Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi, norāda FM.

Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, - kā  ģimenes ar bērniem, bērni, t.sk. bērni ar īpašām vajadzībām, pieaugušie ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas un citu vajadzību nodrošināšanai.

Atsaucoties uz tiesību zinātnieku Egilu Levitu, Satversmes tiesa ir skaidrojusi jēdzienu «sabiedrības labklājība» Satversmes tvērumā.  Atbilstoši šim skaidrojumam jēdziens «sabiedrības labklājība» aptver sabiedrības kopējās materiālās labklājības aspektus, pie kuriem pieder dažādi pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības kopējo materiālo labumu palielināšanu vai pārdalīšanu starp sabiedrības locekļiem. Tāpat jēdziens «sabiedrības labklājība» nozīmē arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami pēc iespējas harmoniskākai sabiedrības funkcionēšanai.

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no tiesiskās paļāvības principa, FM atzīmē, ka nodoklis ir vērsts uz personu priekšā stāvošiem ieņēmumiem un netiks piemērots ienākumiem, ko personas, saņems pēc likuma spēkā stāšanās par iepriekšējiem gadiem. Turklāt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jauna nodokļa ieviešanas gadījumā personas tiesiskā paļāvība nav aizsargājama tādā pašā mērā kā citos gadījumos, kad tiesībām uz īpašumu tiek noteikti ierobežojumi.

Šis nodoklis tāpat kā jebkurš nodoklis nodrošinās ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tādējādi minētais pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.

Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas. Respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā 2015. gadā publicētajā pārskatā ziņo, ka Latvijas nodokļu sistēma ir ar noslieci uz darbaspēka nodokļiem un salīdzinoši regresīva. Jo īpaši tai ir raksturīgs salīdzinoši augsts nodokļu slogs strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, kas rada nelabvēlīgus apstākļus viņu nodarbināšanai oficiālās darba vietās. Turklāt sociālās apdrošināšanas maksimālo iemaksas griestu atjaunošana 2014. gadā palielināja regresivitāti nodokļu sistēmā.

Ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība. Noteikts personu loks varēs veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis.

FM atgādina, ka pagājušajā nedēļā vēlreiz noritēja tikšanās ar sociālajiem partneriem, kurā tika panākta vienošanās, ka, gatavojot jaunās nodokļu pamatnostādnes, notiks cieša sadarbība starp FM speciālistiem un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un finanšu apakšpadomi, kurā strādās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības speciālisti. Izstrādājot nodokļu pamatnostādnes, FM plāno pārskatīt arī esošo regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra