ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Hansabank Markets analītiķi atzīst, ka, tā kā tuvākā gada perspektīvā izmaiņas Latvijas monetārajā politikā netiek plānotas, arī turpmāk lata valūtas kursu noteiks lielāko pasaules valūtu savstarpējās attiecības. «Tā kā sagaidāms, ka lata piesaiste SDR valūtu grozam saglabāsies vismaz līdz 2005. gada janvārim, lata kursi sekos notikumiem pasaules valūtu tirgos. Atjaunojoties dolāra krituma tendencei, lata — dolāra kurss samazināsies, bet lata — eiro kurss — palielināsies. Tā kā SDR likmes pēdējos mēnešos ir samazinājušās, tad arī latu likmēm vajadzētu pazemināties, jo latu un SDR valūtu procentu likmju palielinātā starpība ir īslaicīga parādība,« uzskata Hansabank Markets Finansu tirgus daļas vadītājs Māris Mančinskis. Hansabank Markets analītiķi prognozē, ka, sekojot atkārtotam ASV dolāra kritumam, lata — dolāra kurss gada laikā varētu samazināties līdz 54.4 santīmiem, bet lata — eiro kurss, savukārt, palielināties līdz 68.0 santīmiem. Fundamentālie faktori ir dolāram nelabvēlīgi, kas nozīmē, ka dolāra vērtība vidējā termiņā atkārtoti pazemināsies pret eiro. Tas apgrūtinās eiro zonas ražotāju eksporta iespējas, bet var izrādīties noderīgs atbalsta punkts ASV ekonomikai — vājš dolārs varētu palīdzēt atgūties ASV eksportam un dod cerību, ka stabilizēsies ASV tekošā konta stāvoklis, atzīst Hansabank Markets vecākā analītiķe Liene Kūle. Hansabank Markets analītiķi uzskata, ka pēc Irākas kara beigām ir mazinājusies neskaidrība par tālāko ekonomisko attīstību pasaulē, taču arvien pastāv ģeopolitiskā nestabilitāte (Ziemeļkoreja, Irāna) — ja 2003. gada pirmajā ceturksnī izaugsmi kavēja pirmskara atmosfēra, tad otrajā ceturksnī gaidītā atveseļošanās tomēr vēl nesekoja. Tādēļ kopš pavasara ekonomiskā pieauguma prognozes ir samazinātas lielākā daļā pasaules valstu.

Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Druvis Mūrmanis ceturtdien Hansabank Grupas padomes sēdē tika iecelts par vadītāju Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā. Druvis Mūrmanis, kurš Hansabankā strādā jau vairāk nekā 10 gadus, Krievijā būs atbildīgs par līzinga un tirdzniecības finansēšanas operācijām, kā arī par Hansabank Grupas bankas operāciju uzsākšanu Krievijā. Hansabank Grupas valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts: «Hansabank Grupas darbība Krievijā ir sasniegusi tādu pakāpi, kad vadīt šīs finanšu darbības no attāluma ir ļoti sarežģīti. Šobrīd mēs sniedzam Krievijā tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus un pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī līzinga portfelis. Kā nākamais solis ir bankas operāciju piedāvāšana klientiem. Es ticu, ka Druvis šim amatam ir labākā iespējamā kandidatūra. Viņš tiek augsti novērtēts gan darbinieku vidū, gan starp klientiem. Apzinoties, ka mūsu Krievijas stratēģija ir orientēta uz korporatīvo klientu apkalpošanu, Druvis ir labākais kandidāts Grupas Krievijas operāciju vadīšanai.» Druvja Mūrmaņa vietā par Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Hansabank Markets vadītājs Latvijā. Māris Mančinskis, kurš ieguvis Ekonomista bakalaura grādu Latvijas Universitātē un ar izcilību ieguvis maģistra grādu Hofstra Universitātes biznesa skolā, par Hansabank Markets darbinieku kļuva 1999. gadā. Par Hansabank Markets jeb Finansu tirgus daļas vadītāju Māris Mančinskis kļuva 2001.gada jūnijā.

Dolāra uzvedība pēdējās pāris dienās liecina, ka pasaule "nezina, kur doties". Eksperti paredz risku un līdz ar to cenu pieaugumu. Šīs nedēļas pirmdiena finanšu pasaulē iezīmējās ar strauju dolāra vērtības kritumu attiecībā pret eiro vienas dienas laikā - dolārs vidēji palētinājās par 2.94 centiem, turklāt dienas laikā sasniedza svārstības 4.29 dolāra centu apjomā.

ASV investīciju bankas Lehman Brothers viceprezidents Jānis Vītols atzina, ka arī šobrīd grūti izskaidrot tik lielas dolāra kursa svārstības, bet neizslēdza, ka tas varētu liecināt par to, ka "tirgus nezina, kur īsti iet". Tāpat viņš atcerējās kāda liela investora pārdomas par tirgiem, kurās atzina, ka "neviens nezina, kas notiks tālāk". Tirgus neziņu kā iemeslu šādām dolāra kursa svārstībām neizslēdza arī citi finanšu speciālisti. No speciālistu teiktā izriet, ka EUR/USD kursu attiecība šādus notikumus iepriekš nekad nav piedzīvojusi. "Bet arī nav bijis, ka katru dienu tādas finanšu ziņas nāk no tirgiem. Kamēr tādas ziņas būs, būs arī tādas svārstības (volaritāte)," sprieda Swedbank ekonomists Jurijs Māsāns. SEB Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds domā, ka tuvāko nedēļu laikā varētu saglabāties palielas svārstības, jo pagaidām centrālo banku centieni pasaules tirgiem palīdz īslaicīgi, bet problēmas paliek un to risināšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. A. Lāriņš atgādināja, ka iepriekš dolārs dienas laikā gāja vienā virzienā un dolāra kurss svārstījās ilgākā termiņā, piem., jūlijā EUR/USD kurss bija 1.60, 11. septembrī bija pie 1.39 atzīmes, bet tagad - 1.47 dolāri par eiro.

Līdz 2007. gadam Hansabank Grupa plāno kļūt par labāko mūsdienīgas finanšu institūcijas paraugu Eiropā. Tādu mērķi paredz Hansabank Grupas vadības sanāksmē apstiprinātā Hansabank Grupas darbības stratēģija. «Viens no galvenajiem Hansabank Grupas panākumu stūrakmeņiem ir prasme izvirzīt sev visnotaļ ambiciozus mērķus, uz kuriem neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiekties. 1999. gadā mēs izvirzījām sev mērķi kļūt par vadošo finanšu institūciju Baltijas valstīs gan kopā ņemot, gan arī katrā valstī atsevišķi. Tas bija mērķis, kuram Latvijā nemaz nebija tik viegli noticēt, taču tagad — pēc četriem gadiem — mēs varam lepoties kā divkārtēja Latvijas labākā banka mūsu klientu vērtējumā,» saka Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. «Tā kā pēc nepilna gada Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības loceklēm, ir loģiski sākt domāt par Hansabank Grupas vietu Eiropā. Mūsu jaunais mērķis un mūsu vīzija nav mazāk ambiciozi par 1999. gada plāniem — mēs gribam būt labākās un modernākās bankas paraugs Eiropā, nodrošinot to ar vislabāko klientu apkalpošanas servisu, ērti pieejamiem pakalpojumiem, visaugstāko klientu lojalitāti, efektīvu darbu un zemiem kredītu zaudējumiem,» atzīst Hansabankas valdes priekšsēdētāja. Lai sasniegtu Hansabank Grupas stratēģijas mērķus, Hansabank Grupa nemainīs klientu fokusu. Hansabank Grupa joprojām orientēs savu uzmanību galvenokārt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču, būdama universāla banka, Hansabank Grupa apkalpos visas klientu grupas atbilstoši profesionāliem un augstiem apkalpošanas standartiem par konkurētspējīgu cenu. Hansabank Grupas finanšu mērķi vidējā termiņā ir palielināt operacionālo peļņu (pirms nodokļu nomaksas) ik gadu par 10 %, nodrošināt pašu kapitāla atdevi vismaz 20 % apjomā, izmaksu/ienākumu rādītāju — zem 50 %, bet neto riska izmaksu rādītāju — zem 0.6 %.

Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.

Dolāram nesekmējas

«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.

Spekulē nepārtraukti

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Valūtu tirgū Latvijā šodien nav vērojamas lielas aktivitātes. Eiro cena turpina atrasties tajos pašos līmeņos kur vakar Ė nedaudz virs LB noteiktās eiro pirkšanas cenas. Latu depozītu apjoms Latvijas Bankā vakar pieaudzis līdz 60.3 miljonu latu atzīmei. Latu Rigibor procentu likmes šodien mainījušās minimāli. Eiro cena pasaulē vēl vakar nokļuva zem 1.32 dolāru atzīmes un šodien turpina svārstīties ap 1.317 dolāru atzīmi. Tirgus dalībnieki gaida ASV ekonomikas datus un lēmumu par procentu likmēm. Rekordaugstos līmeņos joprojām atrodas naftas cenas un augošā dolāra vērtība izdara papildus spiedienu uz gala produktu cenu Eiropā (arī Latvijā). 21:15 būs zināms ASV CB lēmums par dolāra bāzes procentu likmēm. Tirgus dalībnieki domā, ka dolāra bāzes procentu likme pēc 21:15 būs 2.75% (vēl pagājušā gada jūnijā bija 1.00%). Ļoti svarīgi ir CB komentāri par ASV ekonomikas stāvokli un mājieni par turpmākās procentu likmju paaugstināšanas tempiem. Tirgus dalībnieki CB komentāros par procentu likmju nākotni meklēs vārdu ?measuredĒ, ja tā vietā būs ?acceleratedĒ vai kas tamlīdzīgs, dolāra cena augs, ja mērenā nostāja tiks saglabāta, iespējams, dolāra cena kritīs, jo tirgus dalībnieki steigsies fiksēt peļņu, kuru vārēja gūt no pēdējo dienu dolāra vērtības straujā pieauguma. Dienas vidū Latvijā dolāra vērtība bija zem 53 santīmu atzīmes. Pirms lēmuma par dolāra procentu likmēm tiks publicēts ASV ražotāju februāra cenu indekss. Liels indekss nozīmē spiedienu uz inflāciju un varbūt straujāku dolāra procentu likmju celšanu. Rekordaugstās naftas cenas jau tā palielina inflāciju. Šodien publicēja Lielbritānijas inflācijas datus. Dati bija vājāki nekā tirgus gaidīja. Gada rādītājs tikai +1.6% gaidīto +1.7% vietā. Šādi dati samazina cerības uz kārtējo procentu likmju paaugstinājumu Lielbritānijā. Pēc datu publicēšanas samazinājās mārciņas cena pret dolāru un nedaudz arī pret eiro. Dienas vidū mārciņas vērtība bija pie 1.02 latu un 1.898 dolāru atzīmēm. Arī Skandināvijas tirgū tāpat kā Latvijā šodien pakluss. Tirgus dalībnieki vairāk seko dolāra veselībai. Eiro cena palikusi pie 9.13 kronu līmeņa, kas Latvijā kronas cenai ļauj svārstīties 7.63 santīmu līmenī. Eiro cena turpina svārstīties pēdējo dienu zemākajos līmeņos. Biržās dolāra vērtība fiksējās 27.5764 rubļu līmenī, bet eiro attiecīgi 36.3330 rubļu līmenī. Eiro un dolāra vērtība Krievijā svārstās atkarībā no eiro un dolāra attiecībām pasaulē. Šodien par gandrīz 10 miljardiem samazinājies Krievijas komercbanku rubļu atlikums CB, sasniedzot 274.7 miljardu rubļu līmeni. Rubļa cenu pie mums protams nosaka eiro un rubļa attiecības un tādēļ rubļa cena šodien svārstās 1.914 santīmu līmenī. ASV ražotāju cenu indeksa augšana atstās sekas uz inflāciju kopumā, kas var likt ASV Centrālajai Bankai straujāk celt dolāra procentu likmes. Dolāra bāzes procentu likmes izmaiņu vēsture (kopš 1990. gada). Visticamāk ASV mērķis ir atgriezties līmeņos virs 4% atzīmes. Bija laiki, kad dolāra bāzes procentu likmes bija virs 8% atzīmes!

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats Aplūkojot vēsturiskos valūtu kursus, jāsecina, ka dolāra vērtība ir mainījusies cikliski. Vidējais cikla ilgums ir bijis 5-7 gadi, un pēdējais ASV valūtas kāpums notika laika posmā no 1995. līdz 2000.gadam. Šis periods sakrita ar ļoti strauju augšupeju kā ASV ekonomikā, tā arī akciju tirgū. Ilgstošā ekonomiskā izaugsme radīja iespaidu, ka ASV ir atklājusi jaunas attīstības modeli, kas paver iespējas nepārtrauktai augšupejai. Akciju tirgu pacēla lielās investīcijas IT un moderno tehnoloģiju sektorā, tomēr šai eiforijai pienāca beigas, "pārplīstot IT burbulim". Jau divus gadus ir novērojama ASV dolāra krituma tendence, ar nelieliem izņēmumiem 2002.gada un 2003.gada vasarās, kad USD kursa īslaicīgi pieauga.

A/s Hansabanka Finansu tirgus daļa Hansabank Markets laidusi klajā kārtējo Baltijas Makroekonomikas apskatu, kurā analizēta Baltijas valstu ekonomiskā attīstība pērn, ņemot vērā īpaši veiksmīgo 2003. gada 3. ceturksni. Apskatā arī koriģētas ekonomikas izaugsmes prognozes 2004. gadam un pārskata autori atzīst, ka Baltijas valstu izaugsmes tempi ir bijuši straujāki, kā iepriekš prognozēts, kā arī samazinās attīstības tendenču atšķirības. Saskaņā ar pētījumu 2004. gadā visās trīs Baltijas valstīs tautsaimniecības attīstības tempi turpina pieaugt, palielinās patēriņš un algas un sāksies ES fondu apgūšana, taču nav paredzama strauja līdzekļu ieplūde. Hansabank Markets analītiķi ir palielinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes 2003. gadam visām trīs Baltijas valstīm — vēl arvien visstraujākie attīstības tempi ir Lietuvā, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) paredzams 8.2 %, bet vislēnākie Igaunijā — 4.6%. Arī 2004. gadā Lietuva saglabās līderes pozīcijas ar prognozēto 6.9 % IKP pieaugumu, bet Igaunija attīstīsies vislēnāk — 5.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempi 2003. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 7.3 %, pārsniedzot iepriekšējo Hansabank Markets prognozi. Prognoze par IKP pieaugumu 2003. gadā kopumā palielināta līdz 7.2 %. Šajā gadā IKP pieaugums prognozēts 6.4 — 6.5 % robežās. 2004. gadā eksportētāji var rēķināties ar pozitīvu efektu, kas sekos ilgi gaidītajam ES ekonomiskās atgūšanās procesam, paredzama arī muitas formalitāšu atvieglošana līdz ar dalību ES. Iekšējais pieprasījums pēc patēriņa un kapitālprecēm ir spēcīgs un pieaugošs — 2003. gadā algas pieauga un šī tendence turpināsies gan valsts, gan privātajā sektorā vēl vairākus gadus, tiesa vairs ne tik straujos tempos. Mājsaimniecības arī 2004. gadā turpinās aktīvi aizņemties un paredzams, ka privātpersonu kredītportfelis pieaugs līdzīgi kā 2003. gadā, norada Hansabank Markets.I nvestīciju aktivitāte nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīga no ES fondu ieplūšanas Latvijā, taču paredzam, ka šo līdzekļu apguvē būs vērojama aizkavēšanās.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pēc vairāku dienu pārtraukuma atkal pieaudzis Latvijas Bankā depozītos izvietoto latu apjoms. Pēc vakardienas datiem apjomi sasnieguši 73.2 miljonus latu. LB kontos komercbankas turēja 277.8 miljonus latu. Pagaidām ar obligāto rezervju normas ievērošanu problēmu nav un tādēļ latu procentu likmes pēdējās dienās nav būtiski mainījušās. Eiro cena latos pēdējo mēnešu laikā arī nav būtiski mainījusies. Eiro cena dolāros šorīt uz brīdi padzīvojās virs 1.24 dolāru atzīmes, bet šajā līmenī bija vērojama tirgus dalībnieku interese eiro pārdot, kā rezultātā dienas vidū eiro cena svārstījās 1.237 dolāru rajonā. Kamēr nebūs skaidrības par dolāra procentu likmju nākotni, milzīgas izmaiņas eiro cenā visticamāk nebūs. Vācijas tirdzniecības pārpalikums jūnijā sasniedzis 14.8 miljardu eiro atzīmi (maijā 12.2 miljardi). Pēdējās stundas pirms paziņojuma par dolāra bāzes procentu likmēm būs samērā nemierīgas. Lēmums par dolāra bāzes procentu likmēm tiks paziņots 21:15 pēc Latvijas laika. Tā kā procentu likmju paaugstināšana jau ir ierēķināta dolāra cenā, tad dolāra vērtības svārstības var ieraisīt CB komentāri par ASV ekonomiku. Atkarībā ASV ekonomikas veselības CB arī veido dolāra procentu likmju politiku. Šodien rīta pusē bija vērojama dolāra cenas samazināšanās, bet šī cenas samazināšanas akcija drīz vien tika likvidēta un dienas vidū dolāra vērtība bija pie 56.2 santīmu atzīmes. Ja vakarā nerunās par šķēršļiem turpmākai dolāra procentu likmju paaugstināšanai, tad dolāra vērtība var pakāpties augstāk. No otras puses nu jau par garlaicīgu kļuvušās frāzes ?mērena likmju paaugstināšanaĒ iekļaušana CB runā var sakaitināt uz agresīvākiem pasākumiem cerošos tirgus dalībniekus. Tad gan dolāram nepaveiksies. Lielbritānijas tirdzniecības deficīts jūnijā 4.277 miljardi mārciņu (maijā 4.981 miljardi). Straujā deficīta samazināšanās uz brīdi izraisīja lielākas mārciņas cenas svārstības, bet rezultātā tomēr mārciņas cena būtiski nemainījās. Dienas vidū Latvijā mārciņas cena svārstījās pie 1.004 latu līmeņa. Pēdējā laikā nav būtisku notikumu, kuri ietekmētu eiro un mārciņas attiecības, bet mārciņas cena dolāros vakarā svārstīsies atkarībā no tā, kā tirgus dalībnieki uztvers ASV CB rīcību. Bezdarba līmenis Zviedrijā jūlijā pieaudzis līdz 6.0% atzīmei (jūnijā 5.9%). Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis līdz 281 000, bet valdības finansētajās darba vietu programmās piedalās 101 000 zviedru. Eiro cena starpbanku tirgū šodien svārstās pie 9.34 kronu atzīmes, kas kronas cenai Latvijā ļauj turēties 7.45 santīmu tuvumā. Vidējā svērtā dolāra cena Krievijas biržās šodien 28.3791 rubļi, eiro 35.1994 rubļi. Tas vai eiro izdosies saglabāt savas pozīcijas virs 35 rubļu atzīmes ir atkarīgs no eiro un dolāra attiecībām pēc ASV CB paziņojuma par dolāra bāzes procentu likmēm. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Krievijas tirdzniecības pārpalikums pieaudzis līdz 66.4 miljardiem dolāru (pagājušā gadā attiecīgajā laika periodā pārpalikums pieauga par 46.6 miljardiem).

Hansabank Markets

11. septembra atceres nedēļa pagāja bez īpašiem starpgadījumiem, lai gan iepriekš pastāvēja bažas par atkārtotiem teroristu uzbrukumiem. Aizvadītajā piektdienā EUR/USD uzsāka strauju kāpumu, tādēļ jau šīs nedēļas sākumā eiro sasniedza 1.124 dolāru vērtību. Dolāra nedienas turpinājās, un jau ceturtdien eiro pret dolāru sasniedza jaunu 4 nedēļu augstāko līmeni - 1.1274 EUR/USD. Negatīvu reakciju izsauca gan ASV ārējās tirdzniecības deficīta dati, gan ziņas no ASV darbaspēka tirgus, kas bija sliktākas kā gaidīts. Par spīti tam, ka vairāki ekonomiskie indikatori pēdējās nedēļās norāda uz ASV ekonomikas atveseļošanos, darbaspēka tirgus pozitīvo tendenci neapstiprina (darbavietu kritums turpinās, jauno bezdarbnieku skaits joprojām augsts). Lai gan piektdien dolārs nedaudz atguvās, jo tirgū bija cerība ieraudzīt labus datus par ASV mazumtirdzniecību, dolāra atbalstītājiem nācās piedzīvot vilšanos - uzlabojums tirdzniecībā bija neliels, un dolāra kritums atjaunojās.

http://www.db.lv/images/article/2009/03/11/1568846a-7fa7-42df-ba17-3ae524b279b9.jpg

Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:

„Latvijas ekonomikas izaugsmes dati atšķirībā no šorīt publicētajiem Igaunijas datiem (kaimiņi IKP gada izmaiņu datus koriģēja no -9.4% uz -9.7%) nebija negaidīts nepatīkams pārsteigums, lai arī ekonomikas izaugsmes tempu kritumu par 4.6% gadā tikai gadu pēc 10% pieauguma sasniegšanas par priecīgu ziņu arī nevar nenosaukt”.

„Tendences Latvijas ekonomikā pēdējos ceturkšņos nav mainījušās un arī šī gada pirmo mēnešu dati norāda uz ekonomikas veselības turpmāku pasliktināšanos (patēriņš samazinās, bezdarbs pieaug, jāstrādā pie turpmāku budžeta izdevumu samazināšanas). Par galvenajiem ekonomikas bremzēšanās vaininiekiem var nosaukt iekšējā pieprasījuma krišanos un nelabvēlīgos notikumus globālajā ekonomikā (finanšu sektora krīze, patēriņa kritums u.c. problēmas eksporta tirgos).”

No šī gada rudens Hansabank grupa Baltijā un Swedbank apvienojas zem vienota zīmola - Swedbank. Pilns vienotā zīmola ieviešanas process ilgs aptuveni gadu un noslēgsies 2009. gada rudenī, Db.lv informēja Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Vienota zīmola ieviešana apliecina Swedbank grupas ilgtermiņa skatu. Mēs turpināsim mūsu darbību Baltijas reģionā, jo to uzskatām par vissvarīgāko visai grupai kopumā. Mūsu mērķis ir kļūt par servisa līderi tirgū, tāpēc Swedbank un Hansabank grupas Baltijā vēl vairāk apvienos labās prakses un zināšanu apmaiņu, strādājot kopā ar vienotu zīmolu,“ uzsver Swedbank vadītājs Jans Lidēns (Jan Liden). „Gan Hansabank Baltijā, gan Swedbank ir ļoti daudz ko mācīties vienai no otras. Hansabank ir vadošā banka Baltijā, un tās zīmols ir visiem labi zināms veiksmes stāsts. Es esmu lepns par visu darbinieku ieguldījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sasniegtu šo rezultātu. Tagad mēs speram nākamo soli, lai turpinātu kopīgiem spēkiem stiprināt Swedbank grupas pozīcijas kā vadošajai bankai Ziemeļeiropā,“ J. Lidēns turpina.

Hansabank grupa ir uzvarējusi konkursā par kontu apkalpošanas, likviditātes vadības un apgrozāmo līdzekļu finansēšanas pakalpojumu sniegšanu naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma LUKOIL meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Somijā. Hansabank grupas filiāļu tīkls Baltijas un Skandināvijas valstīs ir pietiekami plašs, lai sniegtu OAO LUKOIL nepieciešamos pakalpojumus. Šo procesu palīdzēs koordinēt Hansabank grupas Krievijas biroji Maskavā un Sanktpēterburgā. Tas ietvers dokumentu aprites nodrošināšanu un ar uzņēmuma finansēm saistīto rīkojumu izpildi. Tuvākajos mēnešos Kaļiņingradā tiks atvērts vēl arī trešais birojs. Tā kā Swedbank (Hansabank grupas 100% akciju īpašnieks) savu filiāli Helsinkos atvēra tikai pagājušā gada novembrī, Somijā Hansabank sadarbosies ar OKO Bank. OAO LUKOIL meitas uzņēmumi ierindojas starp lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Veidojot attiecības ar OAO LUKOIL, Hansabank grupa piedalās sindicētā kredīta izsniegšanā par summu 1,9 miljardi ASV dolāru ar atmaksas termiņu trīs gadi. Šī sindicētā kredīta iniciators ir Citibank (Londona). Sākotnēji Hansabank grupas izsniegtā sindicētā kredīta daļa ir 25 miljoni ASV dolāru.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

Sākot no 2003. gada 1. oktobra Hansabank Grupa pāries uz decentralizētu uzņēmumu vadības sistēmu, kas balstīsies uz katru valsti atsevišķi. Tādējādi tiek vienkāršota organizācijas struktūra, lai Hansabank Grupa būtu vēl tuvāk saviem klientiem un visi pakalpojumi tiktu piedāvāti ienuviet. Jaunās struktūrvienības būs Igaunija, Latvija un Lietuva, kur Hansabank Grupa piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, un Krievija, kur Hansabank Grupa aktīvi darbojas līzinga un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu jomā. Jaunajā organizācijas struktūrā līzinga kompānijas, kas līdz šim bija konsolidētas Hansa Capital, tiks integrētas jaunajās valstu biznesa struktūrvienībās. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Mēs veicam izmaiņas organizācijas struktūrā, lai būtu vieglāk un vienkāršāk izprast gan klientus, gan darbiniekus. Bankas un līzinga uzņēmumi, kas līdz šim tika vadīti atsevišķi, tagad veidos spējīgu un stipru komandu, kas atbalstīs mūsu stratēģiju piedāvāt visus finanšu pakalpojumus vienā vietā.» IT un produktu attīstība, kā arī risku un finanšu vadība tiks vadītas centralizēti — Hansabank Grupas līmenī. Latvijas biznesa struktūrvienības vadītāja būs Ingrīda Blūma, kura ir a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja. Igaunijas struktūrvienības vadītājs būs Erkki Raasuke, kurš pašlaik ir Uzņēmumu apkalpošanas rīkotājdirektors. Lietuvas biznesa struktūrvienības vadītājs būs Darius Nedzinskas, kurš būs arī a/s Hansabankas valdes priekšsēdētājs sākot no 2003. gada 1. novembra. Hansabank Grupas darbību Krievijā koordinēs Indreks Neivelts. Strukturālās izmaiņas sevī ietver arī ar bankas pamatbiznesu nesaistīto Baltijas valstu aktīvu realizācijas uzņēmuma BRC pārdošanu.

Hansabank Markets

Aizvadītajā nedēļā valūtu tirgus bija pretrunīgu faktoru ietekmē. No vienas puses darbojās apsvērums, ka fundamentālie pamati, t.i. ekonomiskie jaunumi dolāram neko labu nesola, no otras – parādījās cerība, ka dolārs varētu atgūt oficiālo ASV amatpersonu atbalstu. Valūtu tirgus bija nervozitātes pārņemts trešdien, gaidot jaunākos ASV ārējās tirdzniecības datus par decembri. Publikācija bija izteikti negatīva, un sekoja dolāra kritums (EUR/USD uzlēca par nepilniem 2 centiem līdz 1.329). Tomēr dolāra atbalstītāji nezaudēja cerības, jo ASV Valsts Kases vadītājs nedēļas sākumā bija netieši norādījis uz atgriešanos pie ‘stipra dolāra politikas’. Ceturtdien un piektdien klajā nāca citas daudzsološas ziņas: 1) ASV ziņoja par apņemšanos mazināt budžeta deficītu, kas norāda uz reālo darbību lai kompensētu tekošā konta deficītu un 2) Federālo Rezervju sistēmas pārstāvis deva norādes, ka dolāra procentu likmju paaugstināšana varētu notikt straujāk nekā iepriekš domāts. Piektdien EUR/USD bija 1.311.

Hansabank Markets

Aizvadītajā nedēļā joprojām tirgos valdīja dolāram labvēlīgs noskaņojums. Lai gan nedēļas vidū eiro centās atgūt daļu no dolāram zaudētā, piektdienas notikumi valūtu tirgos apstiprināja, ka dolāra cīņas spars ir nopietni jāņem vērā– piektdien EUR/USD kurss sasniedza 7 mēnešu zemāko līmeni (1.2536 dolāri). Arvien biežāk dīleru vidū pavīd viedoklis, ka dolāra trīs gadus ilgušais vājuma periods tuvojas noslēgumam. Tāpat tirgus apzinās , ka dolāra kursu atbalsta dolāra procentu likmju krietnais pārsvars pār eiro procentu likmēm. Tomēr vissvarīgākais dolāra atgūšanās procesā ir tirgus noskaņojums, kas šķiet šoreiz ir dolāra pusē. Liktenīgs eiro šobrīd ir Francijas balsojums par ES konstitūciju: nākamajā svētdienā francūžiem būs iespēja paust savu attieksmi pret ES, un iepriekšējās aptaujas liecina par lielu negatīva rezultāta risku. Lai arī cik neveiksmīgas un nepievilcīgas šķistu eiro perspektīvas šobrīd, diez vai eiro tuvākajā laikā noslīdēs zem 1.24 USD. Jāatceras, ka visi dolāra draudi nebūt vēl nav pagaisuši – kā nozīmīgākie minami ASV tekošā konta deficīts un potenciālās Ķīnas valūtas politikas izmaiņas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra cena samazinās. Piektdienas ekonomikas dati bija vāji, kas atdzesēja tirgus dalībnieku domas par dolāra likmju drīzu paaugstināšanu. Nekas patīkams dolāram nenotiek naftas cenu frontē. Dolāram par sliktu nāca arī sprādzieni Turcijā un Irākā, jo, kā redzam pēc 11. septembra notikumiem, terora akti, lai kur tie notiktu, samazina dolāra cenu. Dolāra cenas kritums kopš pagājušās piektdienas ir liels, bet neskatoties uz to, dolāra cena šodien ir virs līmeņa, kurš tika sasniegts 7. maijā pēc labiem ASV nodarbinātības rādītājiem. Dienas vidū dolārs maksāja aptuveni 54.7 santīmus. Dolārs zaudējis savas pozīcijas arī Āzijā, kur neskatoties uz Nikkei akciju indeksa samazināšanos par vairāk kā 3% dolāra cena nokritusi līdz 113.3 jenu līmenim. Eiro cena šodien pirmo reizi kopš 7. maija pakāpās virs 1.20 dolāru atzīmes. Nav jau tā, ka visi pēkšņi mīl eiro, drūmi negaisa mākoņi ir savilkušies virs dolāra galvas. Eiro pagaidām var mierīgi uzelpot, kamēr nav jaunu ASV ekonomikas izaugsmi apstiprinošu datu. Latvijā eiro cena šodien mēģināja pietuvoties pie 66 santīmu atzīmes, bet pagaidām nesekmīgi. Eiro cenas augšanu kavē arī lata cenas augšana Latvijā. Lata vērtība pamazām tuvojas savai maksimālajai atzīmei pret SDR valūtu grozu. Lielākais darbs tika paveikts piektdien rīta pusē. Procentu likmēs būtiskas izmaiņas šodien nav vērojamas. Mārciņas cena pēc piektdienas krituma Latvijā nav būtiski mainījusies, jo mārciņas cenas kāpumu pret dolāru pēdējās stundās kompensē mārciņas cenas kritums pret eiro. Tirgus dalībniekus, protams, satrauca arī sprādzieni Turcijā pie britu HSBC bankas filiālēm īsi pirms britu premjera vizītes šajā valstī. Latvijā mārciņas cena šodien svārstās zem 97 santīmu atzīmes un izskatās, ka, kamēr nav nekādu nozīmīgu izmaiņu britu ekonomikā, mārciņas cena pie mums daudz nemainīsies (dolāra cenas kritumu kompensē eiro cenas kāpums). Eiro spēcīgs. Eiro cena pirmo reizi kopš aprīļa beigām pārkāpusi 9.20 kronu atzīmi. Bet pie mums tas kronas cenai daudz nav kaitējis, jo tieši tāpat kā situācijā ar mārciņu kronas cenai samazināties neļauj dolāra vērtības kritums. Kronas cena dienas vidū bija aptuveni 7.15 santīmu līmenī.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

ASV Federālo rezervju bankas lēmumi par kārtējo apjomīgo naudas summu iepludināšanu tirgū strauji «atdzesēja» dolāra cenu, kurš vakar vakarā piedzīvoja krasu vērtības kritumu pret lielāko daļu pasaules valūtu.

Pret eiro dolāra vērtība piedzīvoja straujāko vienas dienas kritumu kopš eiro ieviešanas – vakar eiro cena pret dolāru pakāpās par 4 % līdz 1.3517 dolāriem. Arī šodien dolāra vērtība turpināja savu kritumu, eiro/dolāra kursam pakāpjoties jau līdz 1.368 EUR/USD.

Dolāra vērtības krituma galvenais iemesls bija ASV centrālās bankas lēmums saprintēt kārtējo triljonu ASV dolāru, kā rezultātā investori nobažījušies par dolāra pārpietiekamību tirgū. «Tuvākajās dienās dolārs var atrasties zem liela spiediena, un tā cena var doties zemākos līmeņos, bet jāņem vērā, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) pasākumi ir mērķēti uz ekonomikas atveseļošanu un pie pirmajām pazīmēm, ka pasākumi izrādīsies sekmīgi, dolārs savu zaudēto vērtību visticamāk atgūs,» piebilst Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analītiķis Eiro cena Latvijā pie LB intervences atzīmes. Latu procentu likmes šodien vēlreiz nokrita lejā (visvairāk jau īstermiņa likmes). Rīt pēcpusdienā varēs vērot tirgus dalībnieku idejas jaunajam obligāto rezervju periodam. Rigibor tom/next latu likme šodien pat zem 3% atzīmes. Ļoti interesanti eiro klājas attiecībās ar dolāru. Visvairāk jau dolāra cenas krišanā vainojama jena un Korejas un Jaunzēlandes naudiņas, bet arī eiro deva savu ieguldījumu. Pirmo reizi kopš 13. janvāra eiro cena šodien pārkāpa 1.32 dolāru atzīmi. Eiro cena aug ne jau nu eiro zonas ekonomikas (samērā vājo) datu dēļ, bet gan pateicoties dolāru pārdošanai, kura nu seko gada sākumā novērotajai dolāra cenas augšanai. Francijā janvārī inflācija (HICP) -0.6%, gada inflācija +1.6%. Patēriņš janvārī Francijā pieaudzis par 1.5%. Nekas iepriecinošs. Eiro zonā decembrī tirdzniecības pārpalikums pieaudzis līdz 5.7 miljardiem eiro. 2004. gadā tirdzniecības bilance ir +74.4 miljardi eiro (2003. gadā +69.7 miljardi). Kamēr amerikāņi atpūtās nebija kam aizstāvēt dolāru. Dolāra cena agri no rīta Āzijas tirdzniecības laikā krietni samazinājās. Vainīgas ir dažādās ziņas. Pirmkārt, Dienvidkorejas CB paziņoja par savu valūtas rezervju dažādošanu (rezerves viņiem ir vairāk kā 200 miljardu dolāru vērtībā un tās ir ceturtās lielākās pasaulē), otrkārt, dolāra cena bija nonākusi pie tehniskiem atbalsta līmeņiem un to šķērsošana tirgū izraisīja papildus interesi pārdot dolārus. Galvenais virzītājs ir jena. Dolāra cena šodien nogāzās no 105.5 jenu atzīmes līdz 103.9 jenām dienas vidū. Šovakar gaidām ASV patērētāju noskaņojuma februāra datu publicēšanu. Dolāra cena Latvijā dienas vidū bija 52.7 santīmu līmenī. Dolārs diezgan viegli zaudēja savas vakardienas pozīcijas. Ļoti svarīgs dolāra procentu likmju nākotnes indikators būs šonedēļ (rīt 15:30) gaidāmie ASV inflācijas dati. Mārciņas cena Latvijā kopš vakardienas nav būtiski mainījusies jo nekādas lielās izmaiņas nav vērojamas eiro un mārciņas attiecībās. Pret dolāru gan mārciņas vērtība ir pieaugusi un pirmo reizi kopš 3. janvāra atkal pārkāpusi 1.91 dolāra atzīmi. Pēdējās nedēļās publicētie britu ekonomikas dati tirgus dalībniekos vieš cerību uz vismaz vēl vienu procentu likmju paaugstināšanu Lielbritānijā šogad, kas ļauj mārciņas cenai turēties salīdzinoši augstā līmenī. Dienas vidū mārciņas cena bija 1.006 latu līmenī. Neliela atkāpšanās no vakardienas līmeņiem pret latu saistīta ar to, ka eiro vērtība pret dolāru ir vairāk pieaugusi nekā mārciņas vērtība. Eiro cena jau kuro reizi nespēja noturēties virs 9.10 kronu līmeņa. Dienas vidū eiro cena svārstījās nedaudz zem 9.10 kronu līmeņa. Tirgus dalībnieki šodien gaida Zviedrijas CB vadītāja uzstāšanos un skaidrojumus kādēļ CB nepazemināja procentu likmes pēc ārkārtēji zemajiem inflācijas rādītājiem. Kronas cena starpbanku tirgū dienas vidū svārstījās pie 7.65 santīmu līmeņa. Dolāra vidējā svērtā cena biržās šodien sasniedza 27.8312 rubļu atzīmi. Pasaulē novērotā dolāra cenas krišana ir atstājusi sekas arī uz dolāra/rubļa attiecībām. Krievijas komercbanku rubļu atlikumi CB kontos samazinājušies līdz 258.7 miljardiem rubļu. Eiro cena Krievijā šodien sasniegusi 36.8 rubļu līmeni un ja augs eiro vērtība pret dolāru, tad iespējama arī 37 rubļu atzīmes sasniegšana.