Spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku – tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata Finanšu ministrija.

Saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa esošo modeli nav iespējams, jo tas rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai. Šī nodokļa maksātāji sev nākotnē nevarēs nodrošināt optimālu vai pat minimālu valsts garantēto pensiju vai pabalstu apmēru, ja nodokļa režīms tiks piemērots ilgstoši. Tādēļ risinājumi šai situācijai ir jārod nekavējoties. Viens no tiem varētu būt pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana, uzsver finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Kā iespējamie risinājumi, kas varētu nodrošināt to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ilgtermiņā nav risks personas sociālajam nodrošinājumam, ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana (piemēram, 122 eiro mēnesī), kas aprēķināta no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Otrs iespējamais risinājums ir noteikt tiesības piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu divus vai trīs gadus. Šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem un šai daļai ir tendence strauji augt.

Jau Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izstrādes procesā tika konstatēts risks, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieki saņems ievērojami mazāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apjomu nekā darba ņēmēji, no kuru atalgojuma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek veiktas vispārējā kārtībā. Līdz ar to pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai, kā arī kropļo konkurenci uzņēmumu vidū.

Mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums ir niecīgs. Arī gadījumā, ja persona VSAOI veic tikai kā pašnodarbinātais vai patentmaksas veidā, tai aprēķinātais sociālā pakalpojuma apmērs būs neliels vai, otrajā gadījumā, tā nenopelnīs pat garantēto minimālo vecuma pensiju.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu mikrouzņēmuma darbinieku 2013. gadā bija 42 eiro mēnesī (tam nav bijusi tendence augt). Savukārt, lai sakrātu minimālai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku sociālas iemaksa būtu jāveic 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 79 gadus. Ar darba stāžu virs 41 gada – pat 90 gadus.

Ņemot vērā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku skaita pastāvīgu pieaugumu un nodokļu plānošanas shēmu izmantošanu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāks un produktīvāks risinājums sociālās drošības jomā. Turklāt vidējās mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu pat minimālās vecuma pensijas apmēram. Tādējādi nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, kad tie sasniegs pensijas vecumu.

Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja slogs attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir par 2/3 mazāks kā parastam uzņēmumam pie līdzvērtīga darbinieku atalgojuma, tad arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtie pakalpojumi no izmaksu pozīcijas ir konkurētspējīgāki par citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra