"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Tehnoloģiju attīstība turpmāk mazinās darbaspēka deficītu, atzina valodas tehnoloģijas uzņēmuma "Tilde" grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Viņš skaidroja, ka darbaspēka trūkums veicinās pieprasījumu maksimāli automatizēt uzņēmējdarbības procesus. Uzņēmumi centīsies pēc iespējas vairāk rutīnas darbu nodot robotiem, lai cilvēki varētu veltīt laiku būtiskāko jautājumu risināšanai un stratēģisku lēmumu pieņemšanai.

"Vienkāršu, ilgstošu un atkārtojamu darbību uzticēšana cilvēkiem drīzā nākotnē kļūs par "luksusu", ko lielākā daļa nemaz nevarēs atļauties. Tas, savukārt, izdarīs spiedienu uz informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem izstrādāt aizvien lētākus, viedākus un vienkārši ieviešamus automatizācijas risinājumus," sacīja Slaidiņš, piebilstot, ka darba efektivitātes paaugstināšana ar tehnoloģiju palīdzību solās kļūt par gada būtiskāko tendenci.

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Turpinot darbu pie mākslīgā intelekta virziena attīstības, uzņēmums Tet sadarbībā ar uzņēmumu Tilde uzsācis sintezētās jeb robota balss projektu. Pateicoties tam, Tet virtuālā klientu asistente Anete sāks runāt, un šo risinājumu nākotnē Tet piedāvās citiem uzņēmumiem.

Sintezētās balss projekta ideja ir radīta Tet Inovāciju čempionātā, kur darbinieki strādā pie savām idejām jaunu biznesa virzienu attīstībai un esošo pakalpojumu pilnveidošanai. «Šo risinājumu izmantosim, lai uzlabotu iekšējos procesus un komunikāciju ar klientiem, bet vēlāk varēsim piedāvāt to arī citiem uzņēmumiem efektīvākai klientu apziņošanai,» stāsta Tet mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese Zariņa.

Šis projekts top sadarbībā ar uzņēmumu Tilde, kas palīdz risinājuma izstrādes procesā un datu apstrādē. «Balss sintēze ir tehnoloģija, kas ļauj rakstītu tekstu pārvērst runā. Šajā tehnoloģijā mēs izmantojam neironu tīklus, kas padara balss plūdumu un intonāciju daudz cilvēcīgāku,» skaidro Tilde biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

AS "Sadales tīkls" ir izveidojusi jaunu klientu pašapkalpošanās e-vides rīku – virtuālo asistentu Valtu. Tas funkcionē 24/7 un atbild uz jautājumiem par "Sadales tīkla" pakalpojumiem arī ārpus uzņēmuma darba laika, brīvdienās un svētku dienās, informē uzņēmums.

Virtuālais asistents atbild uz jautājumiem par klientiem svarīgākajiem tematiem – jaunu elektrības pieslēgumu, patērētās enerģijas uzskaiti un norēķiniem, projektu un darbu saskaņošanu, energoapgādes pārtraukumiem, klientu portālu e-st.lv, digitālo karti u.c. Valts ir apguvis jau vairāk nekā 6000 iespējamo klientu jautājumu un atbilžu, un ar katru sarunu turpina mācīties un attīstīties, gan paplašinot tematu loku, gan atbildot uz jautājumiem vēl precīzāk. Šobrīd Valts ir pieejams vietnē www.sadalestikls.lv, bet nākotnē – arī citās "Sadales tīkla" platformās.

"Jau šobrīd 100% "Sadales tīkla" pakalpojumu ir pieejami e-vidē. Valts klientiem pieejams tieši tagad, kad virtuālie asistenti ir pierādījuši savu funkcionalitāti un efektivitāti. Mūsu klienti pārsvarā meklē informāciju, piesaka un saņem pakalpojumus uzņēmuma digitālajās platformās – kopumā e-vidē klienti veic 97% darbību. Viņu pieredze jebkurā saskarsmē ar uzņēmumu ir svarīga, un virtuālais asistents Valts būtiski atbalstīs klientu vajadzību saņemt atbildi uzreiz. Virtuālais asistents ikdienā sekmēs klientu pašapkalpošanos, savukārt "Sadales tīkla" darbinieki spēs vairāk atbalstīt ar padomu un nodrošināt speciālistu konsultācijas, radot lielāku pievienoto vērtību mūsu klientiem," skaidro "Sadales tīkla" valdes locekle Baiba Priedīte.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" un valodas tehnoloģiju uzņēmums "Tilde" izstrādājuši virtuālo asistentu jeb covidbotu, kas ļaus iegūt drošu un ticamu informāciju par Covid-19.

Covidbots sniedz atbildes uz biežākajiem jautājumiem saistībā ar Covid-19, nodrošinot vieglu pieeju uzticamai un operatīvai informācijai, nepārtraukti turpinot mācīties un apgūt jaunākās tēmas. Virtuālais asistents pieejams vietnē covidbots.lv, un ikviena valsts vai pašvaldību iestāde, kas to vēlas, ir aicināta ievietot to savā mājaslapā.

Jaunā virtuālā asistenta mērķis - būt uzticamam palīgam iedzīvotājiem, kas apjukuši informācijas plūsmā un vēlas vienuviet saņemt pārbaudītu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā.

Šobrīd virtuālais asistents prot izskaidrot Covid-19 vīrusa simptomus, paskaidrot, kā rīkoties dažādās ar to saistītās situācijās, kā arī norādīt svarīgākos tālruņu numurus un to, kur iestāžu mājaslapās atrodama aktuālākā informācija. Ir pieejami arī jaunākie statistikas dati par veiktajiem izmeklējumiem un saslimušo skaitu. Covidbots strādās visu diennakti un spēs sniegt atbildes vienlaikus daudziem lietotājiem.

Uzņēmējiem pieejams jauns risinājums ikdienas darbu optimizācijai – juridisko tekstu tulkotājs.

Tulkošanas risinājumu izstrādājis valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde", sadarbojoties ar Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un advokātu biroju "Klauberg Baltics". Risinājums izstrādāts ekskluzīvi AHK biedriem.

Izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, uzņēmēji varēs izmantot drošu tulkošanas vidi, lai automātiski tulkotu juridiskos tekstus un dokumentus no vācu valodas uz latviešu un otrādi. Risinājums veidots, apzinoties to, ka juridisko tekstu un dokumentu tulkošanai, kas nereti ir arī konfidenciāli materiāli, nepieciešama ļoti droša vide.

Mašīntulkošanas sistēmas augstas tulkošanas kvalitātes nodrošināšanai tika izmantoti augstas kvalitātes apmācības dati - juridiski teksti, līgumu un likumu paralēlie teksti vācu un latviešu valodās, kopumā neironu tīkliem apgūstot vairāk nekā 11 miljonus paralēlu teikumu. Mašīntulkošanas sistēmas pielāgošana ļāvusi sasniegt augstu kvalitāti tieši sarežģītajai juridiskajai valodai un terminoloģijai, ar kuru ikdienā sastopas ikviens Latvijas vai Vācijas uzņēmējs, neskatoties uz to, kādu nozari tas pārstāv.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

2020. gada janvārī testa režīmā sāk darboties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virtuālais asistents Toms, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Toma uzdevums būs atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, kuri šobrīd visbiežāk tiek uzdoti VID nodokļu konsultantiem. Patlaban Toms ir apguvis pamatzināšanas par tiem, taču viņa turpmākais mācīšanās process būs cieši saistīts ar iespēju praktizēties.

Tādēļ publiskās testēšanas periodā līdz pat 2020. gada 14. janvārim iedzīvotāji varēs ne tikai sazināties ar Tomu par nodokļu tēmām, bet arī sūtīt savu vērtējumu un ieteikumus uz e-pasta adresi [email protected].

Virtuālais asistents ir izstrādāts Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā Hugo.lv sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru un valodas tehnoloģiju uzņēmumu Tilde.

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar biznesa vadības sistēmu un grāmatvedības programmu "Standard Books" un "Standard ERP" nodrošinātāju “Excellent Latvia”, lai sniegtu studentiem arvien plašākas zināšanas par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām efektīvai biznesa pārvaldībai.

Sadarbība ietvers gan ekspertu vieslekcijas un iesaisti studiju programmu satura pilnveidē, gan sadarbību mūžizglītības un prasmju pilnveides jomā, kā arī iespēju sniegt prakses vietas studentiem.

“Ņemot vērā, ka mūsu fakultātē gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek realizētas darba devēju augsti novērtētas grāmatvedības un audita studiju programmas, sadarbība ar “Excellent Latvia” ir iespēja mūsu studentiem piedāvāt aktuālākās zināšanas un prasmes par biznesa procesu digitalizāciju un efektīvu pārvaldību, kas ir pamatā ikviena uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai,” uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Excellent Latvia" ikdienā aktīvi piedalās dažādos uzņēmēju semināros, informējot par to, kādus uzņēmējdarbības procesus ir iespējams digitalizēt, kā efektīvi pārvaldīt biznesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp grāmatvedību, noliktavas, pasūtījumu apstrādi, e-komerciju, ražošanu, personālvadību u.c.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Starptautiskais naudas pārskaitījumu uzņēmums «Western Union» savā birojā Viļņā nākamā pusotra gada laikā plāno radīt vēl 300 darbavietu, paziņojusi kompānija.

«Western Union» sācis īstenot jaunu globālo stratēģiju, kurā Eiropas Reģionālajam darbības centram (EUROC) Viļņā būs liela nozīme. «Mēs plānojam palielināt vietējo strādājošo skaitu Viļņā un pieņemt 300 speciālistu ar prasmēm digitālajā uzņēmējdarbībā un pārrobežu platformu paplašināšanā, viedajā automatizācijā, finansēs un grāmatvedībā, atbilstības operācijās, biznesa risku un citās jomās,» norādījis kompānijas ģenerāldirektors Lietuvā Šarūns Šuipis.

«Western Union» centrs Lietuvā ar 2000 darbiniekiem Viļņā ir grupas lielākais pasaulē, pakalpojumus sniedzot 34 valodās. «Western Union» Lietuvā darbojas kopš 2010.gada.

Grupa sniedz plašu pakalpojumu klāstu, tostarp naudas pārskaitījumu, finanšu un grāmatvedības, informāciju tehnoloģiju, mārketinga un citās jomās.

"Uzņēmēju fabrika" ir praktiskas video nodarbības, kuru mērķis ir apmācīt topošos uzņēmējus, kuri vēlas realizēt savu biznesa ideju.

Kursus izveidojuši deviņi uzņēmēji – mārketinga aģentūras "Market Me Good" īpašnieks un finanšu tehnoloģiju kompānijas "Paybis" mārketinga vadītājs Helvijs Šmoteks, velosipēdu internetveikala "Single-Speed Co." dibinātājs un informācijas tehnoloģiju kompānijas "Scandiweb" biznesa attīstības izpilddirektors Māris Skujiņš, mārketinga aģentūras "NJ Media" vadītājs Niks Jansons, audio raidījuma "Svarīgas detaļas" veidotājs Juris Baltačs, konsultāciju kompānijas "Davis Suneps Investments" dibinātājs Dāvis Suneps, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" projektu vadītājs Valters Vestmanis un IT uzņēmuma "Pixel Deer" dibinātājs Kristaps Kokins.

"Jau diezgan ilgu laiku esam pazīstami un, kad satiekamies, tad to vien darām kā runājam par biznesu, kā nopelnīt vairāk un kādas stratēģijas testējam, lai piesaistītu klientus saviem biznesiem. Pirms trim četriem mēnešiem man ienāca prātā doma: ja nu viss, ko savā starpā apspriežam, tiktu stāstīts arī cilvēkiem, kam tas ļoti interesētu? Tā dzima ideja," teic H. Šmoteks.

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API.

VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza norāda: "Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu."

EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir realizēts OpenApi 3.0 standartā, saglabājot esošo EDS dokumentu un pārskatu datu struktūru un saturu.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.