Koalīcija šodien vienojusies vēl neskatīt grozījumus likumā Par valsts pensijām, jo vēlas tos sadalīt vairākos posmos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien medijiem pavēstīja, ka Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu varētu sadalīt vairākos posmos un virzīt uz priekšu to sadaļu, kas būtiski neskar nākamā gada budžetu.

Grozījumi likumā Par valsts pensijām paredz turpmāk izslēgt iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem.

Kā skaidro LM, pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs - iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.

Vecuma pensijas aprēķināšanā izmanto kapitāla indeksus par iepriekšējiem gadiem līdz pensijas piešķiršanas gadam. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi. LM uzsver, ka, lai novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību, nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ izstrādātie grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli 1.

Tāpat atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam grozījumi paredz pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.

Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu - pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā negatīvi kapitāla indeksi. Tomēr starpība par iepriekšējo periodu, kad pensija aprēķināta, ņemot vērā negatīvus kapitāla indeksus, netiks izmaksāta.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz šā gada 1.janvāri negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ņemti vērā 106 526 personām, no kurām 95 850 personas ir vecuma pensijas saņēmējas, 9729 personas ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas, bet 947 personas ir izdienas pensijas saņēmējas.

Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem 1. No 2012.gada līdz 2014.gadam indekss atkal bija pozitīvs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra