Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Nupat esat kļuvis par AS Olainfarm padomes priekšsēdētāju, esat bijis AS Grindeks valdes priekšsēdētājs, ilgus gadus bijis valsts ierēdnis – Farmācijas departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Veselības ministrijā. Kāda šobrīd ir farmācijas un veselības nozares kopējā aina?

Redzējums no abām pusēm man dod zināmas priekšrocības, jo esmu redzējis nozari gan no valsts skatupunkta, gan arī no privātā biznesa pozīcijām. Personīgi uzskatu, ka Latvijas farmācijas nozare ir tā, ar kuru pamatoti var lepoties. Arī šajā kritiskajā laikā, kad bija jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītas sarežģītas situācijas, tieši privātais sektors bija tas, kas spēja uzņemties atbildību un arī finanšu riskus un palīdzēja valstij risināt dažādas sarežģītas situācijas. Pat nakts laikā tika atrisinātas nepieciešamās piegādes, dažādi ar vakcīnu loģistiku saistīti jautājumi. Viss uzreiz un īsā laikā nebija vienkārši, bet tas tika paveikts. Krīzes situācijās ir būtiski, lai cilvēkiem nesāktos panika, un vieni no pirmajiem, kas nomierināja cilvēkus, tieši bija farmaceiti aptiekās. Gribu uzsvērt, ka viņi, protams, sadarbībā ar citiem nozares profesionāļiem, paveica milzīgu darbu.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar AS «Olainfarm» ceturtdien, 6.jūnijā, organizēja medicīnas aprūpes nozares konferenci «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā.

Pasākuma laikā nozares praktiķi un pētnieki sprieda par jaunākajām tendencēm un prasībām veselības aprūpē un farmācijā, tehnoloģijas un zinātnes risinājumus, kas veicinās nozares attīstību.

Konferences fokuss šogad tika virzīts uz trim aktuālām tēmām: sabiedrības psihiskās veselības aprūpe, personalizēta medicīna un inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumu un farmācijas biznesa sadarbības veicināšana.

#1/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#2/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#3/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#4/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#5/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#6/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#7/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#8/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#9/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#10/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#11/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#12/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#13/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#14/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#15/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#16/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#17/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#18/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#19/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#20/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#21/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#22/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#23/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#24/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#25/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#26/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#27/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#28/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#29/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#30/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#31/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#32/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#33/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#34/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#35/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#36/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#37/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#38/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#39/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#40/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#41/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#42/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#43/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#44/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#45/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#46/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#47/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas BiznessFoto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#48/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#49/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#50/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#51/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#52/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#53/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#54/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#55/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#56/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#57/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#58/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#59/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#60/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#61/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#62/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#63/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#64/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#65/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#66/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#67/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#68/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#69/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#70/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#71/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#72/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#73/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#74/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Mēness aptieka ir saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work („Labākās darbavietas”) sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā.

Starptautiskā programma Best Places To Work piešķir īpašu apbalvojumu labākajām darbavietām pasaulē, izvērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, vērtībām, personāla vadību, atalgojumu un citiem labumiem, kolēģiem un gaisotni uzņēmumā, iespēju sabalansēt darba un privāto dzīvi, kopējo piesaisti uzņēmumam un uzņēmuma ietekmi uz norisēm sabiedrībā.

"Esam ļoti gandarīti par šo atzinību – tā apliecina, ka Mēness aptiekas ir iemīļotas ne tikai mūsu klientu vidū, bet arī paši darbinieki novērtē viņiem izrādītās rūpes. Mūsu farmaceitu un farmaceita asistentu darba ikdiena ir vērsta uz klientu, tāpēc ir divtik svarīgi, lai arī darbinieki justos labi, būtu apmierināti ar darba apstākļiem, justu savu tiešo vadītāju atbalstu un varētu sabalansēt darbu ar privāto dzīvi tā, lai pietiktu laika kvalitatīvai atpūtai," saka Mēness aptiekas valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares. Viņa norāda, ka visiem — valstīm, uzņēmējiem, bankām, iedzīvotājiem - būs jāiemācās dzīvot citādi, nekā bijām pieraduši dzīvot daudzus pēdējos gadus, kad Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes bija ne tikai nulle, bet pat negatīvas.

Fragments no intervijas

Vai kreditēšanās sabremzēšanos visi tautsaimniecības segmenti izjūt vienādi visā Baltijā, vai arī kādi, piemēram, ražotāji - eksportētāji (kokapstrāde, pārtikas ražošana, farmācija, elektronika, IKT), nekustamā īpašuma projektu attīstītāji, privātpersonas — hipotekāro kredītu ņēmēji, to izjūt atšķirīgi?

AS «Olainfarm» padome pieņēmusi lēmumu izraudzīt jaunu kandidātu AS «Olainfarm» valdes priekšsēdētaja amatam ar starptautisku pieredzi farmācijā, liecina kompānijas paziņojums.

Valdes priekšsēdētāja maiņa ir iepriekš plānots stratēģisks lēmums AS «Olainfarm» attīstības virzienā, lai sekmētu jaunu tirgu apgūšanu un veicinātu uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Lai sekmētu kandidātu atlasi, ir piesaistīta «Amrop Latvija» - personāla atlases kompānija ar pieredzi nozarē.

Nesen «Olainfarm» vadošo darbinieku komandai pievienojusies arī jauna Finanšu departamenta direktore Jana Gridasova, kura vada un organizē budžeta plānošanu, finanšu līdzekļu plūsmu, veic nepieciešamās izmaiņas finanšu vadības procesos, palielinot efektivitāti un attīstot uzņēmumā nepieciešamās kompetences.

Lauris Macijevskis turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja amata pienākumus līdz konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns vadītājs. Starptautisko konkursu uz «Olainfarm» valdes priekšsēdētāja amatu ir plānots pabeigt līdz oktobra beigām. Pēc jaunā valdes priekšsēdētāja iecelšanas, Lauris Macijevskis turpinās darbu AS «Olainfarm» valdē.

Latvijas iedzīvotājiem tagad pieejamas arī farmaceitiskās aprūpes konsultācijas tiešsaistē.

Bezmaksas farmaceita konsultācijas "Mēness aptieka" nodrošina, izmantojot "DocOnline" platformu.

"Mēness aptiekas" farmaceiti konsultācijas sniedz bez maksas, un tās ietver jautājumus par medikamentu pieejamību aptiekās, korektu zāļu lietošanu, mijiedarbību, iespējamiem blakusefektiem, zāļu lietošanu grūtniecības laikā, par zāļu un uztura bagātinātāju izcelsmi, iedarbību, lietošanu, uzglabāšanu.

Savas kompetences robežās farmaceiti var ieteikt bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kā arī, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, rekomendēt nepieciešamību konsultēties pie ģimenes ārsta vai speciālista.

Kā top? Ekstemporālās zāles 

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top...

Dmitrijs Juskovecs, "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs, skaidro: "Konsultācijas video formātā sniedz kompetenti, zinoši, šādai darba formai sagatavojušies "Mēness aptiekas" farmaceiti. Esam koncentrējuši resursus, lai farmaceitisko aprūpi padarītu par ērti un droši pieejamu dažādos veidos. Darbu turpina farmaceiti aptiekās visā Latvijā, plašu produkcijas klāstu piedāvājam www.e-menessaptieka.lv.

Krīzes laiks lika strauji pārvērtēt iespējas un radīt jauno pakalpojumu – farmaceita bezmaksas konsultācijas tiešsaistē. Pirmie klientu pieteikumi jau apliecinājuši pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma, kas savu noderību apliecinājis arī tādās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā."

Savukārt Vadims Brižaņs, "Mēness aptieka" farmaceits, stāsta: "Pašlaik ir vairākas iedzīvotāju grupas, kurām doties uz aptieku, kā ierasts iepriekš, nav vēlams vai ir aizliegts. Tie ir iedzīvotāji ar novājinātu imunitāti, topošās māmiņas, gados vecāki cilvēki, kā arī visi, kuriem ir jāatrodas karantīnā. Taču ir svarīgi līdzestīgi turpināt hronisko slimību terapiju, pareizi reaģēt uz dažādiem simptomiem, kas parādās pašsajūtā."

Visi "Mēness aptiekas" farmaceiti – video konsultanti – ir ieguvuši augstāko izglītību farmācijā Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē un uzkrājuši farmaceitiskās aprūpes un konsultēšanas pieredzi ikdienas darbā aptiekās.