Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi atļaut zāļu mazumtirgotāja AS Sentor Farm aptiekas un zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus apvienošanos. Tiesa, vienlaikus KP ir noteikusi saistošos noteikumus, kas novērš šādas apvienošanās iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

KP informē, ka pēc plānotās apvienošanās AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas balsstiesīgās akcijas piederēs AS Repharm, kas attiecīgi būs AS Sentor Farm aptiekas un AS Recipe Plus īpašnieku kopuzņēmums.

Konkurences uzraugi atzīmē, ka apvienošanās dalībnieku darbība arī līdz apvienošanās brīdim bija saistīta, jo AS Sentor Farm aptiekas ilggadējs un uz šo brīdi nozīmīgākais sadarbības partneris ir zāļu lieltirgotava AS Recipe Plus, kas AS Sentor Farm aptiekas nodrošina lielāko daļu nepieciešamo medikamentu u.c. preču piegādes, pārējiem piegādātājiem atstājot nenozīmīgu daļu.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par normu, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība.

Lai izprastu konkrētās normas iemeslus, ir jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Farmācijas likums tika pieņemts. Toreiz tika noteikts desmit gadu ilgs pārejas posms, lai visas aptiekas pārkārtotos tā, lai no 2011. gada atbilstu šim likumam. Ir jāteic, ka desmit gadi ir ļoti ilgs laika posms, un to laikā daudzas lietas mainās, –mūsu uzskati, arī vide ap mums. Mainījusies ir arī mūsu domāšana. Tāpēc šis likums ne velti tiek apspriests vēlreiz, jo ir skaidrs, ka 2000.gadā uzrakstītais vairs neatbilst tai realitātei, ko diktē šodienas prasības.

Kaut kas jāmaina tajos gadījumos, ja ir slikti un nepieciešamas korekcijas. Šajā gadījumā kārtība būtu jāmaina tad, ja aptiekas nefunkcionē pietiekami labi un ja iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir tik slikti, lai būtu kaut kas tik radikāli jāmaina? Pavērtējot šodienas situāciju, ir jāsecina, ka patiesībā tādu problēmu nav.

Veselības ministrijā (VM) top likumprojekts, kas aptieku biznesā ļaus darboties tikai farmaceitiem, tādējādi lielām ķēdēm liedzot darboties šajā nozarē.

Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, kurš turpmāk Farmācijas likuma vietā regulēs aptieku darbību, paredz, ka aptiekas telpas varēs piederēt jebkuram, tomēr licence farmaceita prakses veikšanai tiks piešķirta farmaceitam, nevis aptieku īpašniekiem, Db informēja VM Komunikācijas departamentā.

Strādās vēl 2.5 gadus

Pašlaik spēkā esošais Farmācijas likums paredz, ka, sākot no 2011. gada 1. janvāra, visām aptiekām jāpieder farmaceitiem. Tādēļ aptieku tīklos esošajām aptiekām, kas veido gandrīz pusi no visa Latvijas aptieku skaita, licences piešķirtas tikai līdz 2010. gada pēdējai dienai. Diskusijas par topošo likumu vēl turpinās, tādēļ arī termiņi jaunajai aptieku īpašuma formas ieviešanai pagaidām nav zināmi. Tāpat vēl nav skaidrs, vai tīklos ietilpstošās aptiekas pēc divarpus gadiem varēs pagarināt darbības licenci.

Latvijā gandrīz visās apdzīvotās vietās aptieku maksimālais skaits ir sasniegts, līdz ar to kāpināt apgrozījumu ar jaunu aptieku atvēršanu kļūst grūtāk

Tādu viedokli DB pauž SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā. Ar A Aptiekas zīmolu šobrīd darbojas 84 aptiekas Latvijā. Trešā daļa no tām ir Rīgā, bet pārējās atrodas citās lielākajās Latvijas pilsētās. Uzņēmums ir reģistrēts 2005. gada sākumā, bet pirmsākumos tas strādājis kā SIA Saules aptieku pārvalde, kurai piederēja 24 aptiekas, bet tā saistītajiem uzņēmumiem - 12 aptiekas. Deviņos gados aptieku skaits ir palielināts divarpus reizes. Pēdējos piecos gados SIA A Aptiekas ievērojami palielinājusi apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 19% līdz 25,7 milj. eiro, bet tā peļņa kāpusi par 26,5%, sasniedzot vairāk nekā 890 tūkstošus eiro. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 30 milj. eiro, liecina Lursoft dati. «2015. gadā mūsu mērķis ir sasniegt 36 milj. eiro apgrozījumu. Pieaugumu nodrošinās jaunas aptieku koncepcijas ieviešana, interneta projekts, kas tika sākts šajā gadā. Efekts apgrozījuma datos varētu būt arī no aptiekām, kas mūsu tīklam pievienotas pagājušā gada vidū,» stāsta SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

28.janvārī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot saistošu noteikumu darījumam, kura ietvaros AS Sentor Farm aptiekas plāno iegādāties aptieku, kas atrodas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Saskaņā ar KP nolemto, lai iegādātos minēto aptieku, AS Sentor Farm aptiekas pirms tam jāpārdod tai piederošā aptieka, kas atrodas pretī Āgenskalna tirgus galvenajai ieejai.

Šobrīd slimnīcas teritorijā esošā aptieka Paula Stradiņa aptieka pieder SIA Farma Balt aptieka. Lietas ietvaros izvērtējot situāciju tirgū, KP atzina: lai aizsargātu iedzīvotāju intereses, Paula Stradiņa aptiekas īpašnieku maiņu iespējams atļaut vien ar tādu saistošo noteikumu, kas nodrošina aptieku konkurenci Āgenskalna mikrorajonā. Šobrīd visas trīs Āgenskalna tirgus rajonā esošās aptiekas pieder AS Sentor Farm aptiekas, bet pēc KP saistošo noteikumu izpildes viena no tām piederētu citam īpašniekam, nodrošinot konkurenci starp aptiekām un izvēles iespējas patērētājiem.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Aptieku tīkla «Apotheka» īpašnieks SIA «A Aptiekas» turpina paplašināt savu aptieku tīklu un plāno pievienot sev divus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirgotājus, par kuru īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada pirmajā pusē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«A Aptiekas» jau vairākus gadus aktīvi iegādājas mazās aptiekas Latvijā. Uzņēmuma tīklā šobrīd darbojas 119 aptiekas visā Latvijā.

Viens no pievienojamiem uzņēmumiem ir SIA «Silvine», par kura īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada jūnijā. SIA «Silvine» dibināta 1997. gadā, un tā tirgoja medikamentus aptiekā Neretas novada Neretas pagastā. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 232 tūkstoši eiro, un tas nodarbināja četrus darbiniekus.

Savukārt otrs pievienojamais uzņēmums ir SIA «Elda 1», kura dibināta 1999. gadā un kuru SIA «A Aptiekas» iegādājās šī gada martā. SIA «Elda 1» ir aptieka Ropažos, Ropažu novadā, un tās ieņēmumi pērn bija 337 tūkstoši eiro. Tā nodarbināja sešus darbiniekus.

Ģimenes aptiekas pārtop par BENU aptiekām; šobrīd nosaukums nomainīts 21 aptiekai Rīgā

Ģimenes aptiekas sagaida nozīmīgas pārmaiņas, lai jau tuvākajā laikā klientiem piedāvātu vēl labāku pakalpojumu, DB lakoniski nosaukumu maiņu skaidro Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltic mazumtirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Petri Antila.

Kā novēroja DB, vairākās vietās Rīgā Ģimenes aptiekas jau nomainījušas nosaukumu uz BENU aptiekām. Šobrīd Latvijā ir 56 Ģimenes aptiekas, savukārt šobrīd nosaukums ir nomainīts 21 aptiekai Rīgā, DB informēja Ģimenes aptieku sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite.

Plašāku informāciju uzņēmums sola sniegt septembra sākumā. Ģimenes aptiekas Latvijā pieder SIA Hansa Pharma, kas ir Phoenix/Tamro grupas uzņēmums. Phoenix/Tamro grupa ir otrais lielākais zāļu tirgotājs Eiropā. Phoenix group mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka BENU ir jaunais kompānijas mazumtirdzniecības zīmols vairākās Eiropas valstīs. BENU zīmola ieviešana sākta no pagājušā gada decembra - Nīderlandē. Atbilstoši Lursoft datiem maija nogalē līdzšinējais SIA Hansa Pharma valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns atstāja amatu,un viņa vietā tika iecelts P. Antila. Darbu uzņēmuma valdē turpina Vizma Vīk-sna. Finanšu gadā, kas ilga no pagājušā gada 1.februāra līdz šā gada 31.janvārim, SIA Hansa Pharma strādāja ar 20,8 milj. Ls apgrozījumu un 342,9 tūkst. Ls zaudējumiem.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Jaunā aptiekas koncepta ieviešanā zāļu ražotājam Olainfarm piederošā SIA Latvijas aptieka tuvāko gadu laikā plāno novirzīt vidēji ap 1% no Latvijas aptieka tīkla gada apgrozījuma. Šogad atbilstoši jaunajam konceptam tiks pārveidotas vēl piecas no Latvijas aptiekas tīkla aptiekām, šodien pirmās jaunā koncepta aptiekas atklāšanā sacīja uzņēmuma valdes loceklis Ilmārs Pajuste.

Patlaban 1% no apgrozījuma varētu būt aptuveni 100 000 latu, bet, mainoties apgrozījumam, mainīsies arī šis skaitlis. Pirmās jaunā koncepta aptiekas Lielirbes ielā 17a izveidē ieguldīti aptuveni 40 000 latu, jo šī aptieka uzbūvēta pilnībā no jauna.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins uzsvēra, ka jaunā koncepta aptiekas atklāšana ir pirmais solis 50 aptieku lielā Latvijas aptieka tīkla pārveidē par ērtiem farmācijas centriem, kur iegūt individualizētu padomu no augsti kvalificētiem farmaceitiem.

Jaunais Latvijas aptiekas koncepts paredz jaunus klientu apkalpošanas, tehniskos un dizainiskos risinājumus, šajās aptiekās galvenais uzsvars ir likts uz individuālākas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu, kā arī izveidots dermokosmētikas centrs, īpaši stendi ar Latvijā ražotiem produktiem un pievērsta uzmanība apmeklētāju ar bērniem ērtībai.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Pirms laika uzmanību piesaistīja Ģimenes aptieku nosaukuma maiņa uz BENU aptiekām. Šobrīd nosaukums ir nomainīts 32 aptiekām, un turpinās darbs pie pārējo Ģimenes aptieku nosaukuma maiņas.

Vairāki citu aptieku pārstāvji iepriekš DB norādīja, ka zīmols Ģimenes aptiekas ir bijis veiksmīgs, kas Latvijas patērētājiem ir labi saprotams.

Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltics (Phoenix Group) mazumtirdzniecības vadītājs Petri Anttila paskaidroja, ka BENU zīmols ir jaunais PHOENIX grupas zīmols Eiropā. «Ēģiptiešu vārds BENU ir ar līdzīgu nozīmi kā vārds Phoenix (Fēnikss) grieķu mitoloģijā,» atzīmēja P. Anttila.

Pirmās BENU aptiekas tika atvērtas Nīderlandē šā gada aprīlī, savukārt Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā notiek aptieku nosaukuma un koncepta maiņa. Tuvākajā laikā tam sekos arī Lietuvas aptieku tīkls Šeimos Vaistine, kam sekos Igaunijas aptieku tīkls Apteek1.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga atvērts zīmola Happytheka veikals. Tas pieder aptieklu tīklam A Aptiekas un paredzēts veselīga dzīvesveida piekritējiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veikalā pieejamas gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs ražotas preces veselībai un skaistumam. Happytheka idejas autors un īstenotājs A Aptiekas informē, ka veikalā medikamenti netiks tirgoti, to vietā apmeklētājiem tiks piedāvāti uztura bagātinātāji un vitamīni, SPA produkti, kosmētika, sveces noskaņas radīšanai un citas preces.

«Līdz šā gada beigām iecerēts veselības veikala konceptu attīstīt, atverot vairākas Happytheka tirdzniecības vietas kā Rīgā, tā arī Tallinā,» saka A Aptiekas rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Viņš norāda, ka patlaban veikala investīciju apjomu nosaukt nevar, un visi ieguldījumi ir SIA A Aptiekas finansēti.

Kādu laiku atpakaļ Veselības ministrs Juris Bārzdiņš izteicās, ka Latvijai ir nepieciešamas diennakts aptiekas, precīzāk – nepieciešams daudzas reizes palielināt to skaitu. Tādējādi liekot noprast, ka jautājumam, kuru nespēj atrisināt paši uzņēmēji, valsts atradīs citus risinājumus. No kā, lielākā sabiedrības daļa saprata – piespiedīs ar varu.

Pašlaik ir uzaususi atkal jauna ideja – vajagot pašvaldību aptiekas, tās strādāšot bez pelņas un tāpēc, šķietami lētāk. Vēl tikko bija diskusija par valsts zāļu lieltirgotavu, tagad jau par pašvaldībām piederošām aptiekām. No vienas puses peļam valsti un sakām, ka esam zaudējuši ticību, no otras puses domājam par valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbībā kā par paneceju. Tomēr šoreiz patiešām būtu vērts domāt racionāli un loģiski, nesasteidzot lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz Valsts Zāļu aģentūras datiem, šobrīd 16 aptiekām ir izsniegtas licences, par tiesībām strādāt diennakti. No kurām 11 aptiekas atrodas Rīgā un 5 citās Latvijas pilsētās un novados.