Valsts iniciēta, turklāt pilnīgi likumīga laupīšana skaidrā dienas laikā. Tā varēs raksturot situāciju Latvijā, sākot ar 2010. gadu, ja tiešām likumdevēja akceptu gūs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aivara Tauriņa vadītās darba grupas izstrādātais jaunais nodokļu, nodevu sistēmas skelets.
Jā, ir skaidra šāda projekta viena no sākotnējām idejām - piemēram, cīnīties ar situācijām, kad likumīgā ceļā faktiski tiek maksātas aplokšņu algas, noformējot tās ka dividendes vai uzņēmuma vadības dāvanas saviem neaizvietojamajiem darbiniekiem. Tomēr pašreiz izveidotais modelis gan vairāk atgādina cīņu ar zagšanu valstī, nocērtot roku visiem tās iedzīvotājiem. Mūsu gadījumā - gaidīt, lai VID spētu izskaitļot un cīnīties ar tiem, kas minētās shēmas realizē, būtu pārāk naivi, tāpēc jāļauj sist pa seju pilnīgi visiem. Tiesa, šaubu nav, ka šādai rosībai ir vismaz vēl viens mērķis - pieķerties pie pēdējā salmiņa, ar kura palīdzību būtu iespējams iegūt papildu līdzekļus valsts budžetam. No kaut kādas siles ļoti uzblīdušais valsts aparāts taču būs jāpabaro - ar ES struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētā finansējuma apcirpšanu vien būs par īsu. Taču šeit alkatīgo roķeļu īpašnieki var krietni vien pārrēķināties. Jāņem vērā, ka dažādus nodokļus un nodevas var piemērot tieši tik lielā mērā, cik cilvēki ir varoši tos maksāt. Savukārt, atbilstoši superīgās darba grupas iecerēm, cilvēks nevarēs mantot dzīvokli, kurš dārgāks par 20 000 Ls no savas nelaiķa vecmāmiņas, kamēr nebūs par šo ieguvumu samaksājis nodokli. Bet ko darīt cilvēkam, ja viņam tik lielas naudas nav?! Tāpat muļķīgā situācijā var nonākt turīgi vecāki, kuri savam bērnam, sasnedzot 18 gadu vecumu, nolemj uzdāvināt automašīnu. Sanāk, ka viņiem būs jāsamaksā par izvēlēto auto (ar visiem nodokļiem, protams) plus vēl šis tas valsts kabatā.