Grib nodokļu atlaides Latgalei

Finanses
2015. gada 21. oktobris 10:33

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Likumprojekta būtība – uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, trešdien raksta laikraksts Diena.

Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Kā skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. «Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks,» skaidro R. Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, R. Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Ieva Pužule teic, ka FM pēc būtības neiebilst pret šo Latgales reģiona izaugsmes veicināšanas pasākumu. «Ņemot vērā, ka pastāvošais nodokļu stimuls, kas noteikts SEZ, vērsts uz investīciju un saimnieciskās darbības veicināšanu konkrētajos reģionos, tad minētais nodokļu stimuls varētu būt atbilstošs instruments konkrētu Latgales teritoriju ekonomikas attīstībai. Tomēr jābūt stingri noteiktiem atbalstāmo teritoriju kritērijiem (vai konkrētām teritorijām), kas regulē nodokļu stimulu piemērošanu, kā arī jābūt stingrai pārliecībai, ka minētais nodokļu stimuls ir atbilstošs ES un valsts atbalsta nosacījumiem.»

R. Bremšmits bilst, ka galvenais kritērijs, kurām teritorijām tiek piemērots SEZ statuss, ir tas, ka tās ir tukšas industriālās teritorijas, kas piemērotas rūpniecības uzņēmumu izvietošanai. Savukārt nodokļu atlaižu piemērošanas efektivitāte tikšot vērtēta pēc piesaistīto investīciju apjoma un radīto darba vietu skaita. Lai gan VARAM jau tapis provizorisks saraksts ar teritorijām, kurām varētu tikt piemērots SEZ statuss, R. Bremšmits pagaidām to nevēlējās atklāt.

Minēto likumprojektu atbalsta arī Ekonomikas ministrija (EM). Patlaban EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms norāda: «1997. gadā ieviestais nodokļa atvieglojums SEZ ir efektīvs biznesa atbalsta instruments gan investīciju piesaistei, gan jaunu darba vietu radīšanai. Šo reģionu attīstībā tiek veikti nozīmīgi ieguldījumi ražošanas un infrastruktūras attīstībā, ieviešot jaunas tehnoloģijas un ražojot inovatīvus eksportspējīgus produktus.» Par SEZ statusa piešķiršanas pozitīvajiem aspektiem pārliecināta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Dienvidlatgales nodaļas vadītāja vietniece Marina Terza, norādot, ka tā ir laba iespēja investīciju piesaistei un nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem.

To, ka Līvānu industriālā teritorija varētu būt viena no tām, kurai tiek piešķirts SEZ statuss, apliecina Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. «Mums ir sava industriālā zona, kurā plānojam ieguldīt vēl astoņus miljonus eiro tās sakārtošanai – pievadceļu izbūvei, kanalizācijas sistēmas ierīkošanai. Tur ir gan gāzes, gan elektrības pieslēgumi. Pēc teritorijas pilnveides tā būs pilnībā piemērota investoru vajadzībām, tajā būs visi priekšnoteikumi ražotņu izveidei. Pozitīvi vērtējams ir likumprojektā paredzētais, ka lielākajai daļai teritorijas jāpieder pašvaldībai, jo mana pieredze liecina, ka uz privātīpašniekiem piederošām teritorijām investori iet nelabprāt. Pagātnē pašvaldības rīkojās muļķīgi, šādas teritorijas pārdodot. Diemžēl līdzekļu, lai tagad tās atpirktu, pietrūkst. Valsts varētu nākt talkā,» uzskata Līvānu novada mērs.

Plašāk lasiet rakstā Grib nodokļu atlaides Latgalei trešdienas, 21.oktobra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra