Nekustamā īpašuma tirgū noturēsies stiprākie, bet cenas kļūs adekvātas vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju maksātspējai.

Speciālisti norāda, ka 2009. gadā būs aktuāli tie paši procesi un tendences, kas jau bija vērojami 2008. gadā. Projektu attīstīšanas tirgū valdīs stagnācija, tirgus likviditāte būs tuvu nullei. Tiek paredzēta arī nemaksāšana un bankroti gan attiecībā uz attīstītājiem, gan mājsaimniecībām.

Likviditāte zema

Tendence ir viena - cenas, pieprasījums iet uz leju, bet piedāvājums palielinās, teica Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons. «Vērojams vispārējs straujš kritums, likviditāte ir pazudusi. Liekas, ka daudzus projektus vēl ilgus gadus neizdosies pārdot. Arvien projekti tiks realizēti, iespējams, arī nākamajā gadā, bet projektu skaits būs neliels,» viņš teica. Pēc R. Idelsona domām, ekonomikā beidzas noteikts posms. «Nauda gan no ārpuses, gan iekšējiem resursiem ieplūda nekustamā īpašuma tirgū. Visi centās nopelnīt. Uzskatīja, ka tirgū nav riska, un pelnīt varēs ļoti ilgi un daudz. Ilūziju laiks ir cauri. Skaidrs, ka nekustamā īpašuma nozare ir tāda pati uzņēmējdarbības sfēra, kādas ir pārējās industrijas, tajā jādarbojas pēc tādām pašām metodēm kā citās. Un tajā ir jādarbojas profesionāļiem. Peļņas norma būs 15 - 25 %. Iepriekš bija krietni vairāk, kas arī veicināja pārkaršanu. Tagad jārunā par zaudējumiem.»

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Ceļu satiksmes drošibas direkcija (CSDD) aicina autovadītājus gada pēdējās dienās nesteigties uz CSDD, lai norakstītu transportlīdzekļus. Izmaiņas likumdošanā ir radījušas iedzīvotājos ažiotāžu, bet satraukumam nav pamata. Transportlīdzekļus norakstīt bez papildus izmaksām varēs arī visa nākamā gada laikā. Norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ikgadējā nodeva nav jāmaksā.

Ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos – transportlīdzekļu ikgadējās nodevas paaugstināšanu un izmaiņām maksāšanas kārtība, proti, ka nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, cilvēki gada pēdējās dienās steidz norakstīt transportlīdzekļus.

CSDD grib uzsvērt, ka šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz 2009.gadu vai senāku laiku. 2011.gadā būs jāmaksā nodeva par 2011. un 2010.gadu, ja tā 2010.gadā nebūs maksāta. Turklāt, norakstot transportlīdzekli, nodeva par tekošo kalendāro gadu vispār nav jāmaksā (ja transportlīdzeklis tiks norakstīts laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, nodeva par 2010.gadu nebūs jāmaksā).

Jaunus komersantus šogad salīdzinājumā ar pērno gadu reģistrē divreiz vairāk, taču komercķīlu skaits turpina sarukt.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka jauni uzņēmumi pārsvarā paredzēti darbībai Latvijas iekšējā tirgū, kas jau tāpat sarūk, turklāt neesot pārliecības par šo kompāniju dzīvotspēju. «Straujš jaunu komersantu reģistrācijas pieaugums, maksātnespējas procesu skaita kritums, minimāls komercķīlu sakaita sarukums liecina par ekonomiskās krīzes radītā spiediena sekām Latvijā,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Bankas

Sāk norakstīt kredītus

Bankas sākušas reāli norakstīt kredītus, tostarp valstij piederošā Hipotēku banka pērn norakstījusi 57 miljonus latu, bet Swedbank un tās meitas uzņēmumi - 147 milj. Ls.

Kafijas illy un kafejnīcu zīmola Innocent Cafe kopējais apgrozījums 2015. gadā sasniedza 2,11 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pērno gadu esam beiguši ar nelieliem plusiem. Kopējais apgrozījums pērn ir pieaudzis par 206 tūkstošiem eiro, sasniedzot vairāk nekā 2,11 eiro. EBITDA ir 1,4%. Gribētos vairāk – 2014. gadā bija 4,4%. Taču šogad salīdzinoši lielas summas nācās norakstīt zaudējumos šaubīgo debitoru dēļ. Šādā veidā pērn esam zaudējuši vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Tā ir mūsu biznesa mācība – turpmāk jāmēģina neiekrist,» saka Mārtiņš Staķis, SIA Innocent Coffee Masters un SIA Innocent Pro īpašnieks.

Runājot par to, kā izvērtēt sadarbības partnera maksātspēju, viņš atzīst, ka nav tādas vienas formulas, pēc kā izrēķināt, vai konkrētajam uzņēmumam var uzticēties. Viņa skatījumā sadarbības partneru veidotajiem neatmaksātajiem parādiem nevajadzētu veidot vairāk nekā 0,5% no apgrozījuma. Uzņēmējs ir runājis ar kolēģiem Igaunijā un novērojis, ka tur šādu problēmu ir mazāk, jo viņiem ir publiski pieejams juridisko personu parādnieku reģistrs. «Mums ir fizisko personu melnais saraksts, bet nav juridisko. Cik zinu, Latvijā tāds top, un arī šobrīd šādi reģistri ir, piemēram, starp bankām, bet tie nav pieejami publiski. Igaunijā ir arī plašākas faktoringa iespējas. Latvijā šādu iespēju faktiski nav jeb precīzāk – tas ir ļoti dārgi. Igaunijā neviens negrib palikt parādā otram uzņēmumam, jo tad riskē nonākt parādnieku reģistrā. Pie mums tādas sistēmas nav. Tas, manuprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji tik vieglprātīgi paliek parādā citiem uzņēmumiem, jo nav liela riska. Var iet uz šķīrējtiesu, bet ir augstas nodevas, kas nozīmē, ka parādam jābūt visai lielam, lai tas atmaksātos, savukārt administratīvā tiesa ir krietni vien lētāka, bet process velkas gadiem. Liela daļa saprot, ka vieglāk ir norakstīt parādus,» uzskata M. Staķis.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

«Patlaban programma piedāvātajā redakcijā jau ir novēlota,» komentējot kredītņēmēju atbalsta programmu, par kuru rīt paredzējis lemt Ministru kabinets, saka Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Dz. Kalniņš aicina pievērst uzmanību sociālo programmu izveidei, lai palīdzētu tiem, kas zaudējuši ienākumus uz ilgāku laiku, proti, kam banku risinājumi nespēj palīdzēt, jo viņi nespēj segt arī tādus izdevumus kā komunālos pakalpojumus.

Patlaban sagatavotā kredītņēmēju atbalsta programma paredz bankām pieteikt savus klientus valsts galvojuma saņemšanai brīvprātīgi, un tas tām jāpaveic līdz šī gada novembra beigām. Jau iepriekš kredītiestāžu pārstāvji izteikuši šaubas, vai bankas vēlēsies piedalīties šādā programmā, jo sevišķi tādēļ, ka nosacījumi tām pieprasīs daļu - 10% vai 20% no kredīta atlikušās vērtības - aizdevuma norakstīt, ja kredītņēmējs veiks maksājumus pilnā apmērā.

Ikgadējās transportlīdzekļu nodevas paaugstināšana radījusi rindas reģionālajās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļās, jo daudzi vēlas norakstīt sev piederošos transporta līdzekļus vai uz laiku apturēt to reģistrāciju.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Par to vēsta TV Dzintare sižets. CSDD Liepājas nodaļā ik dienas apkalpo aptuveni 60 klientu, kamēr agrāk tādu bija vidēji 10 dienā. Televīzijas aptaujātie CSDD apmeklētāji atzina, ka nodevas paaugstināšana likusi atcerēties par veciem traktoriem un automašīnām, kas jau ilgāku laiku netiek lietoti.

Strādājot pie kredītņēmēju glābšanas plāna, Zviedrijas bankas piedāvā atsevišķu privātpersonu gadījumos norakstīt 10% no parāda summas, ziņo nytimes.com.

Nytimes.com atgādina, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis paziņoja par jauniem pasākumiem, kas atbalstīs kredītņēmējus.

Lai kvalificētos šiem pasākumiem, būs jāatbilst stingriem kritērijiem, tādēļ tas neattiecas uz lielu skaitu parādā esošo Latvijas iedzīvotāju, sacījis Swedbank pārstāvis Tomass Bektemans (Thomas Backteman).

T. Bektemans sacījis, ka ideja par parādu norakstīšanu nākusi no banku puses. Viņš informējis, ka Latvijas Banku asociācija patlaban diskutējot ar valdību par maksājumu moratorija ieviešanu Latvijā.

Saskaņā ar programmu par aizdevumiem, kuru maksātāji pieteiksies uz īslaicīgu parāda atmaksas atlikšanu, garantēs valdība. Tad banka varētu tos norakstīt, tādējādi mazinot savu risku Latvijā, skaidrojis T. Bektemans.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Šā gada novembrī AS Rīgas Siltums nodota ekspluatācijā siltumskaitītāju automātiskās nolasīšanas sistēma.

Vairāk nekā 7000 siltumenerģijas skaitītāju ir aprīkoti ar automātiskām siltumskaitītāju rādījumu nolasīšanas ierīcēm. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas lietotājiem vairs nav nepieciešams katra mēneša pirmajā datumā iet uz siltummezglu, norakstīt siltumenerģijas skaitītāja rādījumus un tos paziņot pa faksu, e-pastu vai iesniegt Rīgas Siltums darbiniekam. Siltumenerģijas skaitītāja rādījumi par iepriekšējā mēnesī patērēto siltumenerģiju katra mēneša pirmajā datumā nolasīsies automātiski, tādējādi samazināsies iespēja neprecīzi norakstīt siltumenerģijas skaitītāja rādījumus. Pēc lietotāja pieprasījuma siltumskaitītāju rādījumi mēneša pirmajā datumā tiek pārsūtīti uz norādīto lietotāja e - pastu, skaidro uzņēmumā.

Norakstot visus sāpīgos lēmumus uz Starptautiskā Valūtas fonda prasību rēķina, Valda Dombrovska valdība noklusē fonda vērtīgos ierosinājumus ekonomikas stabilizācijai.

Starptautiskā Valūtas fonda eksperti ieteikuši Latvijai norakstīt daļu nodokļu parādu, atbrīvot mazo biznesu no PVN maksājumiem, bet garantētās sociālās palīdzības apjomu pielīdzināt reālajam iztikas minimumam. Valdībā izliekas, ka šādus padomus nav dzirdējuši, ziņo interneta portāls Telegraf.

Savukārt kāds Pasaules bankas eksperts pavēstījis, ka garantēto minimālo ienākumu slieksni ieteikts paaugstināt no 37 uz 50 latiem pieaugušajiem un 70 latiem bērniem. Pasaules Banka uzskata, ka līdzekļus var atrast, pārskatot bērnu pabalstu izmaksas kārtību – maksāt tikai tiem, kam pabalsts nepieciešams, jo maksāt 8 latus katram esot naudas izsviešana vējā. Eksperts izteicies, ka valdība acīmredzot baidās noteikt augstāku sociālās palīdzības limitu, saprotot, ka reformas valsts sektorā, kas palīdzētu ietaupīt, netiek veiktas.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

No nākamā gada valdība ir iecerējusi paaugstināt ikgadējo nodevu vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kā arī noteikt izmaiņas maksājumu periodiskumā, kas nozīmē, ka nodeva būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis būs veicis valsts tehnisko apskati vai nē.

Nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs maksāta un transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskaitē Latvijā. Šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz senāku laiku kā 2010. gadu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neatbild par nodokļu un nodevu politiku valstī, kā arī nav šīs nodevas ierosinātājs. Nodevas iekasēšanu un atmaksāšanu administrē VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt CSDD piedāvā iespēju nodevu samaksāt jebkurā no savām nodaļām visā Latvijā.

CSDD skaidro kā rīkoties, lai ikgadējās nodevas izmaksas atbilstu patiesajai transportlīdzekļu izmantošanai. Transportlīdzekļu reģistrā šobrīd ir daudz transportlīdzekļu, kas, spriežot pēc tehniskās apskates datiem, jau sen vairs nepiedalās ceļu satiksmē, bet joprojām reģistrā atrodas uzskaitē.

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Lai stabilizētu ekonomisko situāciju un samazinātu Atēnu parādu kalnus, varētu norakstīt pat 60% Grieķijas parādu. Tādu rīcības iespēju apsver eirozonas līderi, ziņo Irish Independent.

«Procesā jāpiedalas privātajiem investoriem un bankām, lai tādējādi samazinātu Grieķijas parādus līdz pieņemamam līmenim. Jūlijā mēs runājām par 21%, taču tas būs nepietiekami. Nepieciešams norakstīt daudz vairāk – aptuveni 50%, 60%,» paziņojis eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta Bloomberg. Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka dalībai Atēnu parādu norakstīšanā būtu jābūt labprātīgai. Tomēr, ja bankas nepiekritīs šādam risinājumam, procesu var sākt arī piespiedu kārtā.

Savukārt, kā norāda Financial Times, šāda eirozonas pozīcija var izraisīt investoru paniku, līdzīgu tai, kas sekoja pēc Lehman Brothers kraha, tam piekrīt arī Francija, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Atšķirībā no Rīgas, kur iedzīvotāji par ūdensapgādi, siltumenerģiju un atkritumu apsaimniekošanu maksā ar namu apsaimniekotāju starpniecību, Latvijā vairākās pašvaldībās jau gadiem ilgi tiek izmantoti tiešie norēķini. Diena gan pārliecinājās, ka pakalpojumu sniedzēji labprātāk strādātu ar apsaimniekotājiem kā starpniekiem, jo tad problēmu būtu mazāk.

SIA Jūrmalas siltums pašlaik spēkā esošos līgumus ar iedzīvotājiem noslēdza pirms diviem gadiem, un tie noslēgti ar katra dzīvokļa īpašnieku, nevis īpašnieku kopību, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks. Atšķirībā no Rīgas, kur par tiešo rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzēji plāno iekasēt vismaz trīs eiro, Jūrmalas siltuma rēķinos par to sagatavošanu iekļauta maksa 43 centi. Tomēr Z. Starks neslēpj, ka siltumapgādes uzņēmumi ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet Latvijā īpaši nepriecājas par tiešajiem norēķiniem, jo ar namu apsaimniekotāju slēgt līgumu ir vienkāršāk. «Problēma ir ar karsto ūdeni - māja zudumus var norakstīt uz to rēķina, kam nav skaitītāju, un tādi katrā mājā viens vai divi atrodas, bet tie ir «drošie nemaksātāji». Pārējie iedzīvotāji, protams, ir priecīgi kopējo parādu norakstīt uz kādu, bet tie ir bezcerīgi parādi,» stāsta Z. Starks.

Grieķija atrodas krietni sliktākā situācijā nekā Latvija, kura pati spēj aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. EK aizdevuma programmas ietvaros Latvijai jau piešķīrusi 2,9 miljardus eiro (2,3 miljardus latu) un ir lielākais mūsu valsts starptautiskais aizdevējs, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.

«Grieķija atrodas krietni sliktākā situācijā nekā Latvija, tās valsts parāds ir gandrīz 170% no iekšzemes kopprodukta, un pat pēc daļējas parādu dzēšanas mērķis ir to samazināt līdz 120% 2020.gadā. Grieķijai gadiem ilgi būs jāīsteno taupības pasākumi, lai sasniegtu pat šo līmeni. Latvijas valsts parāds ir aptuveni 50%, un atšķirībā no Grieķijas tā pati spēj aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos,» uzsver EK.

Bez tam Grieķijas parādu paredzēts samazināt, par 50% samazinot tās izdoto obligāciju vērtību un nauda, ko tā aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem, tai būs jāatdod pilnā apmērā. Savukārt Latvijas gadījumā lielāko daļu valsts parāda veido nevis izdotās obligācijas, bet tieši aizņēmums no starptautiskajām institūcijām, atgādina EK.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Viens no sociālā darba pamatprincipiem paredz, ka valsts pienākums ir pasniegt roku cilvēkam, kurš tāda vai citāda iemesla dēļ ir nonācis, kā mēdz teikt, zem tilta jeb kļuvis par bomzi. Savukārt, ja šāds cilvēks negrib pasniegto roku paņemt, viņam arī jāļauj turpat vien dīvot jeb, pareizāk sakot, eksistēt atbilstoši izvēlētajam dzīvesveidam.

Šis princips nāk prātā, lasot ziņu, ka jau tuvākajā laikā Grieķijai pietrūks vēl nepilni 11 miljardi eiro, bet nedaudz tālākā nākotnē aptuveni 7,5 miljardus no līdz šim jau aizdotās naudas vajadzēs norakstīt. Principā jāteic, ka Grieķijas gadījumā jēdziens «aizdot» ir devalvēts tik ļoti, cik vien iespējams. Fascinējošākais ir tas, ka starptautiskā sabiedrība pret šo faktu izturas tā, ir kā tas būtu kaut kas normāls un saprotams, piemēram, bērns, kurā vecāki investē līdzekļus, pat neiedomājoties, ka tos varētu arī kādreiz atprasīt.

Var saprast, kāpēc Vācija un Francija izvēlējās auklēšanās politiku brīdī, kad nāca gaismā grieķu mānija ar naudu nevis saimniekot, bet gan to izsaimniekot – cik zināms, šo lielvalstu bankas un pensiju fondi bija investējuši naudu tieši minētajā Dienvideiropas valstī un ļaut sagrūt tādai sistēmai būtu stratēģiski nepareizi. Tomēr kopš krīzes sākuma Grieķijā ir pagājuši jau seši gadi. Tas ir laiks, kurā Latvija ir paguvusi iekulties krīzē, sarunāt aizdevumu pie starptautiskajiem aizdevējiem, savilkt jostas, sākt atmaksāt parādus kopā ar visiem procentiem, atjaunot ekonomikas augšupeju un panākt uzaicinājumu eirozonā. Tātad var uzskatīt, ka tas ir arī pietiekams laiks, lai ES ekonomikas smagsvari pagūtu izvākt savas investīcijas no Grieķijas, izvietojot tās citās – perspektīvākās vietās.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Autoservisu noliktavās no uzkrājumiem izvairīties nav iespējams, bet tos var pārdot kādam citam, kam detaļas vajadzīgas tieši šodien

SIA K&I Projects izveidojusi interneta vietni beststock.lv, kas mazumtirgotājiem varētu palīdzēt atrast pircēju noliktavā nepareizi uzkrātajām precēm. «Uzkrājumi ir jebkuram uzņēmumam, jo 100% precīzi nekad nevar izplānot. Ja prece noliktavā nav kustējusies jau trīs mēnešus, tā visai drīz pārvēršas par metāllūzni,» uzskata Kaspars Rimicāns, SIA K&I Projects valdes loceklis. Uzkrājumi rodas gan, labu gribot, jo ir vēlme pilnīgāk un ātrāk apmierināt klienta vajadzības, gan, nepareizi plānojot pasūtījumus. «Ne jau īpašnieki nosaka, kādām precēm jābūt noliktavā. To nosaka noliktavas pārziņi un servisa vadītāji, kuri plāno, kādas mašīnas drīzumā brauks uz apkopi, kas tām varētu būt vajadzīgs. Taču nekad nevar precīzi saplānot, kas kurai mašīnai salūzīs,» viņš stāsta.