Rīgas domes Satiksmes departaments bija izsludinājis konkursu par Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību, tomēr dažu formalitāšu dēļ neizvēlējās lētāko piedāvājumu.
Konkursā par uzvarētāju bija noteikts a/s Dienvidu tilts, kas būvēja pašu tiltu un būvē arī tilta 2. kārtu. Kompānija apņēmusies darbus veikt par 23.117 miljoniem latu. Konkursā kopumā piedalījās 4 pretendenti, tomēr iepirkuma komisija nolēma neizskatīt SIA Saldus ceļinieks iesniegto piedāvājumu, kurš bija par 673 tūkstošiem lētāks, atsaucoties uz to, ka pretendents neesot izpildījis konkursa nolikumā noteiktās prasības attiecībā uz vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumiem un pieredzi līdzīgu ceļa infrastruktūras objektu būvniecībā.
Jāpiebilst, ka Dienvidu tilta 3. kārta būtībā ir taisns ceļš ar estakādi un no būvniecības viedokļa uzņēmumam SIA Saldus ceļinieks ar 18 gadu stāžu ceļu būvē, nevarētu būt par grūtu. Paša SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols saka: "Skumji apzināties, ka kāds uzskata, ka mēs 18 gadu laikā neesam ieguvuši pietiekamu pieredzi. Skaidrs, ka tilta 3. kārta nav nekas sarežģīts." G. Karols piebilst, ka arī ar apdrošināšanu ir ļoti strīdīga situācija.
Sūdzēsies IUB
G. Karols teica, ka noteikti iesniegs sūdzību iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) – par to neesot pat divu domu. Db arī novēroja, ka pašlaik līdz ar konkurences saasināšanos, gandrīz visos iepirkumos saistītos ar būvniecību, vismaz kāds no pretendentiem iesniedz IUB sūdzību – par to liecina arī IUB mājaslapā esošā informācija. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Andris Binde Db paskaidroja, SIA Saldus ceļinieks piedāvājums tika izslēgts no dalības iepirkumu procedūrā vēl pirms finansu piedāvājuma izskatīšanas divu iemeslu dēļ: pirmkārt, konkursa nolikums paredz, ka pretendentam jānodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par pretendenta darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai. Atbildības limitam par vienu apdrošināšanas gadījumu jābūt 10 % vērtībā no piedāvātās līgumcenas. Pretendenta piedāvātā cena būvobjekta izbūvei bija 22.444 miljoni latu, bet apdrošināšanas polise bija iesniegta ar atbildības limitu 900 000 lati. Šādi pretendenta apdrošināšanas polises limits bija nepietiekams, norādīja A. Binde.
Pieredze nederot
Otrkārt, konkursa nolikums paredz, ka pretendentam kā ģenerāluzņēmējam jānorāda vismaz viens pēdējos trīs gados izbūvēts un pabeigts ceļa infrastruktūras objekts, kura kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nav mazākas par 50 % no konkursā piedāvātās līgumcenas. Rīgas domes Satiksmes departaments kā pasūtītājs noteica šo kritēriju 50 % apmērā no konkursā piedāvātās līgumcenas, lai gan tas varēja arī būt 100 % apmērā. Pretendents par apliecinājumu šim faktam uzrādījis līgumu par skrejceļa pagarināšanu un apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju starptautiskajā lidostā Rīga. Taču šajā līgumā kā ģenerāluzņēmējs tiek minēta pilnsabiedrība, ar SIA Saldus ceļinieks piedalīšanos, nevis SIA Saldus ceļinieks. Pilnsabiedrības veiktie darbi nav vērtējami šī konkursa kontekstā, jo pilnsabiedrība nav pretendents šajā konkursā, vēstīja A. Binde.