Finanses

Gaidāmās izmaiņas Latvijas finanšu tirgū

Valters Paiders [email protected], 25.10.2004

Jaunākais izdevums

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Līdzšinējais Latvijas Bankas (LB) scenārijs paredzēja Latvijas pievienošanos VKM2 2005.gada 1.janvārī, vienlaicīgi pārveidojot lata valūtas kursa piesaistes mehānismu. Līdzšinējā lata piesaiste pie SDR valūtu groza tiktu nomainīta ar lata piesaisti pie eiro. 2007.gada vidū Latvija varētu saņemt pozitīvu novērtējumu no ES, t.i. saņemt ‘zaļo gaismu’ eiro ieviešanai ar 2008.gadu. Ja par pirmo šī scenārija sadaļu (lata piesaisti eiro) šaubu gandrīz nav, tad par faktisko eiro ieviešanas laiku pēdējos mēnešos ir parādījušās bažas. LB ir atzinusi, ka pastāv risks, ka Latvija nespēs izpildīt atsevišķus kritērijus: visriskantākā joma ir inflācija (viens no Māstrihtas kritērijiem), kā arī tekošā konta negatīvais saldo (lai gan tas netiek definēts kā konkrēts Māstrihtas kritērijs, arī šai jomai EK pievērsīs lielu uzmanību).

Kā notiks lata piesaiste eiro?

Lai izvairītos no jebkāda veida spekulācijām un satraukumiem plašākā sabiedrībā, Latvijas Banka ir iecerējusi lata pārsaisti eiro padarīt pēc iespējas vienkāršāku. Līdz šim lats bija piesaistīts SDR (kurss 1 SDR= 0.7997 LVL kopš 1994.gada) ar nelielu svārstību iespēju (+/-1% ap oficiālo piesaistes vērtību). Paredzams, ka šāda prakse tiks saglabāta arī turpmāk, proti ap oficiālo eiro piesaistes kursu, lats starpbanku tirgū varēs svārstīties +-/1% robežās. Tomēr jāpiebilst, ka ECB normatīvi pieļauj daudz plašākas nobīdes, t.i. +/-15% ap oficiālo piesaistes kursu, un +/-1% koridors ir tikai Latvijas Bankas apņemšanās, nevis Eiropas prasība. Katras valsts ziņā ir saglabāt vai nesaglabāt valūtas kursu koridoru maksimāli plašu (t.i. 30%), piemēram, Igaunijā un Lietuvā nacionālo valūtu kursi pret eiro ir fiksēti (t.i. svārstību iespējas nepastāv).

Latvijas Banka ir vairākkārt uzsvērusi, ka pārsaistes laikā lats netiks ne revalvēts, ne devalvēts. Mūsuprāt, nesen presē pavīdējušās baumas par lata devalvāciju nav pamatotas. Jaunais piesaistes kurss pret eiro tiks noteikts pēc tirgus kursiem, ļaujot izvairīties no minējumiem un spekulācijām, ka EUR/LVL varētu tikt mākslīgi ietekmēts. Eiro - lata piesaistes kurss nākamajiem gadiem būs vienāds ar oficiālo Latvijas Bankas EUR/LVL kursu 2004.gada 30.decembrī, pēdējā šī gada darba dienā. Šajā gadījumā tirgus kursi būs nevis kursi Latvijas starpbanku tirgū, bet pasaules valūtu tirgos. Latvijas Banka katru dienu publicē oficiālos valūtu kursus, kas tiek aprēķināti, ņemot vērā SDR valūtu savstarpējās kotācijas pasaules tirgos.

Jau pieminētā nelielā svārstību koridora dēļ valūtu kursi Latvijas starpbanku tirgū mēdz atšķirties no oficiālajiem (grāmatvedības) valūtas kursiem. Pēdējā pusotra gada laikā lats ir bijis relatīvi ‘stiprs’, t.i. lata kursa kotācijas tirgū ir bijušas augstākas par oficiālajiem kursiem. Tas, ka kursa noteikšana balstās uz pasaules valūtu tirgu ir tikai pozitīvi, jo lielās konkurences un daudzo dalībnieku dēļ ir izslēgta jebkāda veida spekulācija par kursu.

Mēs paredzam, ka lats arī gada

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, informē VSIA "Autotransporta direkcija".

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmākos gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šajā jomā.

"Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem varētu šķist, ka mūsu finanšu sistēma "baigi dragā uz priekšu", taču patiesībā tā ir mazāka par vienu Luksemburgas banku. Tā intervijā Numuram atzīst a/s Latvijas Krājbanka prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars

picturegallery.71e1b6ff-7c00-48cf-9cfd-bc2052ec0a4b

Sarunas gaitā viņš uzsver, ka, neraugoties ne uz vispārējo finanšu krīzi pasaulē, ne arī notikumiem saistībā ar Parex banku, Latvijā vairs nav iespējama tāda situācija, kāda savulaik bija ar bēdīgi slaveno Banku Baltija. Savukārt daudz kur dzirdētie stāsti par milzīgo ASV ietekmi uz Latviju tiek nosaukti vienkārši par… slima kaķa murgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules margin call

Leonīds Aļšanskis, [email protected], 23.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzinauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizētuzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar četriem biznesa virzieniem pietiek, lai attīstītos

Madara Fridrihsone, [email protected], tālr. 67084402, 13.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņpadsmit gadu laikā Reaton no kooperatīva pārtapis kompānijā, kas attīsta savu biznesu vairākos virzienos, plāno paplašināt delikatešu tirgotavu Gastronome tīklu un kļūt par vadošo interjera priekšmetu tirgotāju Latvijā. Par uzņēmuma biznesa principiem intervijā Db stāsta Reaton, ltd. prezidents Boriss Gluhmans.

Nesen iznākušajā 800 Latvijas miljonāru sarakstā saistībā ar jūsu vārdu minēts, ka gatavojaties tālāk attīstīt deliaketešu tirgus Gastronome koncepciju. Kā tieši?

Tur gan ir minēts arī, ka Reaton gatavojas startēt biržā, bet nezinu, no kurienes šāda informācija, jo es neko tādu neesmu teicis. Nedomāju, ka Latvijā ir pietiekoši atraktīva birža, vismaz priekš Reaton. Savukārt, kas attiecas uz Gastronome paplašināšanu, jā, tas tiek plānots!

Tas nozīmē, ka Rīgā vai citās Latvijas pilsētās plānojat atvērt jaunas delikatešu tirgotavas Gastronome?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar uzņēmējiem meklē risinājumus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifa izmaiņām

Lelde Petrāne, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GASO vadība šodien tikusies ar Zemnieku Saeimas un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.

«Mēs bijām izdarījuši secinājumus no pārmaiņu procesiem elektroenerģijas tirgū, tādējādi jau tarifa projekta izstrādes gaitā meklējām risinājumus arī uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. Gadījumā, ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

«Uzņēmumiem tādējādi būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules krīzes pirmsākumi un secinājumi

Leonīds Aļšanskis, 27.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot drūmo ainu šodienas finanšu un ekonomiskajā sistēmā, kurai vēl pirms 1.5 gada bija uzplaukuma laiki, nevar neparādīties jautājums «kas tad kļuva par krīzes cēloni un kāpēc situācija tik ievērojami pasliktinājās tik īsā laikā?».

Mēģināsim atbildēt uz šo jautājumu.

Vispār jau kapitālistiskajā saimniekošanas sistēmā krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām, jo tā ir radusies vispasaules finanšu krīzes dēļ. Pagājušā pusotra gada laikā finanšu kompāniju (bankas, brokeri, apdrošinātāji) tiešie zaudējumi krīzes dēļ jau pārsniedza $1,3 trlj. (Bloomberg dati). Pasaules akciju un obligāciju tirgus kapitalizācijas zaudējumi šajā periodā tiek novērtēti kā $30 trlj. - $40 trlj. Un šī summa, tā vai citādi, pazuda no kompāniju un privāto investoru bilancēm. Tādi zaudējumi pasaules finanšu sistēmai nav bijuši visā tās pastāvēšanas vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika tas būtu varējis šķist kā sapnis vasaras naktī - degvielas cenas krīt, turklāt visas prognozes liecina, ka tās mazināsies vēl.

Šobrīd tā ir realitāte, taču diemžēl tāda, kas tikai retos gadījumos asociējas ar kaut ko labu.

Tiesa, tie autopārvadātāji, kuri veidoja šā gada budžetu, rēķinoties ar ļoti lielu benzīna cenu, šobrīd var būt priecīgi. Taču, kopumā ņemot, degvielas patēriņš mazinās gan pasaulē, gan arī Latvijā, neraugoties uz patīkamajām cenu izmaiņām. Zināmā mērā notiekošo degvielas tirgū var salīdzināt ar tiem procesiem, kas ir notikuši, piemēram, nekustamā īpašumā sfērā. Jā, savulaik dzīvojamās platības cena bija pārāk augsta, turklāt tā nepārtraukti palielinājās, taču auga arī iedzīvotju pirktspēja, un tādējādi šis tirgus bija dzīvs. Tagad savukārt cenas ir salīdzinoši zemas, bet tirgus gandrīz vai stāv uz vietas, jo nav pieejami resursi, par kuriem šos īpašumus varētu iegādāties. Līdzīgs process ir arī ar degvielu - lai gan tās cenas krītas, ne viens vien iedzīvotājs dod priekšroku uz darbu doties ar sabiedrisko transportu, jo tā sanāk lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru