Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A- līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, informē Fitch.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas tautsaimniecības noturīgo izaugsmi, kas tuvākajos gados tiek prognozēta 3% līmenī. Šāds līmenis ne tikai atbilst Latvijas ekonomikas potenciālam, bet arī vidējam A- reitinga grupas valstu vērtējumam.

Latvijas reitinga A- līmeni uztur arī zemais valsts budžeta deficīts, kā arī valsts parāda līmenis, kas pēc aģentūras prognozēm turpmākajos gados samazināsies. Aģentūra norāda, ka reitingu labvēlīgi ietekmē augstais banku kapitalizācijas līmenis un kopējā stabilitāte banku sektorā, par ko liecina banku bilances rādītāju uzlabošanās.

Lai gan Fitch kā risku atzīmē augsto nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sistēmā, tomēr piebilst, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, nerezidentu depozītu līmenis šogad saglabājies stabils.

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.

Latvijas trešās lielākās bankas darbības apturēšana būtiski neapdraud valsts kredītreitinga fundamentālos faktorus, paziņojumā norāda aģentūra Fitch Ratings.

Pašreizējie signāli tirgū liecina, ka depozītu aizplūšana nav izplatījusies uz citām bankām, kas liecina, ka, neskatoties uz reputācijas pasliktināšanos, nepalielinās ilgtermiņa risks, ko rada lielais nerezidentu sektors bankās, un to var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību pieauguma.

Fitch ilgtermiņā ir izvērtējis nerezidentu depozītu sektoru kā risku Latvijas finansiālajai stabilitātei, un analizēs, vai no ABLV Bank darbības pārtraukšanas risks pieaugs.

Tāpat Fitch neparedz, ka ABLV Bank sabrukums ietekmēs valdības finanses. Kopējie nodrošinātie depozīti ABLV tiek lēsti 470 miljonu eiro apmērā, ko banka varētu segt no saviem aktīviem, un iztrūkums varētu tikt segts no Noguldījumu garantiju fonda, kurā šobrīd ir 158 miljoni eiro. Ja būs nepieciešams, fonds aizņemsies no vietējām bankām. Valdības ieņēmumi no ABLV Bank pērn bija 0,06% no IKP, bet kopējais nerezidentu depozītu sektors ģenerēja 0,3% no IKP.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Jūlijā gaidāmais ECOFIN (ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padome) lēmums uzaicināt Latviju iestāties eiro liks pārskatīt valsts kredītreitingu, informē reitingu aģentūra Fitch Ratings.

Aģentūras pārstāvji uzsver, ka Latvija iegūs no eiro ieviešanas, tādēļ visdrīzāk, tas liks arī paaugstināt valsts kredītreitingu, kas patlaban ir BBB ar pozitīvu perspektīvu.

Fitch paredz, ka Latvija tiks uzaicināta pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī. Eiropas Komisijas un Eiropas centrālās bankas konverģences ziņojums, kas tiek gaidīts 5. jūnijā, signalizēs par gala lēmumu.

Latvija patlaban izpilda visus Māstrihtas kritērijus, un līdz šim neviena valsts, kas tos ir izpildījusi, nav noraidīta, uzsver aģentūra. Tiesa gan, pēdējie notikumi Kiprā ir pievērsuši uzmanību Latvijas augstajam nerezidentu noguldījumu īpatsvaram banku sektorā, tādēļ pastāv iespēja, ka dažas eirozonas valstis varētu izteikt bažas par Latvijas finansiālo stabilitāti un to ietekmi uz citām eirozobas valstīm, tādējādi rosinot atlikt iestāšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Krievijas reitinga perspektīvu no stabilas uz negatīvu, raksta Bloomberg.

Lēmums pieņemts, prognozējot potenciālo Rietumu sankciju iespējamo ietekmi uz ekonomiku, kuras izaugsme jau patlaban bremzējas.

Arī Standard&Poor’s iepriekš pazemināja Krievijas reitinga perspektīvu uz negatīvu.

Abas reitinga kompānijas apstiprināja Krievijas reitingu BBB līmenī, kas ir otrs zemākais reitings investīciju kategorijā.

Fitch norāda, ka, ņemot vērā, ka ASV un ES bankas un investori nelabprāt aizdos Krievijai pašreizējos apstākļos, ekonomikas izaugsme var bremzēties vēl vairāk, un privātajam sektoram var būt nepieciešams valsts atbalsts.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien apstiprināja Nīderlandes kredītreitingu augstākajā - «AAA» - līmenī, taču saglabāja nākotnes perspektīvu negatīvu.

Aģentūra vēsta, ka kredītreitinga saglabāšana līdzšinējā līmenī atspoguļo valsts spēcīgos ekonomikas, institūciju un kreditēšanas pamatus, kā arī stabilo finansēšanas elastību.

Tāpat Fitch norāda uz elastīgo, dažādoto un konkurētspējīgo Nīderlandes ekonomiku, kuru atbalsta spēcīgas iekšzemes institūcijas, stabila budžeta pārvaldība un sabiedrības un politisks atbalsts fiskālās disciplīnas īstenošanai.

Tikmēr negatīva nākotnes perspektīva norāda uz vājām ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas varētu negatīvi ietekmēt fiskālo konsolidāciju, teikts aģentūras paziņojumā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings trešdien samazināja eirozonas glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - kredītreitinga nākotnes perspektīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar Francijas ekonomikas problēmām.

Aģentūra ESM kredītreitingu saglabāja augstākajā - AAA - līmenī, taču nākotnes perspektīva samazināta no stabilas uz negatīvu.

Šāds lēmums pieņemts dienu pēc tam, kad Fitch bija samazinājusi Francijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu arī uz negatīvu.

Aģentūra norāda, ka iespējama Francijas kredītreitinga samazināšana radītu bažas par ESM kredītspēju, ņemot vērā to, ka Francija ir nozīmīga fonda atbalstītāja.

Francija saskārusies ar nopietnu ekonomikas krīzi, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) piedzīvojot stagnāciju un bezdarbam saglabājoties augstā līmenī.

Turklāt septembrī Francijas valdība par diviem gadiem atlika Eiropas Savienībai pausto solījumu nākamgad samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP līmeņa.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings apstiprinājusi Vācijas kredītreitingu AAA līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, atsaucoties uz sarūkošo valsts parāda līmeni, raksta Bloomberg.

«Valda pazīmes, ka Vācija ir nostājusies uz valsts parāda samazināšanas takas,» paziņojumā norāda Fitch. «Ekonomika aug, budžeta pozīcijas ir samērā cienījamas un procentu likmes ir zemas,» saka aģentūra.

Arī Standard&Poor’s 10. janvārī apstiprināja Vācijas reitingu AAA līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu. 2012.gadā valsts reitinga perspektīvu līdz negatīvam pazemināja reitingu aģentūra Moody’s Investors Service.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings nolēmusi samazināt Krievijas kredītreitingu līdz BBB-, raksta MarketWatch.

Reitings iepriekš bija BBB. Tādējādi Krievijas reitings patlaban ir tikai vienu pakāpi virs spekulatīvās kategorijas. Reitinga nākotnes perspektīva ir negatīva, kas nozīmē, ka aģentūra vidējā vai ilgākā termiņā to atkal var pazemināt.

«Kopš pērnā gada ievērojami samazināta Krievijas ekonomikas prognoze, ko veicināja gan naftas cenas, gan rubļa vērtības kritums kopā ar strauji paaugstinātajām procentu likmēm,» norādīts aģentūras paziņojumā.

Rietumvalstu sankcijas, kas pirmo reizi tika ieviestas pērnā gada martā patlaban turpina iedragāt ekonomikas aktivitāti, jo Krievijas bankām un uzņēmumiem ir ierobežota pieeja ārējiem kapitāla tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Islandes kredītreitingu un apstiprinājusi Beļģijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī.

Aģentūra Islandes kredītreitingu paaugstinājusi līdz BBB+ līmenim, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Fitch lēmumu paaugstināt kredītreitingu skaidro ar kapitāla plūsmas kontroles pasākumu atvieglošanu valstī.

Tikmēr Beļģijas kredītreitingu aģentūra apstiprināja līdzšinējā - AA - līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu.

Izvērtējot Beļģijas kredītreitingu, aģentūra norāda uz valsts augsto parādsaistību līmeni un nesenajām fiskālo mērķu novirzēm, kuras kompensē augstie iedzīvotāju ienākumi, dažādotā ekonomika un makroekonomiskā stabilitāte.

Kā liecina Eleving Group konsolidētais finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās šā gada 30. jūnijā, uzņēmums ir uzlabojis rezultātus visos galvenajos biznesa rādītājos, tostarp arī EBITDA rādītājā, kas ir sasniedzis 32,3 milj. eiro.

Pārskata periodā Eleving Group ir palielinājis koriģēto EBITDA par 16,6%, sasniedzot 32,3 milj. eiro pretstatā 27,7 milj. eiro pirms gada. Tikmēr koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes ir sasniegusi 9 milj. eiro, salīdzinājumā ar 7,7 milj. eiro pirms gada.

Sešu mēnešu koriģētie ieņēmumi ir sasnieguši 90 miljonus eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kad tie bija 67,7 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti ieņēmumos veidoja 23,5 miljonus eiro, kas ir par 142,3% vairāk nekā 2021. gada pirmajos sešos mēnešos un par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sastādīja 31,5 miljonus eiro, kas ir par 30,7% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, un par 5,9% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr patēriņa finansēšanas pakalpojumi ieņēmumos veidoja 31 miljonu eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Arī uzņēmuma neto portfelis uzrāda stabilu izaugsmi, pārsniedzot 275,8 miljonus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Nebanku kreditētāja "Eleving Group" (iepriekš - "Mogo Finance") neto peļņa pēc valūtas kursa svārstību ietekmes sasniegusi 7,8 miljonus eiro (salīdzinājumam, 2020. gada sešos mēnešos – 3,8 miljonu eiro zaudējumi), informē uzņēmumā.

Visbūtiskāk rezultātus sekmēja stabils finansiālais sniegums, pusgada ieņēmumiem sasniedzot 71,8 miljonus eiro, un vēsturiski augstākais grupas konsolidētais izsniegto aizdevumu apjoms. Vairākos tirgos, piemēram, Rumānijā un Kenijā, grupa demonstrēja stabilu izaugsmi, izsniedzot rekordaugstu skaitu aizdevumu ceturkšņa griezumā.

Fitch Ratings apstiprinājis Eleving Group ilgtermiņa kredītreitingu "B-' līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, vienlaikus atceļot reitinga uzraudzību. Vērtējums atspoguļo Eleving Group paveikto attiecībā uz relatīvo aizņēmumu samazinājumu pret pašu kapitālu, kā arī iespējamo 100 miljonu eiroobligāciju pārfinansēšanu, kuru beigu termiņš ir 2022. gada jūlijs.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Politiskajam satricinājumam Ukrainā ir ietekme ne tikai uz Krievijas un Ukrainas tirgiem, bet tas padara investorus uzmanīgus visā pasaulē, veicinot ieguldījumus drošās valūtās, raksta Bloomberg.

Pēc paziņojumiem, ka Krievijas armija iebraukusi Krimas lidostā, turpināja sarukt gan Krievijas rubļa, gan Ukrainas grivnas vērtība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien apstiprināja Ukrainas kredītreitingu CCC līmenī, jo jaunā valdība meklē starptautisko palīdzību, lai izvairītos no defolta.

Ukrainas grivnas vērtība piektdien gan spēja nedaudz atgūties, un maksāja 10,5 grivnas par dolāru. Ceturtdien tās vērtība nokritās līdz rekordzemam līmenim.

Savukārt Krievijas rubļa vērtība samazinājās par 0,4% līdz 42,2206 rubļiem pret dolāra/eiro grozu, sasniedzot piecu gadu zemāko līmeni.

Piektdien ASV valsts parādzīmju ienesīgums sasniedza trīs nedēļu zemāko līmeni, jo politiskie satricinājumi Ukrainā veicināja tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem.

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Slovēnija savas bankas var izglābt pati un valstij nav nepieciešams starptautiskais aizdevums, neskatoties uz pieaugošo skepsi, pavēstījusi Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka.

«Ar šo problēmu mēs cīnāmies dienu un nakti – es vēlētos jūs iedrošināt – savas problēmas mēs atrisināsim paši,» sacīja Slovēnijas valdības vadītāja. Slovēnijas premjere arī noraidīja kritiku saistībā ar banku apmēriem, kas pārsniedz valsts IKP, uzsverot, ka viņas valsts nav nodokļu paradīze un ir uz eksportu vērsta. «Dažām valstīm, ar kurām mēs tikām salīdzināti, šī attiecība sasniedz 800 procentus. Es domāju, ka atšķirība ir acīmredzama,» sacīja A. Bratušeka.

Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu. Organizācija norādīja, ka Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze. Savukārt līdzšinējie Slovēnijas valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai bijuši nepietiekami. Finanšu problēmu nomocītajai valstij nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas.

Mogo Finance un tās grupas uzņēmumi, kas specializējušies lietotu automašīnu finansēšanā, veikusi 25 miljonu obligāciju emisiju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju izvietošana Frankfurtes fondu biržas regulētajā tirgū (General Standard) tiek veikta saskaņā ar prospektu, kuru apstiprināja CSSF (Luksemburgas finanšu sektora uzraugs).

Obligāciju papildemisijas resultātā Mogo Finance kopumā ir emitējusi EUR 100 miljonu 9,50% obligācijas 2018/2022 (XS1831877755), kurām Fitch Ratings ir piešķīrusi vērtējumu B- (Stable outlook).

Bankhaus Scheich Wertpapierspezialist AG darbojās kā obligāciju izvietošanas pieteikuma līdziesniedzējs un Aalto Capital darbosies kā Grupas kapitāla tirgu partneris.

Modestas Sudnius, grupas izpilddirektors, uzsver:

«Uzņēmums ir gandarīts par sasniegto rezultātu - obligāciju papildemisijas rezultātā Mogo Finance kopumā ir emitējusi obligācijas 100 miljonu eiro apmērā. Šis sasniegums kapitāla tirgū ir labākais apliecinājums tam, ka investori izprot un novērtē uzņēmuma ambiciozos un ilgtspējīgos plānus, kuri nodrošina uzņēmuma rentabilitātes palielināšanos.»