Hansabank Markets
Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats
2003. gada oktobris
Kopš vasaras sākuma centrālo banku procentu likmju politika galvenajos industriālajos reģionos nav mainījusies - bāzes procentu likmes ir saglabājušās nemainīgas. ASV dolāru bāzes procentu likme ir 1% (pēdējo reizi mainīta jūnija beigās), eiro bāzes procentu likme ir 2% (pēdējo reizi mainīta jūnija sākumā), mārciņas bāzes procentu likme ir 3.5% (pēdējo reizi mainīta jūlijā), savukārt bāzes procentu likme Japānā turpina balansēt uz nulles robežas.
Atšķirībā no vasaras, tirgu vairs tik ļoti neuztrauc deflācija. Lai gan inflācijas līmenis saglabājas ļoti zems, cenām nav tendences samazināties, un, piemēram, ASV līdz ar aktīvāku ekonomikas atveseļošanos ir paaugstinātas arī inflācijas prognozes. Apstākļos, kad deflācijas draudi ir samazinājušies, centrālajām bankām paplašinās rīcības brīvība. Deflācijas apkarošana un zemu procentu likmju nodrošināšana vairs nav tik aktuāla, gluži pretēji - centrālās bankas var apsvērt procentu likmju paaugstināšanu.
Tirgus sliecas domāt, ka procentu likmju samazināšanas cikls ir beidzies, tomēr šī situācija tik viennozīmīga nav, jo vēl arvien pastāv varbūtība, ka procentu likmes tiks pazeminātas gan eiro zonā, gan pat ASV.
Par spīti strauji augošajam budžeta deficītam ASV un krītošajai dolāra vērtībai, ASV diez vai mainīs pašreizējo ekspansīvo monetāro. FRS monetārās sanāksmes paziņojumos jau vairākkārt ir teikts, ka procentu likmes ilgāku laiku saglabāsies pašreizējā 50 gadu zemākajā līmenī (1%).
Lai gan centrālās bankas vadītājs vairākkārt ir atzīmējis pozitīvas izaugsmes pazīmes, vienlaicīgi tiek norādīts arī uz riskiem ASV ekonomikā. Tādēļ nav šaubu, ka nepieciešamības gadījumā FRS nekavēsies samazināt Federālo likmi vēl vairāk. Tomēr mēs uzskatam, ka dolāru procentu likmes ir sasniegušas to zemākos līmeņus, un to kritums vairs netiek gaidīts.
Iespējams, jau 2004.gada sākumā FRS paziņojumi kļūs pozitīvāki, kas gan vēl nenozīmēs dolāru bāzes procentu likmes palielināšanu. Tomēr tas būs signāls tirgum, un līdz ar to starpbanku tirgū īstermiņa dolāru procentu likmes varētu sākt pieaugt. FRS pirmās izmaiņas dolāru likmē varētu ieviest 2004. gada vasarā vai rudenī, sākotnēji paaugstinot Federālo likmi par 25-50 bāzes punktiem. Līdz 2004. gada beigām likme varētu celties par 75 vai pat 100 bāzes punktiem salīdzinot ar pašreizējo līmeni, bet līdz 2005.gada beigām sasniegt 3.25%. Tirgus sagaida nedaudz straujāku procentu likmju pieauguma tempu nekā iepriekš prognozēts. Tomēr, lai likmes sasniegtu vidējos vēsturiski novērojamos līmeņus, būs nepieciešams ilgs laiks.[_]
ECB septembrī tomēr nemainīja eiro bāzes procentu likmi, atstājot to 2% līmenī. ECB paziņojumā uzvēra, ka tā saredz ekonomikas augšupejas pazīmes 2. pusgadā. Procentu likmju samazināšanu kavē arī inflācija - inflācija eiro zonā tā arī nav spējusi pārliecinoši pavirzīties zem 2% (ECB noteiktais mērķa līmenis). Tirgus uzskata, ka monetārās ekspansijas cikls eiro zonā ir noslēdzies, un jau 2004.gadā eiro procentu likmes varētu palielināties. Tajā pat laikā daži analītiķi pieļauj arī tālāku 25 bāzes punktu eiro bāzes procentu likmes kritumu 2003.gada nogalē, kam sekotu procentu likmes paaugstināšana 2005.gadā.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmēs eiro zonas monetāro politiku ir eiro valūtas kurss. Ja eiro valūtas kurss turpinās nostiprināties, ECB varētu apsvērt eiro bāzes procentu likmes samazināšanu, lai tādejādi saglabātu ekonomikas pieaugumu. ECB tālākie lēmumi būs atkarīgi no eko