Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Valdība otrdien akceptējusi Veselības ministrijas (VM) izstrādātos likuma Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu grozījumus, kas paredz stingrākus smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskajās vietās, liecina Latvijas Republikas Ministru kabineta mājas lapā ievietotā informācija. Šis likuma grozījums vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ar likuma grozījumiem papildus brīdinošajiem uzrakstiem par smēķēšanas kaitīgo ietekmi kā obligāta noteikta krāsainu attēlu izvietošana uz cigarešu paciņām. Attēli informēs par smēķēšanas sekām. Uz Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma būs aizliegts attēlot fiziskas personas, Latvijas valsts vai latviešu folkloras simbolus, kā arī izmantot animācijas attēlus.

Grozījumi likumā nosaka stingrākus smēķēšanas ierobežojumus augstskolās, kā arī citās publiskās ēkās, būvēs un telpās. Smēķēšanas ierobežojumi skars arī parkus, skvērus, bērnu atpūtas un rotaļu laukumus, kā arī peldvietas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rīt, 12.februārī, skatīs likumprojektu, kas paredz stingrākus tabakas reklamēšanas un lietošanas ierobežojumus, liecina sniegtā informācija medijiem. Komisija vēlas panākt, ka smēķēšana tiek aizliegta transporta līdzekļos.

Likuma grozījumi paredz aizliegt jebkādu tabakas izstrādājumu reklāmu, izņemot tabakas tirdzniecības profesionāļiem paredzētajos izdevumos. Reklāma būs aizliegta arī lielveikalos un citās tirdzniecības vietās. Tāpat reklāma būs pilnībā aizliegta kultūras un sporta pasākumos.

Komisija vēlas panākt, ka smēķēšana tiek aizliegta transporta līdzekļos, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī tad, ja tajā atrodas bērni.

Auto ir privāta teritorija, taču brīvība smēķēt ir spēkā līdz tam brīdim, kamēr tas neapdraud citus, uzskata deputāti. Smēķēšana novērš uzmanību, un viens nāvējošs ieradums pie stūres var kalpot par iemeslu smagām avārijām un pat cilvēku nāvei.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.martā, vienojās, ka smēķēšana restorānos, kafejnīcās un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās no 2010.gada 1.aprīļa nebūs atļauta, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Smēķēt varēs vienīgi āra kafejnīcās tam speciāli ierādītās vietās. Smēķēt joprojām varēs tam īpaši nodalītās vai ierādītās vietās kazino un spēļu zālēs.

Patlaban smēķēšana kafejnīcās ir atļauta tikai tādās telpās, kas speciāli nodalītas vai ierādītas smēķēšanai.

Ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu, deputāti vienojās par pārejas periodu, lai uzņēmējiem būtu pietiekams laiks ieviest jaunās prasības.

Komisijas sēdē plašas diskusijas izraisīja priekšlikums noteikt smēķēšanas aizliegumu transporta līdzekļa vadīšanas laikā un tad, ja tajā atrodas bērni. Deputātu domas dalījās gan par transporta līdzekļa definīciju, gan par to, kā praksē kontrolēt likuma normu ievērošanu. Tāpat nebija vienotas nostājas par to, vai šāds aizliegums vērtējams kā rūpes par sabiedrības veselību, vai drīzāk satiksmes drošību.

Šodien, 24.janvārī, valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts informatīvais ziņojums par augu cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu un nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi šajā jomā. Sanāksmē tika atbalstīts lēmums tālākai apspriešanai virzīt jautājumu par augu cigarešu pielīdzināšanu tabakas izstrādājumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Darba grupa, kuru izveidoja 2007.gada vasaras sākumā, lai risinātu augu cigarešu realizācijas, reklāmas un lietošanas jautājumus, nonāca pie secinājuma, ka augu cigaretes ir klasificējamas kā tabakas izstrādājumi.

Starptautiskos pētījumos ir atzīts, ka augu cigarešu izmantošana ārstniecībā nav ieteicama, jo tajās nav vielu, kas varētu mazināt nikotīna abstinences sindroma simptomus, taču tās satur veselībai kaitīgās vielas – darvu un tvana gāzi. Narkologi norāda, ka, lai arī augu cigaretes nesatur tabaku, to smēķēšana nemazina psiholoģisko atkarību no procesa, tādējādi cilvēks tiek maldināts par smēķēšanas atmešanu.

Lai augu cigaretes pielīdzinātu citiem tabakas izstrādājumiem, nepieciešams veikt grozījumus likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, lai arī tām varētu piemērot likuma prasības attiecībā uz akcīzes nodokli, smēķēšanas ierobežojumiem, brīdinājumiem par ietekmi uz veselību, sastāvdaļu saraksta iesniegšanu Veselības inspekcijai, informāciju par sastāvdaļām uz iepakojuma u.c.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

13.novembrī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis iesniedzis Saeimai priekšlikumus labojumiem likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, kuros paredzēts stingrāk kontrolēt smēķēšanu restorānos, kafejnīcās un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kā arī kazino un spēļu zālēs, informēja biedrība.

Atstājot iespēju šajās iestādēs smēķēt, netiešai dūmu un tabakas degšanas produktu iedarbībai, kas kaitē veselībai un pat apdraud dzīvību (tabakas dūmi ir ļoti nozīmīgs vēža un citu slimību riska faktors), tiks pakļauts tur strādājošais personāls. Vairākumā gadījumu šis personāls ir gados jauni cilvēki reproduktīvā vecumā, skaidro biedrība.

Pēteris Apinis savā vēstulē Saeimai norāda, ka šie labojumi jāizdara, atbilstoši starptautiskajai likumdošanai un mūsu starptautiskajām saistībām, ko nosaka Latvijas pievienošanās Vispārējai konvencijai par tabakas uzraudzību 2005.gada maijā.

Teātru izrāžu apmeklētājus turpmāk brīdinās par smēķēšanu uz skatuves izrādes laikā, Db.lv informēja Veselības ministrija.

Veselības ministrijas aizsāktā diskusija par teātra izrāžu apmeklētāju tiesībām nebūt pakļautiem tabakas dūmiem izrādes laikā esot nesusi panākumus. Latvijas Teātra padome ir pieņēmusi lēmumu no 2008.gada 1.janvāra teātru informatīvajos materiālos iekļaut brīdinājumu par tām izrādēm, kurās mākslinieciskās nepieciešamības dēļ tiek smēķēts.

2007.gada novembrī Veselības ministrija Kultūras ministrijai nosūtīja vēstuli ar lūgumu izvērtēt smēķēšanas intensitāti teātra izrādēs, ņemot vērā pieaugošās iedzīvotāju sūdzības.

Lai pasargātu nesmēķējošo sabiedrības daļu no kaitīgo tabakas dūmu ietekmes, plānots, ka no 2008.gada 1.jūlija aizliegts smēķēt būs visās izglītības un audzināšanas iestādēs. Turpmāk smēķēt būs aizliegts arī publiskajās ēkās, būvēs un telpās, tas ir, kinoteātros, koncertu zālēs, sporta zālēs un citur.

Šodien, 27. maijā, Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par augu cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu un nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi šajā jomā.

Sēdē nolēma līdz 2008. gada 1. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, kas augu cigaretes pielīdzinās tabakas izstrādājumiem, Db.lv informē Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta Preses centrs.

Starptautiskos pētījumos atzīts, ka augu cigarešu izmantošana ārstniecībā nav ieteicama, jo tajās nav vielu, kas varētu mazināt nikotīna abstinences sindroma simptomus, taču tās satur veselībai kaitīgās vielas – darvu un tvana gāzi. Narkologi norāda, ka, lai arī augu cigaretes nesatur tabaku, to smēķēšana nemazina psiholoģisko atkarību no procesa, tādējādi cilvēks tiek maldināts par smēķēšanas atmešanu.

Ceturtdien, 24. jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai izvirzīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par krāsainu fotoattēlu vai ilustrāciju izvietošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem ar 2008. gada 1. septembri.

Kā uzsver veselības ministrs Ivars Eglītis: ‘’Smēķēšana ir viens no veselību vispostošākajiem ieradumiem, cīņai ar kuru mums jāliek lietā visas iespējas – gan dažādi aizliegumi, gan izglītošana un finansiālie ierobežojumi. Smēķēšanas ietekme uz onkoloģisko un sirds asinsvadu sistēmu ir skaidri pierādīta, šo slimību ārstēšana ir ļoti dārga un sarežģīta. Katru gadu no smēķēšanas seku izraisītām slimībām mūsu valstī iet bojā gandrīz 5000 cilvēku, kas ir milzīgs zaudējums valstij. Varbūt ir pienācis brīdis noteikt zināmu atbildību cilvēkiem, kuri apzināti neievēro ārsta norādījumus un tīši bojā savu veselību, pretendējot saņemt valsts garantētu ārstēšanu un medikamentus.’’

Neskaidrs traktējums, negodīgs, vienas puses lobēšana - tā par topošajiem ierobežojumiem saka tirgotāji. "Kaut mazs trumpītis" - tā ražotāji.

Ministru kabinets devis zaļo gaismu tālākai grozījumu Konkurences likumā virzībai. Grozījumi paredz definēt būtisku ietekmi un lietas, kas tirgotājiem, kam šāda ietekme piemitīs, būs liegtas. Grozījumi gan vēl jāskata Saeimā trijos lasījumos. Jāatgādina, ka jautājums par piegādātāju un tirgotāju attiecībām pa varas gaiteņiem muļļāts jau ilgāk nekā divus gadus.

Tev nebūs...

Likuma grozījumos paredzēts noteikt būtiskas ietekmes kritēriju - vismaz 25 % no attiecīgā tirgus un aizliegumus, kas šajā situācijā tiktu piemēroti. Piemēram, aizliegts piemērot nepamatotus un netaisnīgus maksājumus, noteikt nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm. Ja tirgotāji ar būtisku ietekmi tirgū šos aizliegumus pārkāptu, tie varētu iedzīvoties pamatīgos sodos. Grozījumi nosaka, ka soda nauda var būt līdz 5 % no pēdējā gada apgrozījuma, kas, piemēram, Rimi Latvija jau varētu sasniegt 15 miljonus latu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Ar šā gada 1. janvāri stājas spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību aktu projekti. Veiktās izmaiņas nodokļu politikā Latvijas iedzīvotājus būtiski neskars, ja vien iedzīvotāji nenodarbojas ar azartspēlēm un regulāru akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, vēsta ministrija.

Ar 1. janvāri stājas spēkā grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%.

Tāpat spēkā stājas arī grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas būs attiecināmas uz fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto «ne biežāk kā vienu reizi dienā» ar «ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās».

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā (piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli). Grozījumi paredz arī tiesības pašvaldībām lemt par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma zemei piemērošanu 2012. gadā, tai skaitā, nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru.

Ņemot vērā nepastāvīgos laika apstākļus, kad aukstumā ir pastiprināti siltuma un apkures režīmi, Veselības ministrija nosūtījusi vēstuli visām ārstniecības iestādēm valstī ar aicinājumu ievērot ugunsdrošību, kā īpašu ugunsdrošības risku uzsverot smēķēšanu.

Saskaņā ar likumu Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs un rehabilitācijas institūcijās ir aizliegts smēķēt, ja vien tajās nav speciāli ierīkotas telpas.

Likuma 11.panta pirmās daļas otrais punkts nosaka:

"(1) Aizliegts smēķēt:

2) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli".

Ņemot vērā nepastāvīgos laika apstākļus, kad aukstumā ir pastiprināti siltuma un apkures režīmi, Veselības ministrija nosūtījusi vēstuli visām ārstniecības iestādēm valstī ar aicinājumu ievērot ugunsdrošību, kā īpašu ugunsdrošības risku uzsverot smēķēšanu.

Saskaņā ar likumu "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs un rehabilitācijas institūcijās ir aizliegts smēķēt, ja vien tajās nav speciāli ierīkotas telpas. Likuma 11.panta pirmās daļas otrais punkts nosaka:

"(1) Aizliegts smēķēt:

2) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli".

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.