Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings ir apstiprinājusi līdzšinējā līmenī Parex bankai piešķirtos zemos reitingus.

Parex bankas ilgtermiņa reitings apstiprināts RD līmenī, īstermiņa reitings - RD līmenī. Pēc Fitch Ratings skaidrojuma, RD nozīmē «Ierobežots defolts», proti, RD reitingi raksturo emitentu, kas nav izpildījis maksājumu saistības par obligāciju, aizdevumu vai citu materiālu finansiālu saistību, taču nav piedzīvojis bankrota reģistrāciju vai likvidācijas procesu vai kā savādāk pārtraucis darbību. Attiecīgi augstāki reitingi ir no C līdz AAA.

Bankas individuālais reitings saglabāts zemākajā iespējamā F līmenī (attiecīgi augstāki ir E, D, C, B, A), bankas atbalsta reitings noteikts «5» - arī zemākais iespējamais (augstāki ir attiecīgi 4, 3, 2, 1). Piešķirotais F līmenis nozīmē, ka banka vai nu nepilda saistības vai, pēc Fitch Ratings domām, nebūtu izpildījusi saistības, ja nebūtu saņēmusi ārēju atbalstu. Piemēri šādam atbalstam iekļauj valsts vai pašvaldības atbalstu, jaunu līdzekļu iepludināšanu no akcionāru puses vai cits uzņēmums ir to pārpircis. Savukārt «5» reitings nozīmē, ka banka, kura, kaut arī tas ir iespējams, nevar paļauties uz ārēju atbalstu. Tas var būt saistīts ar vājām finansiālām spējām vai vēlmes trūkuma sniegt atbalstu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings ir apstiprinājusi līdzšinējā līmenī Parex bankai iepriekš piešķirtos reitingus, kā arī noteikusi stabilu reitinga attīstības prognozi. Parex bankas ilgtermiņa reitings (issuer default rating) apstiprināts BB+ līmenī, īstermiņa reitings B līmenī, bet individuālais reitings C/D līmenī. Bankas atbalsta reitings noteikts '3', bet reitinga attīstības prognoze noteikta stabila.

Fitch Ratings norāda, ka Parex bankai apstiprinātais reitings atspoguļo bankas līderpozīciju nerezidentu klientu apkalpošanā, kā arī spēcīgās pozīcijas vietējā tirgū, kas nodrošina Bankai gan ienākumu bāzes, gan risku diversifikāciju. Kā reitingu paaugstinājuma ierobežojošus faktorus Fitch Ratings min spiedienu uz rentabilitātes un kapitāla rādītājiem, kā arī ar nerezidentu apkalpošanu saistīto operacionālo risku un bankas korporatīvo vadību, diviem bankas lielākajiem akcionāriem ieņemot vadošus amatus bankā.

"Parex ir diversificējis savus finansējuma avotus, tostarp palielinot privātpersonu noguldījumu īpatsvaru," norāda Fitch Ratings Finanšu institūciju grupas direktors Tims Beks (Tim Beck). Fitch to atzinīgi novērtē, tomēr reitingu aģentūra norāda, ka tas ir radījis lielākas finansējuma izmaksas. Līdz ar bankas izaugsmi kapitāla rādītāji ir kritušies un Fitch piemērotais kapitāla rādītājs samazinājies līdz 9,7% 2006.gada septembra beigās salīdzinājumā 11,7% 2005.gada beigās.

Ekonomiskā krīze smagi skārusi lielāko daļu Eiropas valstu, tādēļ pusei no tām var tikt samazināti kredītreitingi, atsaucoties uz Fitch Ratings Eiropas reitingu daļas vadītāju Edvardu Pārkeru ( Edward Parker), vēstī Bloomberg.com.

«Reālā ekonomikas aktivitāte joprojām strauji krītas,» viņš norādījis.

«Mēs redzēsim bezdarba pieaugumu, spiedienu uz bankām un publisko finansējumu, kā arī dažādus no tā izrietošus politiskos spiedienus,» sacījis E. Pārkers.

Pēdējā gada laikā Fitch Ratings samazinājis kredītreitingus pusei Austrumeiropas valstu, proti, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Ungārijai, Ukrainai, Kazahstānai, Rumānijai, Serbijai un Gruzijai.

«Tas ir skaidrs signāls par to, kāda mūsu skatījumā ir šī reģiona kredītvērtība,» uzsvēris E. Pārkers.

Patlaban zemākie kredītreitingi Austrumeiropas valstu vidū ir Moldovai, Ukrainai un Gruzijai, savukārt A + kredītreitingu pagaidām saglabājušas Čehija un Slovākija. A – kredītreitingu Fitch Ratings piešķīris Polijai, tomēr par sava veida «drošo ostu» reģionā patlaban tiek uzskatīta Slovākija, kam šo statusu nodrošina fakts, ka šī valsts jau pievienojusies eirozonai.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Parex Asset Management (PAM) ir pirmā aktīvu pārvaldes kompānija no Baltijas valstīm, kas uzsākusi izplatīt savus investīciju fondus klientiem visā pasaulē, izmantojot HSBC Vācijas globālo fondu tirdzniecības platformu. Līdz ar to Parex Asset Management pārvaldītie fondi tiks piedāvāti plašākam investoru klāstam un būs pieejami globālās HSBC platformas klientiem visā pasaulē. HSBC ir viena no lielākajām finanšu un bankas pakalpojumu institūcijām pasaulē un tā ir pārstāvēta 82 valstīs.

Savukārt Parex Asset Management saviem klientiem varēs piedāvāt vairāk kā 11 000 globālo investīciju fondu, kas tiek tirgoti ar HSBC platformas starpniecību, kas ievērojami paplašinās investīciju iespējas un veicinās PAM investīciju pakalpojumu spektra attīstību.

Daniels Brukners (Daniel Brückner), HSBC Securities Services (Vācija), sacīja: “Minētais līgums starp HSBC un Parex Asset Management pierāda, ka mūsu piedāvātais pakalpojums saistībā ar investīciju fondu tirdzniecības organizēšanu ir ļoti veiksmīgs, un iespējams Eiropā tam nav līdzvērtīgu. Mums ir liels prieks, ka varam pievienot Parex fondus mūsu platformas produktu klāstam.”

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Db.lv aptaujātie analītiķi norāda, ka Fitch Ratings lēmums pazemināt Latvijas kredītreitingu nav pārsteigums, jo iepriekš šādu soli jau spērusi aģentūra Standard & Poor's (S&P). Esot nelielas bažas par to, kā šī ziņa varētu mijiedarboties ar globālajos finanšu tirgos vērojamo vispārējo nervozitāti.

Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

"Tā kā viena no aģentūrām - S&P - jau iepriekš pazemināja Latvijas reitingu, šāds Fitch solis bija sagaidāms - šo ziņu nevar uzskatīt par lielu pārsteigumu.

Rodas nelielas bažas par to, kā šī ziņa varētu mijiedarboties ar globālajos finanšu tirgos vērojamo vispārējo nervozitāti. Taču, no otras puses, investoru prāti pasaulē šobrīd ir nodarbināti ar citām lietām un var cerēt, ka Fitch lēmums tāpēc piesaistīs mazāk uzmanības. Jāatzīmē arī, ka pašu kredītreitingu aģentūru ticamība pasaulē pēdējās nedēļas laikā ir iedragāta, jo daži to līdz šim augsti vērtēti vērtspapīri ir izrādījušies daudz riskantāki, nekā domāja aģentūras.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Šodien, 24.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā, un jau ceturto pēc kopskaita vecās Rietumeiropas valstīs. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā. Atgādinām, ka Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: "Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā."

Līdz šī gada augusta sākumam Zviedrijā Parex banka noguldījumos bija piesaistījusi 30 miljonu eiro, kas ir 4.5 reizes vairāk nekā gada sākumā. Patlaban banka Stokholmas filiālē apkalpo 2 200 klientus. Plānots, ka līdz gada beigām, ņemot vērā Malmes filiāles darbības uzsākšanu, Parex banka dubultos piesaistīto noguldījumu apjomu un arī klientu skaitu.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Divas vadošās kredītreitingu aģentūras samazinājušas dažu Spānijas lielāko banku reitingus. Tas darīts, atsaucoties uz Spānijas ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, ziņo BBC.

Standard & Poor's (S&P) paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Fitch pavēstījusi, ka pazemina sešu banku reitingus. Fitch pirmdien samazināja trīs Spānijas reģionu kredītreitingus. Aģentūra Astūrijas, Kantabrijas un Madrides kredītreitingus samazinājusi no AA uz AA-, nosakot tiem negatīvu nākotnes perspektīvu. Fitch pagājušajā nedēļā pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-.

S&P norādījusi, ka tās rīcības pamatā ir «sarežģītāka nekā iepriekš gaidīts makroekonomiskā un finansiālā vide Spānijā».

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Latvijas nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

No negatīva uz stabilu Latvijas kredītreitings mainīts, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā, kā arī valsts ārējās likviditātes rādītāju pozitīvajām tendencēm.

«Aģentūra Fitch Ratings ir pārskaitījusi mūsu nākotnes attīstības vērtējumu un ir pieņēmusi lēmumu to paaugstināt. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdības darbs ir novērtēts atzinīgi. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs mūsu ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, jo tas ir nozīmīgs signāls, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,» skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Absolūtais vairākums Latvijas uzņēmēju uzskata, ka nākamajam Latvijas prezidentam jābūt politiski neitrālai personai, liecina uzņēmēju sniegtās atbildes uz papildjautājumiem, kas tika uzdoti lietišķās aktivitātes indeksa Parex indekss martā veiktās aptaujas ietvaros.

No 750 aptaujātajiem uzņēmējiem 81,2% atzīst, ka nākamajam Latvijas prezidentam ir jābūt politiski neitrālai personai, un tikai 3,5% uzskata, ka nākamais prezidents varētu būt politiskajām partijām piederīga persona.

Vērtējot jaunā prezidenta potenciālo piederību tuvāk, vairākums aptaujāto uzņēmēju par nākamo prezidentu vēlētos cilvēku no biznesa vides (18,5%). Salīdzinoši liels atbalsts ir arī kandidātiem no akadēmiskās un zinātniskās vides (15,1%).

Neskatoties uz to, ka tikai 3,5% aptaujāto uzņēmēju ir gatavi atbalstīt esošajām politiskajām partijām piederīgu prezidenta kandidātu, ar politiku kopumā saistītus kandidātus (gan esošie, gan bijuši politiķi) būtu gatavi atbalstīt 7,9% uzņēmēju.