Latvijas banku izveidotajam Parādnieku reģistram būtu jāievieš banku darbībā nosacīta kārtība un jāveicina drošība finanšu darbībā. Taču Latvijā labie nodomi ne vienmēr nes labumu, bet dažkārt par sagādā vairāk problēmas, turklāt ne jau tiem, pret kuriem tas izveidots, bet godīgiem pilsoņiem.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия, ziņo biznews.lv. Kompānijas Hansa līzings darbinieki figurē lietā par fiktīvu līgumu slēgšanu ar to cilvēku vārdiem, kas par šo lietu neko pat nenojauš. Tādējādi nelikumīgi ir piesavināti vairāk nekā 50 tūkstoši latu.

Uzņēmējs Aleksandrs Podoļskis saskārās ar problēmām ar kompāniju Hansa līzings, kuras izdevās atrisināt tikai tiesas ceļā. «Pagājušā gada rudenī es gribēju nomainīt mašīnu, atnācu uz līzinga kompāniju un tur noskaidroju, ka esmu reģistrēts Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, stāsta A. Podoļskis. Man tas bija pārsteigums. Jā, man ir kredīti, tai skaitā hipotekārais, citās Latvijas bankās. Taču līdz šim mana kredītvēsture bija ideāla – neviena kavēta maksājuma.»

Oktobra sākumā trīs Hansa Fondu fondu aktīvu apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, informēja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns. Ja pirms pāris gadiem lielākā daļa no visām Baltijā pārdotajām fondu ieguldījumu apliecībām tika pārdota Igaunijā, tad šodien Latvija un Lietuva jau ir panākušas Igauniju.

Visi trīs fondi savu darbību sāka 2005. gada novembrī, un to mērķis ir nodrošināt vietējiem ieguldītājiem iespēju izveidot ieguldījumu portfeli, kurā ieguldītie naudas līdzekļi tiktu izvietoti dažādos fondos visā pasaulē un kura ienesīgums būtu saistīts ar strauji augošajiem Austrumeiropas tirgiem.

Hansabank Grupas uzņēmuma Hansa Investment Funds izpilddirektors Robert Kitt uzskata, ka straujais aktīvu pieaugums liecina - ieguldījumu fondi kļūst arvien populārāki visās trijās Baltijas valstīs. Ja pirms pāris gadiem lielākā daļa no visām Baltijā pārdotajām fondu ieguldījumu apliecībām tika pārdota Igaunijā, tad šodien Latvija un Lietuva jau ir panākušas Igauniju.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

A/s Hansabanka ieguldījumu sabiedrības Hansa Fondi aktīvi pārvaldīšanā pirmo reizi sabiedrības darbības vēsturē pārsnieguši 10 miljonus latu! Hansa Fondu pārvaldītā Naudas Tirgus Fonda aktīvi pieauguši virs 8 miljoniem latu, bet pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu aktīvi sasnieguši gandrīz divus miljonus. Naudas Tirgus Fonds, kuru Hansa Fondi pārvalda jau vairāk nekā 3 gadus, ir lielākais ieguldījumu fonds Latvijā. Naudas Tirgus Fonda aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 8.1 miljonu latu. Hansa Fond» piedāvā iedzīvotājiem uzkrāt pensiju līdzekļus arī vienā no diviem pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plāniem «Stabilitāte» vai «Dinamika». Kopējā šo plānu aktīvu vērtība ir sasniegusi jau gandrīz 2 miljonus latu, kas ir visaugstākais rādītājs privāto līdzekļu pārvaldītāju sektorā un nodrošina Hansa Fondi 63 % lielu tirgus daļu starp privātajiem pārvaldītājiem. Hansa Fondu piedāvātajiem 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem šobrīd ir pieteikušies jau 60 000 cilvēku.

Hansabankas piedāvātā otrā līmeņa jeb fondēto pensiju populārākais plāns “Dinamika” ir sasniedzis līdz šim augstāko gada ienesīguma līmeni – pirmā pusgada beigās “Dinamikas” ienesīgums bija 9,5%, Db informēja bankā. Tiesa, šis sasniegtais ienesīgums nenozīmē, ka tāds tas saglabāsies arī turpmāk. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās “Dinamikas” ienesīgums bija 7,31%. Audzis arī Hansabankas meitas uzņēmuma Hansa Fondi pārvaldīto plānu dalībnieku skaits - ja gada sākumā tas pārsniedza 200 tūkstošus un Hansa Fondi kļuva par lielāko otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju Latvijā, tad jūlija sākumā dalībnieku skaits ir pārsniedzis jau 219 tūkstošus. Tādējādi Hansa Fondi pārvalda vairāk kā 32% fondēto pensiju plāna dalībnieku līdzekļus. Hansa Fondiem ar 26% tirgus seko Valsts Kase, bet ar 18% - Parekss ieguldījumu plāni un Optimus fondi katrs. Kopumā fondēto pensiju shēmā jūlija sākumā bija gandrīz 700 tūkstoši dalībnieku. Pirmā pusgada beigās Hansa Fondiem otrā pensiju līmeņa dalībnieki bija uzticējuši vairāk kā 24 miljonus latu. Valsts Kases aktīvu apjoms jūnija beigās veidoja 24% no tirgus, kas apstiprina Hansabankas izteiktās prognozes, ka Valsts Kases tirgus daļa pakāpeniski saruks un to pārņems privātie pensiju līdzekļu pārvaldītāji.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Hansabankas Grupas peļņa 2007. gada trijos mēnešos sasniegusi 19 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db.lv informēja AS Hansabanka Sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis.

Marta beigās Hansabankai bija 795 tūkstoši klientu, no kuriem 748 tūkstoši privātpersonas un 47 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājies par 43 miljoniem latu, sasniedzot 1 585 miljonus latu uz 1. ceturkšņa beigām.

Īpašu uzmanību banka veltīja uzkrājumu veicināšanai, popularizējot uzkrājošo apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni, ieguldījumus fondos.

Hansabanka pārliecinoši saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits uz 2007. gada 31.martu sasniedza 819 tūkstošus. Hansabankas klienti ir aktīvi norēķinu karšu lietotāji, vidēji šī gada martā viens karšu lietotājs veica 3,6 norēķinus.

Hansa pensiju ieguldījumu plāns Dinamika ir viens no retajiem 2. līmeņa plāniem, kas daļu piesaistīto līdzekļu jau ieguldījis Latvijas riska kapitāla fondā, liecina www.manapensija.lv informācija.

Laikā, kad valdība nolēma iemaksu līmeni 2. peniju plānā samazināt no 8 % līdz 2 %, pensiju plānu pārvaldītāji un finansisti aicināja valdību labāk ar peniju naudas līdzekļiem atbalstīt Latvijas ekonomiku. Kā viens no variantiem tika minēts lūgums atļaut palielināt iespējas ieguldīt Latvijas riska kapitāla fondos, lai tādējādi netieši sniegtu finanšu atbalstu uzņēmumiem. Lai gan līdz šim 2. pensiju līmeņa plāni aktīvi nav izmantojuši iespēju ieguldīt (pat nesasniedzot esošo pieļaujamo 5 % īpatsvaru no plāna aktīviem), tomēr tas nenozīmējot, ka tā būtu arī turpmāk.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi SIA Hansa Pharma un SIA ELTA aptieku apvienošanos. SIA ELTA ir reģistrētas 2 aptiekas Jelgavā, bet Hansa Pharma pieder 32 aptiekas dažādās Latvijas pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas arī SIA ELTA piederošās aptiekas strādās ar Hansa Pharma aptieku zīmolu Ģimenes aptieka. Hansa Pharma ietilpst vienā grupā ar SIA Tamro, jo Hansa Pharma atrodas Tamro Corporation (kam pilnībā pieder SIA Tamro) izšķirošā ietekmē. 2001. gadā Tamro koncerns Latvijā iegādājās aptieku uzņēmumu SIA Hansa Pharma. Pēc apvienošanās SIA Hansa Pharma tirgus daļa būs 8 % no konkrētā preču tirgus, tirgu rēķinot pēc aptieku skaita, lēš KP. Db jau daudzkārt vēstījis, ka pastāvīgi notiek aptieku tirgus konsolidācija, lielajiem aptieku tīkliem pārpērkot mazākus. Šobrīd lielākais aptieku uzņēmums ir Sentor Farm aptiekas — tam pieder ap pusotra simta aptieku.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.

Septītā gadskārtējā IPE (Investīcijas un pensiju fondi Eiropā) balvu pasniegšanā Vīnē šā gada 15. novembrī Hansa pensiju fonds K3 saņēma balvu kā labākais Eiropas pensiju fonds ieguldījumos ar fiksētu ienākumu, AS HansabankaDb.lv Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ivars Svilāns.

Roberts Kitts (Robert Kitt), Hansa Ieguldījumu fondi vadītājs Igaunijā, uzskata, ka šī balva ir izcils sasniegums, jo gandrīz visi pensiju fondi Eiropā iegulda fiksēta ienākuma vērtspapīros, un šī balva ir izcīnīta visas Eiropas mēroga sāncensībā. “IPE balva ir neapšaubāmi ne tikai liela atzinība Hansa ieguldījumu fondiem un to fondu pārvaldniekiem, bet arī izcilības apliecinājums Baltijas pensiju sistēmai,” piebilda Roberts Kitts.

IPE balvas pirmo reizi pasniedza 2001. gadā, un šis ir svarīgs gadskārtējais notikums pensiju fondu nozarē. Nosakot labākos fondus un pārvaldniekus, tiek noteikti standarti pensiju pārvaldībai visā Eiropā.

Septembra beigās Hansabankai bija 855 tūkstoši klientu, no kuriem 804 tūkstoši privātpersonas un 51 tūkstoši - juridiskās personas, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Noguldījumu apjoms Hansabankā kopš gada sākuma palielinājās par 84 miljoniem latu, sasniedzot 1 626 miljonus latu. "Nozīmīgs apjoma pieaugums vērojams arī ieguldījumu fondos. Var vērot noturīgu tendenci, ka klienti vairāk vēlas izvietot brīvos naudas līdzekļus tieši ienesīgākos produktos, piemēram, ieguldījumu produktos, nevis depozītos vai glabāt norēķinu kontos," informē kredītiestāde.

2.pensiju līmenī Hansa Pensiju klientu skaits ir palielinājās par 36 tūkstošiem un kopumā septembra beigās Hansa Pensiju dalībnieku skaits pārsniedza 373 tūkstošus. Tas nozīmē, ka savu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu Hansabankas Grupai ir uzticējis katrs trešais strādājošais Latvijā.

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns. "Arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus," ir pārliecināts Hansabankas jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63,9 miljoni latu. Tas ļaušot attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

"Esmu pārliecināts, ka arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus - ne tikai izmantot kredītpakalpojumus, bet arvien vairāk arī domāt par savas peļņas vairošanu nākotnē, izmantojot ieguldījumu un uzkrājumu produktus," stāstīja M. Avotiņš.

Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržu kopīgi izveidotais Baltijas Fondu centrs (Fondu centrs) ir apkopojis informāciju uz 15. novembri par Fondu centra mājas lapā reģistrētajiem Latvijā publiski piedāvātajiem akciju fondiem un to vēsturisko ienesīgumu, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Fondu centrs esošajiem un potenciālajiem investoriem dod iespēju internetā Baltijas biržas mājas lapā www.omxgroup.com/balticfunds iegūt jaunāko informāciju par Latvijā publiski izplatīto ieguldījumu fondu daļu vērtību, vēsturisko ienesīgumu dažādos pārskata periodos, cenas svārstīgumu un citiem fondu darbības rādītājiem.

Fondu centra datubāze interesentiem ir pieejama bez maksas. Tā ir labs palīgs investoriem un dod iespēju salīdzināt vairākus fondus savā starpā par identisku laika periodu, salīdzināt fondu cenu svārstīgumu, ņemt vērā valūtu, kādā tiek aprēķināta fonda vērtība.

Hansabankas meitas uzņēmums Hansa Fondi oktobra otrajā pusē kļuvis par lielāko pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju Latvijā pēc aktīvu apjoma, apsteidzot arī līdz šim lielāko pārvaldītāju — Valsts Kasi. Hansabanka 25. oktobrī pārvaldīja jau virs 34 % no visiem pensiju 2. līmeņa aktīviem, bet Valsts Kases tirgus daļa ir samazinājusies no 50.33 % gada sākumā līdz nedaudz mazāk nekā 34 % šobrīd. Pēc Hansabankas domām, šāda tendence saglabāsies, un privātie pārvaldītāji pārņems lielāko Valsts Kases tirgus daļu. Hansa Fondi pārvaldīto pensiju aktīvu apjoms uz 25.10.2004 bija 14.75 miljoni latu. Kopš gada sākuma aktīvi pieauguši par 7.63 miljoniem latu un šobrīd Hansabankas piedāvātā pakalpojuma Hansa Pensijas tirgus daļa starp privātajiem 2. līmeņa pensiju pārvaldītājiem ir virs 52 %. Šī gada laikā strauji audzis arī Hansabankas pensiju 2 līmeņa produkta Hansa Pensijas dalībnieku skaits. Oktobra vidū Hansa Pensijas ir izvēlējušies jau vairāk nekā 176 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 48 % pieaugums, salīdzinot ar gada sākumu.

Par 50 000 Hansa Pensionāru kļuvis Dzintars Straume, a/s Laima darbinieks. Raimonds Vesers, ieguldījumu sabiedrības Hansa Fondi valdes priekšsēdētājs: «2002. gadā Hansabanka ļoti veiksmīgi uzsāka 2. līmeņa pensiju projektu, kļūstot par pārliecinošu tirgus līderi, iegūstot vairāk nekā 60 % tirgus. Bankai piederošā ieguldījumu sabiedrība Hansa Fondi piedāvāja divus ieguldījumu plānus — «Dinamika» un «Stabilitāte». Arī 2003. gadā mēs saglabāsim un nostiprināsim tirgus līdera pozīcijas, piedāvājot iedzīvotājiem ar ieguldījumu plānu palīdzību uzkrāt lielākas pensijas vecumdienās.» Jau vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra pensiju sistēmas 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu var veikt ne tikai Valsts kase, bet arī privātie līdzekļu pārvaldītāji. Kopumā, saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, uz privātajiem pārvaldītājiem līdz 2003. gada 1. janvārim bija pārgājuši 68 tūkstoši cilvēku jeb 20.6 %, kas reģistrēti valsts fondēto pensiju shēmā. 42 600 iedzīvotāju no visas Latvijas bija izvēlējušies Hansa Fondus kā savu 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldītāju, līdz ar to banka bija ieguvusi vairāk nekā 60 % tirgus daļu. Apmēram 80% no visiem iedzīvotājiem, kuri pieteikušies Hansa Pensijām, ir izvēlējušies ieguldījumu plānu «Dinamika», kas nākotnē dos iespēju straujākam Ieguldījumu plāna vērtības pieaugumam.

Informācija medijiem15.11.2006.

Latvijā lielākais līzinga uzņēmums SIA "Hansa Līzings" izveidojis jaunu mājas lapu www.lizings.lv, kas ir apjomīgs un atraktīvs transportlīdzekļu e-pārdošanas kanāls. www.lizings.lv šobrīd ir vienīgais interneta resurss Latvijā, kas piedāvā visplašāko jauno automašīnu skaitu vienuviet un pirmās e-līzinga iespējas, finansējumam piesakoties virtuālajā tīklā on-line režīmā.

Tas nozīmē, ka jebkuram interesentam, izvēloties savu auto, nav jāmeklē informācija dažādu autotirgotāju mājas lapās un salonos, jo "Hansa Līzings" vienuviet apkopojis vairāk nekā 800 jaunu automašīnu, 110 motociklu un 65 laivu modeļu piedāvājumus. Savukārt līzinga pieteikumu var aizpildīt elektroniski, neizejot no mājas vai biroja.

Gada laikā – no pērnā līdz šā gada jūlijam – par 43.9 % jeb gandrīz 50 000 dalībnieku palielinājies kopējais dalībnieku skaits pensiju 3. līmenī jeb privātajos pensiju fondos Latvijā. No tiem vairāk kā puse jeb 25 516 izvēlējušies tieši Hansa atklāto pensijas fondu, kur uzkrāt savu papildpensijas kapitālu.

„Hansa atklātā pensiju fonda strauju – straujāku par kopējo tirgus attīstību – izaugsmi nodrošina vairāki faktori - gan Hansabankas reputācija un plašais klientu loks, gan darbinieku kompetence un iekšējo procesu efektivizēšana. Taču vēl būtiskāks ir tas, ka šāda iedzīvotāju aktivitāte parāda to, ka aizvien lielāku uzmanību sabiedrība pievērš uzkrājumu veidošanai un par savu sadarbības partneri izvēlas to, kuru uzskata par ekspertu uzkrājumu un ieguldījumu jomā,“ saka Renārs Karašs, Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs.

Dalībnieku skaita pieauguma ziņā Hansa atklātais pensiju fonds uzrāda visstraujāko pieaugumu nozarē – periodā no pērnā gada 30.jūnija līdz šā gada 30.jūnijam aktīvo dalībnieku skaits palielinājies 4,38 reizes. Vispopulārākā izvēle ir tieši dinamiskie Hansa pensiju plāni: Dinamika + 60 un Dinamika + 100, kuru aktīvo dalībnieku skaits palielinājies attiecīgi 4.74 un 8.04 reizes.

Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vakanto posteni turpmāk ieņems valdes loceklis un līdzšinējais Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, savukārt par Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāju kļūst Irīna Pīgozne – Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietniece un līdzšinējā Hansa Līzings direktore.

Savukārt par Hansa Līzings direktoru kļūst līdzšinējais Hansa Līzings vadītājas vietnieks, Pārdošanas daļas vadītājs Daniils Ruļovs.

Irīna Pīgozne ir viena no Baltijas finanšu sektora spēcīgākajām profesionālēm ar lielu pieredzi gan uzņēmumu apkalpošanā, gan klientu attiecību veidošanā. Uzņēmumu izaugsme un eksporta stiprināšana ir svarīga ne tikai Hansabankas, bet arī visas Latvijas tautsaimniecības prioritāte.

Elmāra Prikšāna kompetenci un lielo pieredzi finanšu tirgos tagad papildina arī pieredze uzņēmumu apkalpošanā. Ieguldījumi un uzkrājumi ir svarīgs bankas attīstības virziens, un izmaiņas ļaus bankai būt vēl spēcīgākai tirgū, apvienojot labākās pieredzes.

Automašīnu dīleri patlaban aktīvi iztirgo krājumus un jauni neparādās, tā intervijā Lietišķā Diena apgalvo Hansa līzings direktors Daniils Ruļovs.

Viņš norāda, ka dīleri kļūst arvien ieinteresētāki lietotu automašīnu tirdzniecībā, jo «tirgū ir izpratne, ka ļoti liels pieprasījums pēc jauniem auto nebūs». Cilvēki sākot daudz uzmanīgāk izvērtēt savas iespējas un tie, kas saprot, ka dārgu automašīnu nespēs pavilkt, to pārdod un pāriet uz ekonomiskākas klases braucamo.

Hansa līzings direktors norāda, ka patlaban situācija gan autolīzingā, gan citos līzinga veidos ir pasliktinājusies. Ja iepriekš nemaksātāju īpatsvars bijis 0.3 – 0.5 %, tad šobrīd situācija pasliktinājusies divas līdz trīs reizes. Viņaprāt, cilvēki ir pārrēķinājušies ar savām iespējām. «Piemēram, celtnieki iegādājās BMW X5 un vadāja cementa maisus. Tāpat jebkurš sevi cienošs cilvēks, kas nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, uzskatīja, ka viņam jābraukā ar 7.sērijas BMW. Ja paskatāmies uz mašīnām, kas patlaban ir pārdošanā, tieši tādas markas un veida automašīnas ir visbiežāk sastopamas,» tā D. Ruļovs. Viņš arī piebilst, ka pārsvarā problēmas maksāt autolīzingu ir tieši nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem, kā arī kokapstrādes uzņēmumiem. Patlaban Hansa līzings nevar lepoties, ka pārdod vairāk automašīnas nekā pārņem - kompānijas laukumā atrodas ap 330 auto un pieprasījums ir, piebilda direktors.

Attīstot zaļās enerģijas principus nekustāmo īpašumu apsaimniekošanā, nekustamo īpašumu attīstītājs “Hansa.RE” aprīkojis sev piederošos objektus Uriekstes un Elijas ielā ar saules paneļiem pašu elektroenerģijas ražošanai.

Hansa.RE vienojies ar Swedbank par finansējumu 5,7 miljonu eiro apmērā īpašuma iegādes refinansēšanai un saules elektrostacijas izveidei, kas izvietota uz fonda pārvaldītās biroja ēkas Elijas ielā 17 jumta.

Savukārt objekta attīstīšanā sadarbojoties ar banku Citadele, “Hansa.RE” pārvaldītajām fondam piederošs uzņēmums “Hansa3RE” Uriekstes ielas īpašumā uzstādītajos saules paneļos cer saražot aptuveni 205 megavatstundas gadā un 20 gadu laikā samazināt CO2 izmešus par 1300 tonnām.

“Ieguldījums atbilst mūsu fonda stratēģijai: uzlabot fonda pārvaldīto īpašumu ilgtspēju un samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat investīcija saules elektrostacijā ļaus mums samazināt atkarību no elektrības tirgus cenas svārstībām. Elektrostacija ir domāta pašpatēriņam - vasaras periodā ir plānots, ka saules paneļi spēs saražot 95 -98 % no nepieciešamās elektroenerģijas, taču ziemas mēnešos trūkstošo elektroenerģiju nāksies iegādāties no elektrības piegādātājiem,” atklāj “Hansa.RE” vadītājs Daniils Ruļovs.