Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Ja Gazprom piekritīs piedalīties jaunās gāzes elektrostacijas projektā Latvijā, tas vēlēsies vismaz 25 % plus vienu akciju no tā.

Tā ekskluzīvā intervijā Db stāsta šā Krievijas koncerna padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs. Viņš arī norāda, ka pēc jauno dabasgāzes tarifu apstiprināšanas, jau šogad tie Latvijā būs tādā pašā līmenī kā Vācijā, Francijā, Itālijā un citās ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs.

Kādas jūs redzat Latvijas un Krievijas attiecības attiecībā uz dabasgāzes piegādēm nākotnē?

Pašreizējā brīdī visi jautājumi, kas attiecas uz gāzes piegādēm Latvijai, faktiski ir atrisināti, ir parakstīti ilgtermiņa līgumi. Nupat padomes sēdē izskatījām ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz gāzes piegāžu jautājumu Latvijas Republikai. Tāpat tika skarts jautājums par gāzes piegāžu jaudu palielināšanu saistībā ar gāzes elektrostacijas celtniecību Rīgā. Tiesa, šajā sakarā nekāds lēmums netika pieņemts, jo vēl ir nepieciešams veikt ekonomiskus aprēķinus, paskatīties, cik efektīvas būs šādas piegādes utt. Jāņem vērā, ka arī Krievijā pieprasījums pēc dabasgāzes pieaug, jo attīstās rūpniecība. Tādējādi mums ir jāizvērtē, cik liels investīciju apjoms būtu jāiegulda infrastruktūras attīstībā, lai nepieciešamais gāzes apjoms varētu tikt nogādāts līdz Latvijai, līdz patērētājam, līdz elektrostacijai. Šis jautājums vēl tiks apspriests un tikai pēc tam pieņemts konkrēts lēmums.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Gaidāmo dabasgāzes tarifu pieauguma rezultātā vislielākie izdevumi gaidāmi mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.

Tā intervijā Db atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēsanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš. Paredzēts, ka par jauno a/s Latvijas Gāze (LG) tarifu plānu regulatorā lēmums tiks pieņemts šodien.

Cik liels ir gaidāmais dabasgāzes tarifu pieaugums?

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējais un gaidāmais tarifs viens pret vienu nav salīdzināmi, un tam ir vairāki iemesli. Jaunajā tarifā vairs neeksistē tāds jēdziens kā abonentmaksa, un tādējādi, piemēram, iedzīvotāji, lietojot gāzes plīti, varēs salīdzināt tikai faktiskos rēķinus, bet ne tarifus. Tāpat iepriekšējais tarifs bija lineārā atkarībā tikai no mazuta cenas, bet tagad, saistībā ar jaunu līgumu ar Gazprom, piesaiste ir gan mazuta, gan arī gāzes cenu kotācijai. Tādējādi arī iepirkuma cena precīzi nav salīdzināma.

Monopols Latvijas Gāze plāno prasīt regulatoram atļauju palielināt dabasgāzes tarifus par 50 līdz 60 %, un tie var stāties spēkā ar 2007. gada 1. maiju.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Dienas biznesam uzsver - ja netiks ļauts veikt šādu tarifu palielinājumu, viņš "vienos vārtos" gūs uzvaru Stokholmas tiesā. Turklāt vēl viens, nākamais gāzes tarifu kāpums esot gaidāms jau sākot ar 2008. gadu.

Kāds ir iemesls tam, ka Latvijas Gāze atkal startē ar šādu cenu kāpuma projektu?

Vidējā gāzes iepirkuma cena šogad ir 145 dolāri par 1 000 kubikmetriem, bet Eiropā šī cena bija ap 280, bet atsevišķām valstīm - pat 300 dolāriem. Var jau teikt, ka Austrumu onkulis ir slikts, taču mums jau vairākus gadus iepriekš tika pateikts, lai mēs gatavojamies, ka arī pie mums būs Eiropas gāzes cenas. Faktiski par to mēs tikām brīdināti jau no 2000. gada. Tagad, kad Latvija ir ES, par to vispār nav runas - mums šī cena būs, atņemot no tās vienīgi tranzīta izmaksas, kādas rodas Gazprom, lai piegādātu gāzi, piemēram, caur Ukrainu citām valstīm - mūsu gadījumā nekādu tranzīta izmaksu nav. Turklāt pasaules energoresursu tirgu jau neregulē gāze, to dara nafta - OPEC. Situāciju šajā jomā nekādi nevar mainīt - tā nu pasaulē ir iegājies, ka gāzes cena absolūti ir piesaistīta mazuta cenai. Kolīdz naftas cenas aug, attiecīgi palielinās arī gāzes cenas. Bet mazuta cenas šogad ir augušas prātam neaptveramos apmēros - četru gadu laikā tās ir augušas trīskārtīgi.

Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā sasniedza 882 266.26 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 4 456 501.92 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 88 darījumi, kuros tirgoja 283 277 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 180 un samazinājušies par 520 342 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu demonstrēja Lietuvos Elektrine akcijas, kuru vērtība palielinājās par 2.74%, sasniedzot 1.50 LTL. Lietuvos Energija akciju cena palielinājās par 1.46%, sasniedzot 1.39 LTL. Lietuvos Dujos akciju cena palielinājās par 1.27%, sasniedzot 3.20 LTL.

Savukārt lielāko kritumu piedzīvoja Linas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.45%, līdz 0.52 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena samazinājās par 4.17%, līdz 0.92 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena samazinājās par 2.17%, līdz 0.45 LTL.Visaktīvāk tika tirgotas Lietuvos Telekomas akcijas. Ar tām tika veikti 18 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.58LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 15 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 207 868 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 15 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 205 425 akcijas.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 494 040.28 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 7 519 416.62 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 138 darījumi, kuros tirgoja 327 673 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 83 un samazinājušies par 238 329 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Alytaus Tekstile akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.33%, sasniedzot 0.13 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 1.45%, sasniedzot 2.80 LTL. Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien palielinājās par 1.19%, sasniedzot 4.25 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.26%, līdz 0.18 LTL.Alita akciju cena šodien samazinājās par 2.65%, līdz 1.10 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 2.40%, līdz 2.85 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 402 861.96 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 047 863.00 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 223 darījumi, kuros tirgoja 572 617 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 43 un samazinājušies par 142 598 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Linas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 1.25%, sasniedzot 0.81 LTL. Siauliu Bankas akciju cena šodien palielinājās par 1.18%, sasniedzot 1.72 LTL. Klaipedos Nafta akciju cena šodien palielinājās par 0.98%, sasniedzot 1.03 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Tiekimas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 10.00%, līdz 0.81 LTL.Lifosa akciju cena šodien samazinājās par 4.88%, līdz 4.09 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena šodien samazinājās par 2.04%, līdz 0.48 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 396 586.42 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 6 306 995.86 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 219 darījumi, kuros tirgoja 508 287 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 9 un samazinājušies par 71 812 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Dujos akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.09%, sasniedzot 3.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.81%, sasniedzot 21.60 LTL. Utenos Trikotazas akciju cena šodien palielinājās par 2.05%, sasniedzot 8.47 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Alytaus Tekstile akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 7.14%, līdz 0.13 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 5.88%, līdz 16.00 LTL.Lietuvos Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.77%, līdz 2.77 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 611 908.34 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 581 322.99 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 350 darījumi, kuros tirgoja 2 109 379 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 50 un palielinājušies par 1 448 016 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Energija akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.24%, sasniedzot 1.91 LTL. Panevezio Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.86%, sasniedzot 3.60 LTL. Bankas Snoras akciju cena šodien palielinājās par 2.41%, sasniedzot 8.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Tiekimas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.00%, līdz 0.95 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 2.75%, līdz 35.01 LTL.Klaipedos Baldai akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 10.55 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 1.27 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 057 176.37 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 3 324 214.26 LTL. Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 189 darījumi, kuros tirgoja 341 086 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 46 un samazinājušies par 166 335 attiecīgi. Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas, kuru vērtība palielinājās par 5.26%, sasniedzot 0.20 LTL. Klaipedos Baldai akciju cena šodien palielinājās par 2.27%, sasniedzot 9.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 1.58%, sasniedzot 22.50 LTL. Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lifosa akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.44%, līdz 4.30 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 4.13%, līdz 3.02 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 3.00%, līdz 2.91 LTL. Visaktīvāk šodien tika tirgotas Dvarcioniu Keramika akcijas. Ar tām tika veikti 35 darījumi Akcijas cena sasniedza 3.02LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 36 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 71 002 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 36 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 61 750 akcijas. Ar Klaipedos Nafta akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.05LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 29 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 190 848 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 29 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 106 035 akcijas. Ar Lietuvos Juru Laivininkyste akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 0.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 403 559 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 123 988 akcijas. Ar Apranga akcijām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 10.27LTL. Sesijas laikā netika izpildīts 21 akciju pirkšanas orderis, kurā kopumā pieprasīja 10 102 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīts palika 21 akciju pārdošanas orderis, kurā kopumā piedāvāja 9 975 akcijas. Ar Invalda akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 4.45LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 13 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 144 163 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 13 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 40 752 akcijas. Ar Mazeikiu Nafta akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.97LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 68 111 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 49 063 akcijas. Ar Ekranas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 7.18LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 17 601 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 6 938 akcijas. Ar Lietuvos Telekomas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.85LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 12 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 69 012 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 12 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 38 894 akcijas. Ar Vilniaus Vingis akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 8.47LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 995 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 9 506 akcijas. Ar Lietuvos Dujos akcijām tika veikti 6 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.91LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 10 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 212 akcijas. Sesiju slēdzot n

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 194 469.77 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 29 377 904.28 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 302 darījumi, kuros tirgoja 893 394 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 9 un samazinājušies par 5 875 700 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Panevezio Pienas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 9.63%, sasniedzot 3.30 LTL. Invalda akciju cena šodien palielinājās par 2.75%, sasniedzot 4.11 LTL. Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien palielinājās par 2.51%, sasniedzot 4.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Ukio Bankas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.23%, līdz 6.00 LTL.Grigiskes akciju cena šodien samazinājās par 1.36%, līdz 2.91 LTL.Linas akciju cena šodien samazinājās par 1.35%, līdz 0.73 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 45 945 366.78 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 32 630 715.74 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 559 darījumi, kuros tirgoja 4 860 068 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 47 un samazinājušies par 655 121 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Stumbras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.59%, sasniedzot 5.50 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.26%, sasniedzot 2.22 LTL. Mazeikiu Nafta akciju cena šodien palielinājās par 3.02%, sasniedzot 2.73 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Invalda akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.31%, līdz 4.88 LTL.Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien samazinājās par 4.00%, līdz 4.80 LTL.Siauliu Bankas akciju cena šodien samazinājās par 3.78%, līdz 1.78 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 4 392 964.05 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 1 021 327.31 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 286 darījumi, kuros tirgoja 481 074 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 13 un samazinājušies par 78 958 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Grigiskes akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.65%, sasniedzot 3.12 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.14%, sasniedzot 3.28 LTL. Gubernija akciju cena šodien palielinājās par 1.38%, sasniedzot 7.35 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Mazeikiu Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.01%, līdz 3.54 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 2.21%, līdz 42.05 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 1.43%, līdz 2.75 LTL.

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 6 904 758.42 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 547 614.36 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 234 darījumi, kuros tirgoja 1 877 680 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 74 un palielinājušies par 1 001 980 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Linas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.00%, sasniedzot 0.53 LTL. Ekranas akciju cena šodien palielinājās par 5.17%, sasniedzot 5.90 LTL. Anyksciu Vynas akciju cena šodien palielinājās par 3.57%, sasniedzot 0.29 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Sanitas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.85%, līdz 6.25 LTL.Rokiskio Suris akciju cena šodien samazinājās par 1.26%, līdz 47.00 LTL.Vakaru Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien samazinājās par 1.23%, līdz 1.61 LTL.Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vakaru Skirstomieji Tinklai akcijas. Ar tām tika veikti 32 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.61LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 37 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 351 679 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 37 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 176 809 akcijas.