Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķināto papildu finansējumu 116 miljonu eiro apmērā 2016. gadam piešķirt nav iespējams, norāda Finanšu ministrija.

Valdībā pieņemts lēmums, ka jaunās politikas iniciatīvas izglītības jomā 2016., 2017. un 2018. gadam var tikt iesniegtas tikai tādā gadījumā, ja tās nodrošina ilgtspējīgu strukturālo reformu īstenošanu. Tādēļ Finanšu ministrija (FM) aicina IZM nemaldināt nozares pārstāvjus.

«Ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, vēlos aicināt IZM nemaldināt izglītības, zinātnes un sporta nozares pārstāvjus. Nākamā gada fiskālā telpa ir ierobežota, tādēļ papildu finansējuma piešķiršana ar strukturālo reformu ieviešanu nesaistītām aktivitātēm nav paredzēta,» norāda Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Eurostat dati liecina, ka valsts ieguldījums izglītībā pēc valdības funkciju klasifikācijas (COFOG) 2012. gadā bija 5,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka Latvija šajā ziņā ir virs vidējā līmeņa Eiropas Savienībā (ES). Vidēji 2012. gadā ES valstu ieguldījums izglītībā bijis 5,3% no IKP.

Tādēļ, lai mazinātu iespējamu pārpratumu rašanos, FM aicina IZM izvērtēt jau no valsts budžeta piešķirto finansējumu un veikt reformas attiecīgajā nozarē. Kā, piemēram, ieteicams izvērtēt šī brīža prioritātes, kā rezultātā jau piešķirtos līdzekļus varētu novirzīt citām jomām.

FM atgādina, ka pedagogu atalgojuma jauna modeļa izstrāde ir viens no pašreizējās valdības rīcības plāna uzdevumiem. Tā izpilde ļaus iegūt papildu finansējumu pedagogu algu palielināšanai. Šobrīd šim mērķim 2015. gada pēdējiem četriem mēnešiem ir rezervēti 3 miljoni eiro.

Tāpat FM norāda, ka papildu finansējuma piešķiršana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja IZM piedāvās skaidri saprotamu, pamatotu, kā arī ilgtspējīgu finanšu modeli. Līdz šim FM tādu nav redzējusi.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra