilgtspējīgiem ieguldījumiem lauksaimniecības zemē un mežos, aģentūrai LETA pavēstīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārstāvji.

Fonda mērķa summa ir 100 miljoni eiro, bet sākotnējā piedāvājumā ir piesaistīti 32,45 miljoni eiro no privātiem ieguldītājiem. Fonds veiks ieguldījumus ilgtspējīgi pārvaldītos mežos un lauksaimniecības zemēs Baltijas jūras reģionā, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā. "SFALF II" ir paredzēts institucionāliem un privātiem investoriem no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Pašlaik fonds nav reģistrēts publiskam piedāvājumam Latvijā.

"Šis fonds, mūsu ieskatā, ir fonda "INVL Baltic Forests Fund I", kas darbību sāka 2017.gadā, turpinājums, lai gan tas ir universālāks un ģeogrāfiskā ziņā daudz plašāks. Gūtā pieredze un ieguldītāju uzticība mudināja mūs īstenot domu par visaugstākās kvalitātes mežu un lauksaimniecības zemju ilgtermiņa portfeļu izveidi un to pārvaldību atbilstoši visstingrākajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības un lauksaimniecības standartiem. Īstenojot šos mērķus, mēs fondam neesam paredzējuši nekādu termiņu, jo tā darbības laiks ir neierobežots," skaidroja "INVL Asset Management" Privātā kapitāla nodaļas vadītājs Vitauts Plunksnis.

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība «INVL Asset Management» veikusi izmaiņas 2.līmeņa pensiju plānu piedāvājumā, liecina kompānijas paziņojums.

5.novembrī darbību uzsācis jauns 2.līmeņa ieguldījumu plāns «Maksimālais 16+». Ieguldījumu plānam ir izvēlēta aktīva ieguldījumu politika, kas paredz, ka līdz 75% no plāna aktīviem tiks ieguldīti kapitāla vērtspapīros, alternatīvo ieguldījumu fondos vai tādos ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos.

Tādējādi ieguldījumu plāna dalībniekiem tiks dota iespēja ilgtermiņā sasniegt lielāku peļņas potenciālu, vienlaicīgi uzņemoties augstāku ieguldījumu svārstīguma risku, skaidro uzņēmums.

Saglabājot ieguldītāju dzīves cikla principu, kas paredz, ka līdz ar vecuma palielināšanos ieguldītājiem jāveic pensiju plāna maiņa no aktīvas ieguldījumu kategorijas uz sabalansētu un konservatīvu, lai samazinātu uzņemtā ieguldījumu riska līmeni, «INVL Asset Management» ieguldījumu plāniem ir precizēti indeksi ar norādi, kadai vecuma kategorijai tie būtu piemēroti, proti: «INVL Ekstra 47+», «INVL Komforts 53+» un «INVL Konservatīvais 58+».

Pieejams vēl viens zemu izmaksu 2. līmeņa pensiju plāns, kas praktizēs pasīvo investēšanu

Pasaulē uz popularitātes viļņa braucot biržās tirgotajiem fondiem (Exchange Traded Funds jeb ETF), kas kopē kāda tirgus indeksa sniegumu, aina arī Latvijas pensiju plānu piedāvājuma ziņā sāk kļūt arvien interesantāka. Pirms kāda laika, uzsverot tieši zemās pārvaldīšanas izmaksas, par jaunu iespēju Latvijā savu 2. līmeņa pensiju plāna veikumu sasaistīt ar indeksu fondiem ziņoja Indexo. Tomēr pakāpeniski tam seko arī citi mūsu valsts finanšu industrijas pārstāvji. Šonedēļ par jaunu 2. līmeņa pensiju plānu – INVL Index Direct, kurš piekops pasīvo investīciju stratēģiju (plāns investēs indeksiem piesaistītajos fondos) ziņoja arī INVL Asset Management.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju IPAS INVL Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai.

FKTK ļāvusi apvienot Finasta Obligāciju fonds, Finasta Sabalansētais fonds un UAB INVL Asset Management (Lietuva) pārvaldītā harmonizētā atvērtā ieguldījumu fonda Finasta Umbrella Fund apakšfondu Finasta Emerging Europe Bond, informē FKTK.

IPAS INVL Asset Management nodrošinās fondu ieguldītāju informēšanu, kā arī ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai maiņu pret cita fonda ieguldījumu apliecībām pēc pieprasījuma.

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Capitalica Baltic Real Estate Fund I, ko pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Capitalica Asset Management, trīs mēnešus agrāk nekā plānots publiski izplatījis visu 5 miljonu eiro vērtu obligāciju emisiju, kurā piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti divu A klases biznesa centru kompleksā VERDE Rīgā.

«Sekmīga un ātrāka nekā paredzēts emisijas izplatīšana apstiprināja mūsu pieņēmumu, ka zemo procentu likmju vidē ieguldītājus interesē plašāka finanšu instrumentu palete, lai ieguldītu NĪ. Ņemot vērā pašreizējo obligāciju pieprasījumu, kas ievērojami pārspēja mūsu cerības, domājams, ka tādus tirgus instrumentus kā obligācijas ar fiksētu ienākumu ieguldītājiem piedāvāsim arī tuvā nākotnē, — sacīja Capitalica Asset Management ģenerāldirektors Andrjus Barštis (Andrius Barštys). NĪ attīstītājus obligācijas piesaista ar iespēju izvērst projektu finansēšanas avotus.

Iepriekš tika plānots, ka Capitalica Baltic Real Estate Fund I obligācijas tiks izplatītas trīs posmos, un emisijas izplatīšana turpināsies līdz 3. decembrim, taču pietika ar diviem posmiem. Kā apgalvo Capitalica Asset Management vadītājs, tirgū acīmredzami ir jūtams augstāka ienesīguma ieguldījumu instrumentu vakuums. Pēc A. Baršta teiktā, zemo procentu likmju ērā ieguldītāji aktīvi meklē visdažādākos līdzekļu ieguldīšanas variantus, un pēc būtības tikai profesionāliem ieguldītājiem pieejamie Capitalica nekustamā īpašuma projekti kļuvuši sasniedzami arī mazākiem.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) Direktoru padome apstiprinājusi finansējumu SBA grupas uzņēmuma "Capitalica Asset Management" attīstītājam "Verde" biznesa centru kompleksam Rīgā.

Gandrīz nulles enerģijas ēku (angļu val. nearly zero-energy buildings – NZEB) kompleksam paredzēts piešķirt finansējumu 22 miljonu eiro apmērā no investīciju paketes, kas paredzēta cīņai ar klimatiskajām pārmaiņām.

"Energoefektīvu būvju būvniecība būs būtiska zaļās ekonomikas atveseļošanās daļa pēc pašreizējās krīzes", saka Eiropas Investīciju bankas vadītājs Baltijas valstīs Marco Francini. "Ekonomistu noslēgtība uzskatāmi parādīja, kāda varētu būt pasaule bez oglekļa dioksīda gāzu emisija. Tā kā ēkas visvairāk izdala CO2, cenšoties samazināt klimata pārmaiņas, šai jomai ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ņemot vērā to, EIB Direktoru padome ir apstiprināja aizdevumu VERDE projektam. Mēs ceram pēc iespējas ātrāk pabeigt aizdevuma saskaņošanas sarunas ar projekta īpašniekiem," viņš uzsver.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibinātā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo no pirmdienas, 3.jūlija piedāvā jaunu pensiju plānu Indexo Izaugsme, informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Salīdzinot ar līdzšinējo tirgus spēlētāju vidējo izmaksu līmeni, plāna Indexo Izaugsme pārvaldīšanas izmaksas ir uz pusi zemākas (viena, fiksēta komisija – 0,75 % gadā; mainīgā komisija netiks ieturēta), kas vidējam 2. pensiju līmeņa dalībniekam ļaus līdz pensijai ietaupīt vairākus tūkstošus eiro, norāda Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Ieguldījums tirgus indeksos nozīmē – tev pieder maza daļiņa no gandrīz visiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Kad kundzīte Honkongā nopērk Apple datoru, austrālietis iedzer Pepsi vai amerikānis iegādājas džipu, daļa no peļņas tiek arī tev. Tas pasargā ieguldītāju no riska, kas saistīts ar ieguldījumu atsevišķos uzņēmumos, nozarēs vai reģionos. Tirgus var svārstīties, bet ilgtermiņā pasaules ekonomika vienmēr ir attīstījusies un tirgus indeksi ir kāpuši,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Baltijas investoriem bija iespēja tikt pie trīsciparu ienesīguma

2015. gads bija notikumiem visai bagāts Baltijas biržu jaunumu ziņā – investori sagaidīja lēmumus par uzņēmumu akciju atpirkšanu, kas daudziem pavēra iespēju nopelnīt. Tāpat lielas cerības bija liktas uz to, ka biržā savas akcijas sāks piedāvāt banka Citadele, kas galu galā šogad vēl neattaisnojās.

«Notikumu topa līderis viennozīmīgi ir Ventspils naftas (VN) akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ļāva nopelnīt līdz pat 300%. Šis gadījums kārtējo reizi pierādīja faktu, ka tie investori un treideri, kas saglabā Baltijas un Rīgas biržu savā «watch list» (lietu saraksts, kuram tiek pievērsta pastiprināta uzmanība) un ilgstoši seko līdzi gan vietējam likumdošanas regulējumam, gan tā pielietošanas praksei, regulāri tiek apbalvoti ar galvu reibinošām trīsciparu ienesīguma likmēm. Nedaudz gan sarūgtina tas fakts, ka emitents ir pieņēmis lēmumu pamest biržas sarakstu, taču jāpateicas Vitol, kas ir izpildījis savu mazākuma akcionāru pienākumu, biržai, kas nav apturējusi tirdzniecību ar VN akcijām un ļāvusi treideriem izbaudīt tirgošanos un attiecīgās emocijas arī vietējā tirgū, un arī regulatoram, kas, neskatoties uz potenciālo tiesvedību, bija konsekvents un nelokāms,» norāda INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

Pensiju 2.līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, taču tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup, vairāk līdzekļu atstājot uzkrājumam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, stāsta SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šis gads, savukārt, ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, vērtē IPAS «PNB Asset Management» fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5 – 10 gadiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Domāju, ka lēmums pārcelt Citadeles IPO nav bijis viegls, bet ir pamatots, portālam db.lv sacīja IPAS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

«No vienas puses, šī brīža IPO tirgus Eiropā nav piesātināts ar investoriem, kas ir gatavi izpirkt jebkādu piedāvājumu par jebkādu cenu. Un Citadeles IPO nav vienīgais pēdējā mēneša gadījums, kad IPO termiņi ir pārnesti vai IPO ir atsaukti. Skaidrs, ka IPO Baltijā un it īpaši Latvijā nav ierasta lieta un investoriem bijis nepieciešams gan ilgāks laiks, gan lielāka drosme, lai maksātu piedāvāto cenu,» skaidro eksperts.

«No otras puses, Citadeles akcionāri un menedžments, visticamāk, arī nav gatavi piesaistīt kapitālu par katru cenu un uz jebkādiem nosacījumiem, kas ir labs signāls gan tirgum, gan bankas klientiem. Bet es neteiktu, ka nenotikušā IPO rezultāts ir slikts, jo pirmkārt, tas nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, otrkārt, IPO road show piedalījās un emisijas prospektu analizēja daudzi investori, kas ir uzzinājušu gan par Citadeles banku, gan par Latvijas tirgu un tādēļ, iespējams, ka IPO pārtaps par privāto papildus emisiju, kuru iegādāsies investori, kas saskata izaugsmi šīs bankas biznesā,» uzsver A. Martinovs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu reģistrēt licencētā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības INVL Asset Management nodibināto un pārvaldīto slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu Riga Property Fund.

Šim slēgtajam alternatīvo ieguldījumu fondam ir divi apakšfondi - Core Property subfund un Urban Development subfund.

Apakšfonds Core Property subfund ir komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu stratēģijas apakšfonds, savukārt apakšfonds Urban Development subfund ir mājokļu nekustamā īpašuma ieguldījumu stratēģijas apkšfonds.

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.