Hansabank Markets
Lata valūtas kursu prognozes
Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.
Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.
Latu procentu likmju prognozes
Latu procentu likmes šī gada laikā, lai gan svārstījušās, ir saglabājušās tuvu gada sākuma līmeņiem, vai pat samazinājušās. Jāpiebilst, ka Latvijas Banka ir centusies ietekmēt vietējās procentu likmes ar mērķi ierobežot straujo kreditēšanas bumu. Martā LB izšķīrās palielināt refinansēšanas likmi par 50 b.p., kas efektīvi palielināja komercbankām īstermiņa resursu cenu. Latvijas Bankas procentu likmju palielinājums starpbanku tirgu ietekmēja maz, tādēļ tika veikts vēl viens mēģinājums palēnināt kreditēšanu: no jūlija beigām spēkā stājās paaugstināta komercbanku obligāto rezervju norma (4% līdzšinējo 3% vietā). Šajā gadījumā procentu likmju efekts bija niecīgs. Izvēlētā valūtas kursa mehānisma dēļ Latvijas Bankas monetārā politika nav efektīva (t.i. tā nespēj ietekmēt reālo ekonomisko aktivitāti). Tā kā lats ir piesaistīts ārvalstu valūtu grozam, tad kredītņēmēju aktivitāti nosaka ne tikai latu procentu likmes, bet arī ārvalstu valūtu (USD, EUR) procentu likmes.
Mēs uzskatam, ka LB vairs necentīsies izmantot monetāro politiku, lai mazinātu Latvijas ekonomikas pārkaršanas risku. Tā vietā tiks meklētas citas iespējas, saistībā ar valsts budžetu un nodokļu politiku. Šogad un nākamgad procentu likmes noteiks nevis administratīvas izmaiņas, bet gan ekonomiski procesi. Ja šogad iespējamas vēl īstermiņa svārstības saistībā ar likviditātes situāciju banku sektorā, tad vidējā un ilgtermiņā latu procentu likmes arvien vairāk iespaidos monetārās izmaiņas eiro zonā. Lai gan gada pēdējos mēnešos ir gaidāma dolāru procentu likmju palielināšanās, Latvijas tirgū tas diez vai atbalsosies. SDR valūtu groza nozīmi pakāpeniski ieņem eiro, tādēļ jau šobrīd procentu likmes starpbanku tirgū reaģē vairāk uz izmaiņām eiro, nevis dolāru procentu likmēs. Mēs prognozējam, ka latu naudas tirgus indeksi šogad varētu saglabāties tuvu esošajiem līmeņiem.
No nākamā gada varētu parādīties latu procentu likmes samazinoši faktori. Proti, latu īstermiņa procentu likmes uzsāks aktīvāku konverģenci ar eiro procentu likmēm. Pirmkārt, procentu likmju bāze būs zemāka un tās paredzamais pieaugums būs lēnāks: eiro procentu likmes ir zemākas nekā SDR procentu likmes, un tiek prognozēts, ka ECB būs viena no pēdējām, kas uzsāks procentu likmju palielināšanu. Otrkārt, kā jau minējām, gaidāma latu - eiro procentu likmes starpības samazināšanās. Līdz ar to nākamajā gadā latu p