Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Rokas nost no sociālas valsts! Šis ir viens no populārākajiem pēdējā gada saukļiem Francijā, kuru šomēnes vainagojuši plaši dzelzceļnieku streiki. Pāris aprīļa dienās atceltie vilcieni, tostarp ātrvilcieni, Francijas valsts dzelzceļa kompānijai SNCF jau nodarījuši 100 miljonus eiro zaudējumus. Streika iemesls ir gana banāls – Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlme optimizēt SNCF izmaksas, lai izraustos no teju 50 miljardu eiro vērtās parādu bedres. Tāpat jāpiezīmē, ka Francijas dzelzceļa izmaksas ir par 30% augstākas nekā līdzīgiem uzņēmumiem citās valstīs.

Jautāsiet, kādēļ tā un kā SNCF iekūlies tādos parādos? Viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārdomāta darba samaksas un sociālo garantiju politika. Proti, līdz pat šodienai SNCF ikvienam darbiniekam garantē darbu uz mūžu, piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, tāpat katru gadu automātiski tiek palielināts atalgojums. Skaisti, protams, tajā pašā laikā to visu aptumšo jau minētais 50 miljardu eiro parāds, kas norāda, ka situācija ne tuvu nav stabila un ilgtspējīga.

Cilvēks nav tik elastīga būtne, lai piekristu, ka labos laikos pašsaprotami pieņemtais tikpat pašsaprotami tiek samazināts sliktos laikos.

Varētu likties, kāda gan mums daļa par Francijas sociālo valsti un viņu dzelzceļnieku problēmām? Taču, kā zināms, gudrais mācās no svešām kļūdām, un mācība ir vienkārša. Labos laikos, kad ekonomika iet uz augšu un vēlēšanas tuvojas, ir liels kārdinājums solīt regulārus algas pielikumus sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ieviest jaunus pabalstus un paaugstināt esošos. Ir jau pareizi, ja ekonomikas izaugsme sniedz taustāmu labumu ikvienam.

Ekonomikas ziņu vietne Business Insider apkopojusi neparastākos indeksus, pēc kuriem tiek novērtēts valstu ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju pirktspēja.

Starp neparastajiem ekonomikas novērtēšanas rīkiem iekļuvis arī Latviešu prostitūtu indekss, kuru veido tirgus pieprasījums un piedāvājums. Uzplaukuma laikā sievietes var atrast labāku darbu, tāpēc ir mazāk prostitūtu un cenas pieaug.

Valstu ekonomisko situāciju var novērtēt arī pēc Seksīgo oficianšu indeksa, saskaņā ar kuru krogos un restorānos strādājošie pievilcīgie cilvēki liecina, ka valsts ekonomikai klājas plāni. Uzplaukuma laikos skaistules var izmantot savu izskatu, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu, piemēram, modes industrijā vai korporatīvo pasākumu organizēšanā.

Viens no dīvainajiem ekonomikas indeksiem ir mazuļu autiņu dermatīta rādītājs, kas skaidrojams ar to, ka grūtākos laikos jaunie vecāki mēģina ietaupīt un mazulim autiņus maina retāk. Līdz ar to pieaug pieaug dermatīta ārstēšanai paredzēto krēmu pārdošanas apjoms, bet samazinās autiņbiksīšu tirdzniecība.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Izsolē Vācijā par aptuveni 650 tūkstošiem ASV dolāru jeb vairāk nekā 500 tūkstošiem eiro pārdots oriģināls Apple 1 dators, ko Apple kompānijas līdzdibinātāji Stīvs Džobss (Steve Jobs) un Stīvs Vozniaks (Steve Wozniak) uzbūvējuši S. Džobsa vecāku garāžā, vēsta pasaules mediji.

Izsolītais dators bijis viens no pirmajiem 50 Apple datoriem, ko radījuši Apple līdzdibinātāji, turklāt tas ir viens no sešiem pirmajiem Apple datoriem, kas patlaban vēl ir darba kārtībā, ziņo BBC.

Datora mātesplati ir parakstījis S. Vozniaks, tāpat dators izsolīts kopā ar oriģinālo monitoru, kasešu atskaņotāju un klaviatūru. Datora dokumentāciju parakstījis S. Džobss.

Vienu no Apple pirmajiem ražojumiem iegādājies kāds anonīms pircējs no Āzijas. Izsole, kurā dators pārdots, norisinājās sestdien, 25. maijā, Ķelnē.

Pērn Apple 1 modeļa dators tika pārdots par 633 tūkstošiem ASV dolāru jeb aptuveni 490 tūkstošiem eiro.

Labos laikos tiek veidota bagātība, bet grūtos laikos tiek celtas impērijas — tā savu pirmo sleju «Tātad — tu gribi būt uzņēmējs?!» Dienas bizness žurnālā Lietišķā Diena noslēdz britu miljardieris un piedzīvojumu meklētājs Ričards Brensons.

Tā ekskluzīvi Latvijā būs lasāma jau piektdien žurnālā Lietišķā Diena/Dienas bizness un turpmāk katru nedēļu. Lasītāji Virgin Group prezidentam arī varēs uzdot jautājumus.

Pirmajā ierakstā R.Brensons stāsta, kā pats izmantojis recesijas laiku.

Visambiciozākais R.Brensona projekts ir kosmiskā tūrisma kompānija Virgin Galactic.

Atgādinām, ka turpmāk katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā. Taču tāpat kā 2009. gadā Lietišķo Dienu varēs iegādāties preses tirdzniecības vietās visu nākamo nedēļu.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Latvieši izveidojuši eko produkta biznesu, kas pēc uzņēmuma pārstāvju paustā, divu gadu laikā kļuvis konkurētspējīgs pasaules tirgos. Patlaban tiek meklēts tā pircējs, kas to iegādātos pa diviem miljoniem eiro, liecina portālā Db.lv publicētais sludinājums.

«Šis ir bioenerģijas produkts, kam ir vienīgais patents pasaulē, un mēs patlaban pārdodam gatavu biznesa shēmu – divu gadu laikā viss ir izveidots, tā lai šis uzņēmums varētu veiksmīgi darboties,» Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt, kas ir uzņēmums, kas tiek pārdots, tomēr, kā pēc nelielas izpētes noskaidroja Db.lv, tiek pārdots uzņēmums un patentēta ideja ekoloģiskā grila ražošanai.

Kā noskaidroja Db.lv, tiek pārdota biznesa shēma par aptuveni 20 centimetru diametra ekoloģiska grila pārdošanu. Kā liecina informācija šī produkta mājas lapā, produkts ir pilnīgi dabīgs un arī sadeg, neizdalot sārņus un ķīmiskas vielas, izņemot tās, kas rodas, sadegot kokam. Dabīgais koka grils deg aptuveni 2,5 stundas un ir gatavs lietošanai pēc divdesmit minūtēm.

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Citos laikos mēs būtu rīkojuši lielu balli. Uzaicinājuši mūsu uzticamākos lasītājus, cienījamākos biznesa ekspertus, lielākos uzņēmējus, mūsu kādreizējos kolēģus, arī politiķus. Būtu vērienīgi, kā jau respektablākajam biznesa izdevumam Latvijā pienāktos, nosvinējuši Dienas Biznesa 30 gadu jubileju.

Bet šis nav laiks, kad prātā būtu svinības. It kā nepietiktu jau ar pandēmiju, vēl arī karš ar tā ietekmi uz biznesu Latvijā!

Tāpēc šī izdevuma lapās nav vēsturisko atskatu par to, kā Dienas Bizness tika izveidots, kā izdzīvoja dažādos grūtos laikos, kā mainījās, modernizējās, var teikt, pat atdzima pašreizējā veidolā.

Tā vietā mēs turpinām aktualizēt uzņēmējiem būtiskākās tēmas, meklējam risinājumus problēmām jeb, kā tagad moderni teikt, – izaicinājumiem.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15 

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba...

Kā mainīsies vai kā vajadzētu mainīties LDDK darbībai līdz ar jauna prezidenta ievēlēšanu tās vadībā? Kāda ir situācija uzņēmējdarbības kreditēšanas ziņā Latvijā? Kādas tendences ir vērojamas tūrismā, īpaši ienākošajā tūrismā, kas ir valstij īpaši svarīgs kā pakalpojumu eksports? Kā šajā laikā mainās Latvijas Pasta darbība? Kādas tendences vērojamas pasaulē saistībā ar inflācijas pieaugumu? Tās ir tikai dažas no tēmām, par ko šoreiz rakstām.

Kā allaž – mūsu uzmanības centrā ir viss, kas aktuāls vairumam uzņēmēju un var interesēt vairumu mūsu lasītāju. Un arī turpmākajos izdevumos īpašu uzmanību veltīsim pamatlietām – finanšu pieejamībai biznesam, tam, kā varam attīstīt vietējo energoresursu ražošanu, kā varam veicināt vietējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos.

«Ļoti bieži grūtos laikos mode ir daudz interesantāka nekā laikos, kad viss ir pārāk forši, pārāk droši,» BBC sacījis dizaineris Karls Lāgerfelds.

Lāgerfelds, kurš ir Chanel radošais direktors, uzskata - tas skaidrojams ar faktu, ka dizaineri šādos periodos ir gatavi vairāk riskēt.

«Sliktos brīžos pārmaiņas ir labākais, kas var notikt,» viņš piebildis.

77 gadus vecais dizaineris arī atklājis, ka Ķīna un citi jaunie tirgi tagad Chanel skatījumā ir tikpat svarīgi kā ASV. Viņš piebildis, ka augošie pārdošanas apjomi Ķīnā, Krievijā un Latīņamerikā kompensē vājumu Rietumos.

Pēc Lāgerfelda domām, nav pareizi tādas valstis kā Ķīna raksturot ar vārdiem jaunās ekonomikas, jo «dažām no tām veicas labāk nekā mums». Viņš piebildis: «Amerika bija vissvarīgākais tirgus, un joprojām ir svarīgs tirgus, bet pasaules krīze luksusa nozarei ir nedaudz mazāk bīstama, jo ir Ķīna... Tuvie Austrumi, Persijas līča valstis un Krievija.» «Pasaule mainās, un pārmaiņām seko nauda,» sacījis populārais dizaineris.

Neskatoties uz pandēmiju, bagātnieki joprojām turpina sevi izklaidēt un kādu savu statusu apliecināt izsolēs, kuras nu bieži vien notiek tiešsaistē un piedāvā dažādus visai interesantus priekšmetus.

Šonedēļ uz pārējā fona izceļas Christie’s organizētās izsoles darījums, kur tika pārdots 67 miljonus gadus vecs Tiranozaura rex skelets ar nosaukumu “Stens” (“Stan”). Summa nav mazā un par katru Tiranozaura gadu miljardu tika samaksāts gandrīz pusmiljons ASV dolāri. Proti, ieskaitot visas izmaksas, “Stens” tika pārdots par 32 miljoniem ASV dolāriem. Sākotnēji tik vērtēts, ka minētais skelets varētu tikt pārdots par astoņiem miljoniem ASV dolāriem. Ziņu portāls Barron's turklāt ziņo, ka minētajā izsolē par šo trofeju notikusi aktīva sacensība gluži kā filmās, kur sākotnējā likme par šo skeletu bijusi “vien” trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Diemžēl gala pircējs pagaidām vēlējies palikt anonīms.

Iekšlietu ministrijai piederošs īpašums, kas Valsts nekustamo īpašumu rīkotā izsolē 2010. gada beigās pārdots par 15 200 latu, pagājušā gada martā tālāk pārdots jau par 138 reizes lielāku cenu - 2,108 miljoniem latu, raksta žurnāls Kapitāls.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par bijušo dienesta viesnīcas ēku Mežaparkā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 4a. Šis Latvijas valstij Iekšlietu ministrijai piederošais īpašums ar 2011. gada 11. janvāra pirkuma līgumu nonācis 1990. gadā dzimušā Veniamīna Rodionova īpašumā, un kā darījuma summa zemesgrāmatā ierakstīti 15,2 tūkstoši latu.

Savukārt gadu vēlāk V. Rodionovs īpašumu par 25 tūkstošiem latu tālāk pārdevis ārzonas uzņēmumam Renwood Global LP, bet tas jau mēnesi vēlāk to SIA Merko House pārdevis par iespaidīgu summu – 2,1 miljonu latu. Savukārt pagājušā gada septembrī īpašuma statuss mainīts uz ekspluatācijā nodotu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pašlaik jau sadalīta dzīvokļa īpašumos un šādā veidā tiek izpārdota.

Nedēļas sākumā notikušajās likvidējamās AS Latvijas Krājbanka nekustamo īpašumu izsolēs pārdoti četri īpašumi, informēja maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Par 8400 latu pārdots īpašums Liepājā, Pulkveža Brieža ielā 1 – izsolē piedalījās divi dalībnieki. Tāpat divi dalībnieki vēlējās iegādāties īpašumu Aizkrauklē, Bērzu ielā 10a, kurš pārdots par 152 tūkstošiem latu.

Izsolītais īpašums Mārupes novada Mākoņi pārdots par 41,1 tūkstoti latu, bet īpašums Rīgā, Viršu ielā 6, uz kuru pretendēja deviņi dalībnieki, pārdots par 20,9 tūkstošiem latu.

Pārējiem astoņiem īpašumiem nav izdevies atrast pircēju, jo uz izsoli nebija pieteicies neviens pretendents.

Domēna vārdu tiešsaistes tirdzniecības organizētājam Sedo domēna vārdu poker.org izdevies pārdot par vienu miljonu ASV dolāru. To iegādājusies PokerCompany.com, ziņo The Washington Post.

Tā ir lielākā summa, par kādu līdz šim pārdots .org domēna vārds.

Pirms poker.org pārdošanas dārgākais .org domēna vārds bija engineering.org, kas tika pārdots par 198 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt sexe.org tika pārdots par 151 400 ASV dolāriem.

Taču par poker.org iegūtā summa ir daudz mazāka nekā tās, kas iegūtas par atsevišķiem .com domēna vārdiem. Piemēram, toys.com pārdots par 5,1 miljonu ASV dolāru, bet candy.com - par trīs miljoniem ASV dolāru. Sex.com ir visdārgāk pārdotais .com domēna vārds, jo par to tika iegūti 14 miljoni ASV dolāru.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Intervija ar vienu no Golden Hammer radošās žūrijas pārstāvjiem aģentūras Big Idea Group prezidentu Džonu Domā (John Domas)

Tuvojas Golden Hammer, kas ir viens no daudziem reklāmas festivāliem pasaulē. Kāpēc vispār nepieciešami reklāmas festivāli?

Reklāma nav tikai rīks, ar ko stimulēt patērētāju, lai tas iegādātos konkrētu preci. Tā spēj ietekmēt arī kultūras procesus, piemēram, mūziku un modi. Reklāmas festivāli ir tikšanās vieta, kurā novērtējam un godalgojam šādas radošas izpausmes.

Reklāmas uzdevums ir būt iedarbīgai un efektīvai. Tādam vajadzētu būt aģentūru mērķim, par ko klienti mums arī maksā. Tomēr efektīvas reklāmas radīšanā lielu lomu nereti spēlē radošums, lai gan tas ne vienmēr tā ir. Golden Hammer ir festivāls, kurā tiek vērtēts radošums, jo tas nav nedz Password, nedz arī Effie veida festivāls. Es balsošu tikai par izcilu radošu sniegumu. Efektivitāte ir mūsu nozares atslēgvārds un mums ir jārada reklāma, kas ir iedarbīga, tomēr šajā festivālā to nevērtēšu.

Lai gan visās Baltijas valstīs krīzes laiks bija ļoti smags, no visiem premjeriem lielākais varonis bija Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL), šodien 11.Baltijas ekonomikas forumā uzsvēra Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Kubiļus slavēja Dombrovska paveikto Latvijas ekonomikas un fiskālajā stabilizācijā, kas esot bijis izšķiroši svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm.

«Dombrovskis glāba ne tikai Latviju, bet arī visu reģionu, ko var nosaukt par varoņdarbu. Ja Valdis nebūtu spējis panākt savu, tad ne tikai Latvija būtu cietusi vēl smagāk, bet arī Lietuva,» pauda Kubiļus.

Viņš atzina, ka Igaunijas premjeram Andrusam Ansipam krīzes laikā bija vieglāk nekā viņam un Dombrovskim, jo viņš varēja baudīt pats savas tālredzīgās politikas sekas - izveidoto budžeta pārpalikumu.

Kubiļus ir stingri pārliecināts, ka patlaban visi politiķi var mācīties no Dombrovska, kurš drosmīgi rīkojās, vadot Latviju.

Parex bankas viena no galvenajām prioritātēm šogad ir kreditēšanas atsākšana, bet vispirms jāveic ļoti daudz mājasdarbu, tostarp jārestrukturizē esošais portfelis, jāapstiprina bankas restrukturizācijas plāns Eiropas Komisijā, norādīja Parex bankas valdes loceklis Guntis Beļavskis.

Viņš arī piebilst, ka vairākas lielas bankas un fondi vēlas piešķirt kredītlīnijas, bet tas nav divu mēnešu process. Vienlaikus viņš atzina, ka Parex bankas izsniegto kredītu kvalitāte nav sliktāka kā citās lielajās bankās. Parex banka izstrādā īpašu atbalsta programmu vietējiem kredītņēmējiem, pamazām atsāk arī patēriņa kreditēšanu.

Lai gan banka jau iepriekš ir nākusi pretī klientiem, tomēr šogad atbalstu banka paplašinās, pie tā strādājot vēl vairāk. «Esam izstrādājuši īpašu kredītņēmēju atbalsta programmu. Tā paredzēs arī iespēju klientiem, kas kredītā pircis vienīgo mājokli, bet kuriem sarukuši ienākumi vai zaudēts darbs, iespēju robežās vai nu samazināt ikmēneša maksājumu vai pat uz kādu termiņu atlikt kredīta maksājumus vispār, piem., uz 3 , vai 6 mēnešiem. Iespējams, bet ļoti retos gadījumos, kredītmaksājumi varētu tik atlikti arī uz 9 vai 12 mēnešiem,» tā G. Beļavskis. Tiesa, jārēķinās, ka pēc atbalsta saņemšanas un atgriežoties klienta maksātspējai, varētu nākties maksāt vairāk. Baņķieris skaidroja, ka tas ir princips – grūtos laikos mēs nākam pretī, bet labākos laikos klientam jānāk pretī.